Atzinums

Precizējams Ministru kabineta noteikumu projekta nosaukums, aizstājot vārdu “pašvaldībās” ar vārdiem “pašvaldību teritorijās” vai svītrojot vārdu “pašvaldībās”, jo saskaņā ar Pašvaldību likuma 2. panta pirmo daļu pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to.

-

Ministru kabineta noteikumu projekts izdots saskaņā ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 4. panta otrā daļu, kas noteic, ka Ministru kabinets nosaka:
1) attiecīgās komercdarbības atbalsta programmai pieejamo finansējumu;
2) komercdarbības atbalsta, tai skaitā ad-hoc atbalsta, piešķiršanas kārtību un kritērijus;
3) komercdarbības atbalsta programmas īstenošanas nosacījumus un kārtību;
4) lēmuma par piešķirtā finansējuma izlietojumu pieņemšanas un neatbilstošo izdevumu atgūšanas nosacījumus un kārtību;
5) prioritāro projektu ietvaros atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
6) komercdarbības atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības.
Savukārt Ministru kabineta noteikumu projekts papildus paredz:
1) pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību kompetenci pēc saviem ieskatiem, ievērojot Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3.panta pirmo daļā noteiktās jomas,  izstrādāt un iesniegt investīciju projektu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai;
2) pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrības tiesības ņemt aizņēmumu no Valsts kases investīciju projekta īstenošanai;
3) pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrības tiesības aizņēmumu ieguldīt publiskajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu komersanta biznesa attīstību;
4) pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrības tiesības atkāpties no plānotās ilgtermiņa infrastruktūras attīstības par labu konkrēta komersanta biznesa attīstībai pretī saņemot aizdevuma procentu likmes subsīdiju.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3. panta ceturtās daļas 6. punktu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošina prioritārā projekta īstenošanai nepieciešamo publiskas personas institūcijas, publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības vai komersanta, kas sniedz sabiedrisko pakalpojumu, infrastruktūru vai citus ieguldījumus. Minētais pilnvarojums Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumā ir vienīgais pilnvarojums Ministru kabinetam regulēt pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību rīcību. Tajā pašā laikā minētais pilnvarojums attiecas vien uz kārtību, kādā nodrošināma infrastruktūra vai tiek veikti citi ieguldījumi. Turklāt pašvaldībai vai pašvaldības kapitālsabiedrības investīciju projekts nevar tikt atzīts par prioritāru projektu, jo ieguldījums publiskajā infrastruktūrā neattiecas uz Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktajām jomām.
Vienlaikus vārda “kārtība” lietošana nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Jēdziens “kārtība” nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.3. punktu). Tas, ka pilnvarojošā normā ir ietverts formulējums “noteikt kārtību”, gan neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nedrīkst būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas bez likumdevēja pilnvarojuma veidotu no pilnvarojošā likuma un konkrētajā tiesību nozarē likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma atšķirīgas tiesiskās attiecības (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 17.1.1. punktu).
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt Ministru kabineta noteikumu projektā norādītā pilnvarojuma atbilstību projekta saturam.
Turklāt informējam, ka, piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumu Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 34. punktu pašvaldības neveido centralizētas kanalizācijas sistēmas, kas ir ekonomiski neizdevīgas un neuzlabo vides kvalitāti. Kā arī papildus minētajam vēršam uzmanību, ka Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3. panta ceturtās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets nosaka prioritāro projektu kvalifikācijas kritērijus un prioritāro projektu statusa piešķiršanas un zaudēšanas nosacījumus un kārtību. Savukārt šobrīd Ministru kabineta noteikumi neregulē šos jautājumus. Ministru kabineta noteikumu projektā ir vien atsauce uz Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3. panta pirmo daļu, kas noteic vien jomas, kādās prioritārais projekts var tikt īstenots. Tādējādi šobrīd nav noteiktības par prioritāro projektu noteikšanu.
 

-

Nepieciešams izvērtēt, vai noteikumu projekta 2.2.apakšpunktā iekļautais projekta iesniedzēju uzskaitījums nav jāpapildina ar speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi. Speciālās ekonomiskās zonas Latvijas Republikā ir izveidotas ar mērķi veicināt pašvaldību attīstību, piesaistot ieguldījumus infrastruktūras attīstīšanai un jaunu darba vietu radīšanai.
Tāpat nepieciešams izvērtēt, vai projekta iesniedzēju uzskaitījums nav jāpapildina ar publiski privāto kapitālsabiedrību, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta 13.punkts noteic, ka pašvaldības kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai pašvaldībai. Tāpēc aicinām ņemt vērā, ka ir arī tādas kapitālsabiedrības, kurās vienai pašvaldībai nepieder visas kapitāldaļas, piemēram, SIA “Rīgas siltums”, SIA "Garkalnes ūdens", SIA “Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs”, SIA “Latgales Uzņēmējdarbības atbalsta centrs” u.c.
 

-

Anotācijā ir noteikts, ka: "Aģentūra, vērtējot investīciju projektus: * sarindo tos pēc plānotā privātā investīciju apmēra pret publiskā finansējuma atbalsta apmēru; * nodrošina, ka atbalstu saņem vismaz viens projekta iesniedzējs katrā reģionā (Statistikas reģionu robežās, skatīt Centrālās Statistikas pārvaldes datus: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/vide/dabas-resursi-geografiskas-zinas/publikacijas-un-infografikas/21408), kas atbilst vismaz vienam  no šiem kritērijiem: - ierobežotāki resursi, ko novirzīt ekonomiskai attīstībai (mazāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz 1000 km2 teritorijas vai lielāks iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma;  datus skatīt https://raim.gov.lv); - augstāks attīstības potenciāls ar augošu dzimstību (dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem). Datus skatīt https://raim.gov.lv - lielāki ekonomiskie izaicinājumi (bezdarba līmenis (%)). Datus skatīt https://raim.gov.lv. Aprēķinos izmantot vienu ciparu aiz komata.".

Lūdzam sniegt skaidrojumu, vai ir pietiekami attīstītāko reģionu projektiem vērtēt tikai dzimstības faktoru: "augstāks attīstības potenciāls ar augošu dzimstību (dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) ", turpretī mazāk attīstītāko reģionu projektiem ir noteikti plašāki kritēriji, kas tiek vērtēti un attiecas uz uzņēmējdarbības veicināšanu pašvaldībās: "ierobežotāki resursi, ko novirzīt ekonomiskai attīstībai (mazāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz 1000 km2 teritorijas vai lielāks iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma) un lielāki ekonomiskie izaicinājumi (bezdarba līmenis (%)). ". Attiecīgi lūdzam izvērtēt iespēju anotāciju papildināt ar uzņēmējdarbību veicinošiem kritērijiem, kas būtu attiecināmi uz attīstītāko reģionu projektiem.
 

-

Anotācijā ir noteikts, ka "atbalstu saņem vismaz viens projekta iesniedzējs katrā reģionā". Lūdzam izvērtēt iespēju ietvert informāciju par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīcību gadījumā, ja kādā no reģioniem netiks saņemts atbalsts līdz 2031. gada 30. jūnijam.
 

-