Atzinums

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta pēc 2024. gada augustā notikušās vētras, kuras radītie postījumi izraisīja būtiskus elektroapgādes un elektronisko sakaru pakalpojumu darbības traucējumus, kā arī ievērojot nacionālās viesabonēšanas nozīmi sakaru pieejamības nodrošināšanā dažādās krīzes situācijās, ierosinām atteikties no likumprojektā ietvertā ierobežojuma, kas nacionālās viesabonēšanas piemērošanu saista tikai ar izsludinātu ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, un paredzēt kompetentajām institūcijām tiesības noteikt tās piemērošanu arī citos īpašos gadījumos, kad ir būtiski traucēta elektronisko sakaru tīklu darbība vai pastāv apdraudējums elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamībai.
Lai gan nacionālā viesabonēšana likumprojektā paredzēta balss sakaru un īsziņu pakalpojumu nodrošināšanai, liela mēroga krīžu vai apdraudējumu gadījumos būtiska nozīme ir arī interneta piekļuves pakalpojumiem. Tā ir nepieciešama ne vien sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, bet arī kritiski svarīgu pakalpojumu darbībai, tostarp finanšu pakalpojumu pieejamībai, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju izņemt skaidru naudu bankomātos un veikt norēķinus tirdzniecības vietās. Tādēļ būtu izvērtējama iespēja nacionālās viesabonēšanas regulējumā paredzēt arī ierobežotu mobilo datu pārraides pakalpojumu izmantošanu, vienlaikus nosakot proporcionālus tehniskos ierobežojumus tīkla noslodzes mazināšanai.
Lai nodrošinātu nacionālās viesabonēšanas operatīvu ieviešanu situācijās, kad būtiski traucēta elektronisko sakaru tīklu darbība vai apdraudēta sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamība, būtu jāparedz, ka lēmumu par nacionālās viesabonēšanas piemērošanu pieņem nevis Ministru kabinets, bet kompetenta institūcija vai amatpersona, kurai normatīvajos aktos piešķirtas attiecīgas pilnvaras. Tas ļautu būtiski samazināt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo laiku un operatīvāk nodrošināt sakaru un kritiski svarīgu pakalpojumu pieejamību.

-