Atzinums

Valsts kanceleja uzskata, ka nepieciešams padziļināti vērtēt visus Ziņojumā ietvertos risinājuma modeļus. Vēršam uzmanību, ka piemēram, pie C modeļa tiek veidota arī administratīvā / atbalsta funkcija, no kuras veidošanas būtu iespējams izvairīties A un B modelī, jo šādas funkcijas ir iespējams nodrošināt centralizēti, tādejādi arī  efektivizējot darba spēka un finanšu resursus. Lūdzam Ziņojumā sniegt izvērstu pamatojumu izvēlētajam risinājuma modelim C2, t.sk. pamatojumu veidot kapitālsabiedrību piesaistot vēl citas kapitālsabiedrības, kuru visas kapitāldaļas pieder valstij un ir Veselības ministrijas turējumā, kā arī skaidrojot potenciālos ieguvumus, īpaši ņemot vērā, ka jebkuras komercsabiedrības  izveides mērķis ir peļņas gūšana. Lūdzam arī skaidrot un pamatot izvēli kapitāla daļu nodošanai tieši klīniskajām universitātes slimnīcām. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, SIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” arī veidots kā metodiskais centrs psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas jomā pieaugušajiem.

 

-

Valsts kanceleja iebilst amata vietu saglabāšanai bez finansējuma, kas ir pretrunā Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta pirmajā daļā noteiktajam. Vēršam uzmanību, ka jau šobrīd Veselības ministrijas resorā kopumā ir pietiekoši daudz vakantu amata slodžu, kuras nepieciešamības gadījumā var pārstrukturizēt. Nav arī skaidrs, kam šīs amata vietas tiks saglabātas, jo funkcijas tiks nodotas kapitālsabiedrībai. Vienlaikus šāda pieeja rada arī maldinošu uzskatu par valsts pārvaldes un publiskā sektora potenciālo amata vietu skaitu un attiecīgi arī lielumu.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 21. lpp. ir minēts, ka “Var būt nepieciešama pagaidu valde, lai aktīvi virzītu izmaiņas kapitālsabiedrības nosaukumā, statūtos, veiktu jaunās saimnieciskās darbības uzsākšanas sagatavošanas darbus.”. Ņemot vērā, ka jau šobrīd kapitālsabiedrībā ir iecelta pagaidu valde ar diviem valdes locekļiem, lūdzam precizēt minēto, lai novērstu iespējamos pārpratumus.

-

Konceptuālā ziņojuma 20. lpp. (49. punkts) norādīts, ka “sākotnēji Centra darbs tiks organizēts darbiniekiem strādājot no patreiz lietotajām darba vietām”. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma regulējumam valsts pārvaldes iestādes (publiskas personas) mantu nav iespējams nodot lietojumā privātpersonai bez attiecīga tiesiskā pamata. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot juridisko pamatojumu iestādes resursu izmantošanai kapitālsabiedrībā.

-

Konceptuālā ziņojuma 18. lpp. norādītā struktūrshēma neatbilst tiesību aktos nostiprinātam valsts kapitālsabiedrības pārvaldības modelim. Vēršam uzmanību, ka valsts kapitālsabiedrība ir patstāvīga  juridiska persona, kas uz āru darbojas kā vienots veselums, tāpēc nav pamatoti minētajā struktūrshēmā to atspoguļot kā no vairākiem elementiem sastāvošu. Tāpat nav saprotama  tālāk norādītā koordinācijas grupas stratēģiskā funkcija (tai skaitā tiesības dot stratēģiskās norādes). Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes, apstiprināšanas un kontroles mehānismi ir  noteikti Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un šādai koordinācijas grupai nav iespējamas juridiski saistošas pilnvaras stratēģijas procesā. Ārējās iesaistītās puses stratēģijas procesā ir iespējams piesaistīt kā konsultatīvu elementu.

-

Lai arī Konceptuālajā ziņojumā vairākkārt ir norādīts, ka kapitālsabiedrībai tiks deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi, Valsts kancelejas ieskatā, no konceptuālā ziņojuma satura izriet, ka kapitālsabiedrības darbība būs dažādu IKT pakalpojumu sniegšana resora ietvaros, kas nevar būt deleģēšanas priekšmets. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot un pamatot deleģējamā uzdevuma satura atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam deleģēšanas līguma priekšmetam un pakalpojumu izmaksām.

-

Konceptuālā ziņojuma 6. un 37. rindkopā minēts, ka sadalot kapitāldaļas starp VM un klīniskajām universitātes slimnīcām, tiktu līdzsvarota pieeja lēmumu pieņemšanā, salāgojot politiskās un ārstniecības iestāžu intereses. Lūdzam precizēt vārda "politiskās intereses" lietojumu, ņemot vērā, ka valsts pārvaldes un kapitālsabiedrību darbībā būtu jānodrošina neatkarība no politiskajām interesēm. 

-

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrajā daļā noteikto publiska persona pirms plānotās kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā, veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt 88. panta pirmajā daļā noteiktos mērķus. Šāds izvērtējums veicams, arī pārvērtējot līdzdalību. Tāpat Valsts kanceleja norāda, ka, veicot valsts līdzdalības izvērtējumu, kā arī pārvērtēšanu, ir pienākums konsultēties ar Konkurences padomi, kas ir kompetentā institūcija konkurences aizsardzības jomā, kā arī komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem. Ievērojot minēto, lūdzam konceptuālo ziņojumu saskaņot ar Konkurences padomi un biedrību “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija”.

-

Ziņojuma 1.pielikumā norādīts, ka visiem modeļiem nepieciešamais finansējuma apmērs ir identisks. Vēršam uzmanību, ka 4.pielikuma darba lapās “4.3.pielikums” un “4.4.pielikums”norādītās mēnešalgas ir būtiski atšķirīgas un finansējuma apmērs ir rēķināts par pamatu ņemot “4.4.pielikums” darba lapā ietvertos aprēķinus atalgojumam. Papildus vēršam uzmanību, ka nodarbinātā riska nodeva tiek attiecināta tikai kapitālsabiedrības gadījumā, līdz ar ko aprēķins ir precizējams.

-

Ziņojuma 59.rindkopā norādīts, ka no 2025.gada tiks finansēts no pašu ieņēmumiem, kuri tiks iegūti sniedzot komercpakalpojumus. Lūdzam papildināt Ziņojumu norādot kādi komercpakalpojumi tiek plānoti, kā arī potenciālo šo pakalpojumu saņēmēju loku.

-

Ziņojuma 48.rindkopā sniegts izvērsts skaidrojums par valsts SIA “Lielstraupes pils” esošo statusu. Savukārt 49.rindkopā minēts par pakāpenisku IT funkciju pārņemšanu līdz ar ko vēl vairāk ir nepieciešams, ka Veselības ministrija sākotnēji virza Veselības ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas reorganizācijas plānu, kas parādītu arī konkrēto resursu apjomu, kāds šobrīd ir Veselības ministrijas resorā kopumā un tā nākotnes attīstības virzienu un tad arī būtu skaidrs par nākotnes attīstības modeli IKT jomā Veselības ministrijas resoram. Lūdzam ņemt vērā iepriekš minēto un precizēt rīkojuma projekta 4.punktu. 

-

Ziņojuma 28.rindkopā norādīts, ka “lai paaugstinātu valsts pārvaldes IKT atbalsta efektivitāti un kvalitāti, jāveicina specializētu kompetences centru attīstība un jānovērš šķēršļi, kas ierobežo valsts pārvaldes rīcībā esošo IKT resursu efektīvu koplietošanu”. Norādītais nenozīmē, ka ir jāveido jauna institūcija, bet gan par resursu centralizāciju un to efektīvu izmantošanu. Ņemot vērā, ka apstiprināšanai tiek virzīts C2 modelis, lūdzam pie modeļa izvērtējuma arī sniegt attiecīgu argumentāciju.

-

Ziņojumā norādīts par 15 amata vietu pārdali no Nacionālā veselības dienesta, detalizēti atspoguļojot visas izmaksas 4.pielikuma darba lapā “4.3.pielikums”. Vienlaikus nav sniegts pamatojums kāpēc tieši konkrētās amata vietas ir izvēlētas pārdalei, kā arī kas paredzēts nākotnē ar pārējām amata vietām gan Informācijas tehnoloģiju nodaļā, gan arī Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļā. Vienlaikus norādāms, ka Ziņojumā nekur netiek minēts kas notiek ar nodarbinātajiem, kuri šobrīd nodrošina IKT funkciju izpildi Nacionālajā veselības dienestā un kuru amata vietas paredzēts pārcelt uz kapitālsabiedrību, tādejādi radot potenciālu risku par darba procesā iegūto zināšanu un prasmju pārnesi, kā arī nav sniegta informācija vai pārceļot amata vietas esošajiem nodarbinātajiem tiks izmaksāti atlaišanas pabalsti sakarā ar amata vietas likvidāciju. Lūdzam ņemt vērā iepriekš minēto un precizēt rīkojuma projekta 5.punktu.

-

Ziņojumā tiek paredzēts, veidot vienotu veselības nozares informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) kompetenču centru (turpmāk – Centrs), lai uzlabotu veselības nozares digitālo risinājumu pārvaldību. Ziņojumā, izvērtējot dažādus iespējamos kompetenču centra izveides modeļus (Nacionālā veselības dienesta struktūrvienība, jauna valsts tiešās pārvaldes iestāde, centra nodošana ārpakalpojumam un valsts kapitālsabiedrības veidošana ar 2 scenārijiem) kā atbalstāmais modelis realizācijai tiek rekomendēts modelis C2 - valsts kapitālsabiedrība ar citu valsts kapitālsabiedrību līdzdalību.
Pašreizējā Ziņojuma redakcijā nav pamatojuma kā pēc tieši kapitālsabiedrības modelis un īpaši C2 modelis ir pārāks par pārējiem variantiem.  Ievērojot konceptuālajā ziņojumā norādītos apsvērumus, proti, centra uzdevumus, neskaidrības par to no kā Centrs gūs ienākumus un kāda veida pakalpojumus sniegs par maksu (neņemot vērā valsts deleģēto funkciju izpildi), kā arī Centra paredzēto finansēšanas modeli, secināms, ka nav saskatāms pamats centra izveidei kā valsts kapitālsabiedrībai.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. panta otrajā daļā ir noteikts, ka, ja publiska persona darbojas privāto tiesību jomā, uz to attiecas likumi, kas reglamentē privāttiesiskus darījumus vispār, ciktāl šo darbību neierobežo citi normatīvie akti. Līdz ar to secināms, ka arī uz publiskas personas dibinātām kapitālsabiedrībām attiecas Komerclikuma 1. panta otrajā daļā noteiktais, proti, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūka veic komersants. Ievērojot minēto, no konceptuālā ziņojuma nav secināms, kādā veidā tiks veikta komercdarbība un gūta peļņa, ja Centram lielāko daļu ieņēmumus veido valsts deleģēto funkciju izpilde, bet netiek minēts par kādiem pakalpojumiem tiks iegūti pašu ieņēmumi (450 000 euro apmērā gadā). Papildus norādāms, ka Ziņojuma 1.pielikumā norādītais finansējuma apjoms visiem modeļiem ir identisks gan pēc apmērā, gan arī pēc ieņēmumu struktūras, kas vēl vairāk norāda, ka nav īsti skaidrs kāpēc tiek izvirzīts nākotnes īstenošanai C2 modelis.
Salīdzinājumam, piemēram, Kultūras ministrija ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu "Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem" (21-TA-1560), kurā norādīts, ka ar "Kultūras ministrija ar 2020. gada 17. jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-106 „Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā” ir uzsākusi Kultūras ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu un pakalpojumu pārvaldības reformu, kuras ietvaros paredzēts reorganizēt Kultūras informācijas sistēmu centru, pārskatot tā funkcijas un veiktos uzdevumus." Pārmaiņu rezultātā paredzēts reorganizēt "Kultūras informācijas sistēmu centru, pārveidojot to par Kultūras ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldītāju un pakalpojumu sniedzēju, saglabājot tam Kultūras ministrijas padotības valsts pārvaldes iestādes statusu."
Arī pievienotie citu valstu piemēri (15.lpp.) šādiem centriem nav kapitālsabiedrības.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt konceptuālajā ziņojumā ietverto analīzi par dažādiem Centra ieviešanas modeļiem, kas izvērsti skaidro, katra modeļa ieguvumus un riskus, kā arī īpaši pamatot, kā minētā Centra veidošana kā valsts kapitālsabiedrība atbildīs normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par komercdarbības veikšanu.
 

-

Ziņojumā norādīts, ka nākotnē tiek paredzēts potenciāli vēl 49 IT jomas amata vietu pārņemšana no citām Veselības ministrijas resora iestādēm. Lūdzam papildināt Ziņojumu ar detalizētu informāciju, kurā norādīts detalizēts amata vietu saraksts (norādot amata saimi, līmeni, mēnešalgu grupu mēnešalgu, kā arī vidējo darba samaksu) katrai amata vietai, tai skaitā arī vakancei, kuras līdz ar funkcijas centralizācijas procesu ziņojumā minētajās iestādēs tiks likvidētas vai pārdalītas uz jaunveidojamo iestādi. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka sākotnēji ir nepieciešams virzīt Veselības ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas reorganizācijas plānu, kas parādītu arī konkrēto resursu apjomu kāds šobrīd ir Veselības ministrijas resorā kopumā un tā nākotnes attīstības virzienu, jo minētais Ziņojums tad attiecīgi arī būtu kā viens no reorganizācijas ieguvumiem.

-

Ziņojuma 4.pielikuma darba lapā “4.4.pielikums” sniegta informācija par potenciālajām jaunajā kapitālsabiedrībā nodarbināto algām un piemaksām. Vienlaikus vēršama uzmanība, ka arī valdes loceklim paredzēta arī piemaksas un sociālās garantijas. Lūdzam sniegt pamatojumu šādu mēnešalgu noteikšanai un skaidrot, par ko tiek paredzētas piemaksas nodarbinātajiem, kā arī kāds normatīvais regulējums tādas paredz, tai skaitā arī valdes loceklim.

-

Ziņojuma 4.pielikuma darba lapā “4.4.pielikums” sniegta informācija par potenciālajām jaunajā kapitālsabiedrībā nodarbināto algām un piemaksām, kā arī potenciālo personāla sarakstu. No minētā izriet, ka arī atbalsta funkciju sniegšanai būs nepieciešams personāls. Tādejādi secināms, ka uz 1 personāla speciālistu tiek paredzēts maksimālā apmērā 65 nodarbinātie. Saskaņā ar Ministru kabineta ieteikumiem Nr.2. (no 14.12.2010.) Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība  uz 1 personālspeciālistu paredzamas 100 nodarbināto slodzes. Ņemot vērā minēto secināms, ka šāda struktūra nebūs efektīva. Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēs notiek personālvadības funkciju centralizācija ar mērķi padarīt sistēmu pēc iespējas efektīvāku, īpaši ņemot vērā, ka lielu daļu veicamā darba “atslogo” dažādu personālvadības IT sistēmu izmantošana ikdienas darbā.

-

Ziņojuma 4.pielikuma darba lapā “4.3.pielikums” ir sniegta informācija par amata vietām, kuras tiek pārceltas no Nacionālā veselības dienesta. Lūdzam Ziņojumu papildināt ar informāciju, kas notiek ar pārējām Nacionālā veselības dienesta Informācijas tehnoloģijas nodaļas un Informācijas tehnoloģiju projektu attīstības nodaļa amata vietām un kāpēc tikai daļu no tām paredzēts pārcelt uz jaunveidojamo kapitālsabiedrību.

-

Pielikuma darba lapā "4.3.pielikums" sniegtajā informācijā par amata vietām, kuras tiek nodotas kopā ar finansējumu, norādītā mēnešalgu summa atsevišķiem amatiem ir zemāka kā attiecīgās mēnešalgu grupas 2024.gada skalas intervāla minimums. Lūdzam attiecīgi precizēt. 

-