Atzinums

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.2. apakšpunktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100.2. apakšpunktam. Vēršam uzmanību, ka Profesionālās izglītības likuma
31. panta 2.² daļā ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt profesionālās ievirzes izglītības iestāžu mācību treniņu grupu rezultativitātes kritērijus sportā, nevis profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu sākuma sagatavošanas, mācību treniņu, sporta meistarības pilnveides un augstākās sporta meistarības grupu rezultativitātes kritērijus sportā. Attiecīgi ir pārskatāms viss noteikumu projekts.

-

Vēršam uzmanību, ka Profesionālās izglītības likuma 31. panta 2.² daļā jau ir ietvertas materiālās normas, proti, ka valsts finansējumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai ir tiesības saņemt akreditētai profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādei, kuras mācību treniņu grupas atbilst noteiktiem rezultativitātes kritērijiem sportā, kā arī nosacījumiem attiecībā uz audzēkņu skaitu un vecumu.  Likumdevējs paredzēja deleģējumu noteikt kārtību, kādā finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu mācību treniņu grupu rezultativitātes kritērijus sportā un nosacījumus attiecībā uz audzēkņu skaitu un vecumu. Jēdziens "kārtība" norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu (skat. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja pilnvarojumu (skat. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 16. punktu). Satversmes tiesa savos spriedumos jau ir norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu. Līdz ar to regulējumam, kuru Ministru kabinets izstrādā, pamatojoties uz deleģējošo normu, ir jāsasniedz tāds pats mērķis, kādu likumdevējs vēlējies sasniegt, pieņemot minēto likumu (skat. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 9.1. punktu).
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 2. punktā paredzētā regulējuma atbilstību deleģējumam, proti, nosakot atsevišķus profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu atbilstības kritērijus, kas Profesionālās izglītības likumā nav paredzēti. Tāpat ir precizējama arī anotācijā sniegtā informācija.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka nespēja prognozēt no jauna akreditēto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu pieteikšanos valsts finansējuma piešķiršanai, nevar būt par iemeslu finansējuma piešķiršanai noteikumu projekta 2. punktā noteiktā termiņā pēc izglītības programmas akreditācijas. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmitajai daļai valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu. Līdz ar to anotācijā ir jābūt ietvertam detalizētam pamatojumam šādam ierobežojumam. Papildus lūdzam attiecīgi aizpildīt arī anotācijas 1.3. apakšnodaļā uzdoto jautājumu, vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi (vai attiecīgo problēmu var atrisināt, lai tas neietekmētu izglītības iestādes).

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar normatīvo aktu izstrādes juridiskās tehnikas prasībām normatīvā akta tekstam jābūt skaidram un nepārprotamam, lai tā adresātam būtu skaidri saprotamas no šā normatīvā akta izrietošās tiesības un pienākumi. Lūdzam precizēt noteikumu projekta 6. punkta otro teikumu, jo tas nav saprotams.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar normatīvo aktu izstrādes juridiskās tehnikas prasībām normatīvā akta tekstam jābūt skaidram un nepārprotamam, lai tā adresātam būtu skaidri saprotamas no šā normatīvā akta izrietošās tiesības un pienākumi. Lūdzam precizēt noteikumu projekta 7. punktu, lai būtu skaidri saprotams šīs normas mērķis un jēga, jo šobrīd nav saprotams, ar kādu mērki tajā paredzēts, ka izglītojamais var vienlaikus apgūt vienu programmu vienā izglītības iestādē.
 

-

Vēršam uzmanību, ka šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka lēmumu par dotācijas sadali izglītības iestādēm, kā arī lēmumu par atteikumu piešķirt dotāciju pieņem izglītības un zinātnes ministrs. Tātad no minētā var secināt, ka izglītības iestādes tiek informētas par pieņemto lēmumu un iemesliem, kāpēc dotācija tiek atteikta. No noteikumu projekta un anotācijas nav saprotams, kā tiks informētas izglītības iestādes, ja tām tiks atteikta dotācijas piešķiršana, kā arī nav saprotams, pie kādiem nosacījumiem (kādu kritēriju (prasību) neesamības) dotācija netiks piešķirta. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projektu un anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām noteikumu noslēguma jautājumos raksta secīgi: 1) norādi, kuri Ministru kabineta noteikumi tiek atzīti par spēku zaudējušiem; 2) atsevišķu punktu spēkā stāšanās laiku, ja tas atšķiras no visu noteikumu spēkā stāšanās laika; 3) noteikumu vai to atsevišķu punktu piemērošanas kārtību; 4) norādi uz institūciju, kas līdz noteikumu izpildei paredzētās institūcijas izveidošanai nodrošinās noteikumos noteikto funkciju izpildi; 5) noteikumu spēkā stāšanās dienu, ja tā atšķiras no vispārējās kārtības; 6) laiku, līdz kuram noteikumi vai atsevišķas tā normas ir spēkā, ja noteikumi vai atsevišķas normas ir pieņemtas uz noteiktu laiku. Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu projekta 23. punktu ietvert pēc 27. punkta.

-

Noteikumu projekta 23. punkts paredz, ka noteikumi stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Savukārt noteikumu projekta 1. pielikums stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī. Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kā Izglītības un zinātnes ministrija 2022. gada 15. oktobrī izpildīs noteikumu projekta 11. punktā paredzēto, ja noteikumu projekta 1. pielikums nebūs vēl spēkā. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projektu, lai pārejas kārtība no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu visām sabiedrības mērķgrupām būtu skaidra un izpildāma. Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu informāciju.
Papildus vēršam uzmanību, ka tiesiskās noteiktības princips uzliek valstij pienākumu nodrošināt tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, kā arī ievērot tiesiskās paļāvības principu, lai veicinātu indivīda uzticību valstij un likumam (Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā 2004-03-01 8. punkts). Tiesiskās noteiktības princips paredz, ka likumdevējam (Ministru kabinetam) jānodrošina valsts iedzīvotājiem (konkrētā gadījumā - izglītības iestādēm) pieņemams laika posms, lai sagatavotos attiecīgā juridiskā instrumenta pieņemšanai no tā publicēšanas datuma.

-

Anotācijas 1.3. apakšpunktā ir sniegta informācija, ka papildu pieaicinātā pedagoga finansējums tiks aprēķināts SSG-MT7 grupām atbilstoši šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2017. gada 29. augusta noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 9.2. apakšpunktā noteiktajiem sporta veidiem: biatlonā, daiļslidošanā, hokejā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, ložu šaušanā, mākslas vingrošanā, smaiļošanā, kanoe airēšanā, airēšanā un sporta vingrošanā.
Saistībā ar to, ka sporta veidu skaitā, kuros var pievienot papildu pieaicinātos pedagogus, noteikumu projektā nav iekļautas sporta dejas un vieglatlētikas daudzcīņa, un, ja arī papildu pieaicinātie speciālisti būs pievienoti, finansējums tiem netiks aprēķināts. Tāpat finansējums netiks aprēķināts SMP1-ASM grupām piesaistītajiem papildu pieaicinātajiem pedagogiem. Noteikumu projekts tiks papildināts ar pārejas nosacījumiem saistībā ar papildu pieaicinātā pedagoga piesaisti grupām sporta veidos.
Lūdzam precizēt minēto informāciju, jo tā ir neskaidra un nesniedz detalizētu pamatojumu noteikumu projektā paredzētajam. Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kāpēc attiecīgie sporta veidi nav iekļauti noteikumu projekta 10. punktā. Tāpat nav saprotams, kas ir domāts ar teikumu, ka noteikumu projekts tiks papildināts ar pārejas nosacījumiem.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšpunktā ietverto informāciju, jo šobrīd  ne visās sadaļās "Problēmas apraksts" ir sniegts detalizēts problēmas apraksts, raksturojot pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnības.
Piemēram, problēmas aprakstā ir sniegta informācija, ka ir nepieciešams dotācijas aprēķinu padarīt pārskatāmāku, bet risinājuma aprakstā ir sniegta aprakstoša informācija, kas ir paredzēts noteikumu projektā, nesniedzot skaidrojumu, kāpēc, proti, kādas ir esošā regulējuma nepilnības, kas tieši ir jāpadara pārskatāmāks (piemēram, kāpēc ir nepieciešams noteikt koeficientu piemaksām par papildu pedagoģisko darbu, kā arī pedagoga mēneša darba algas likmes palielināšanai papildus nepieciešamā finansējuma aprēķināšanai 14 % apmērā no attiecīgajai sporta skolai aprēķinātās dotācijas, nevis  13% apmērā, vai, kāpēc papildus pieaicinātā speciālista koeficientu 1,5 nepieciešams aizstāt ar minimālā un maksimālā izglītojamo skaita samazinājumu grupās individuālajos sporta veidos). Minētais ir attiecināms arī uz citiem jautājumiem attiecīgajā sadaļā.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 1.3. apakšpunktā ir sniegta informācija, ka ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, bet nav sniegts šā izvērtējuma apraksts. Lūdzam precizēt anotāciju.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 2.1.apakšpunktā sniegto informāciju, norādot, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši (sk. Vadlīniju tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā kopsavilkumu). Šobrīd esošā informācija ir vispārīga un nesniedz detalizētu ietekmes izvērtējumu katrai mērķgrupai. Tāpat vēršam uzmanību, ka noteikumu projekts ietekmēs arī Izglītības un zinātnes ministriju.
Vienlaikus lūdzam aizpildīt anotācijas 2.3. un 2.4. apakšpunktu, jo noteikumu projektā paredzētajam ir ietekme uz administratīvo slogu (gan uz informācijas (dokumentu) iesniegšanas pienākumu, gan informācijas pieņemšanas, apstrādes pienākumu, gan uz nepieciešamajām izmaiņām Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitātē). Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā administratīvās izmaksas jāaprēķina katrai mērķgrupai un tikai tām informācijas sniegšanas prasībām, kas izriet no tiesību akta projekta. Ja tiesību akta projekts paredz grozījumus jau esošajā tiesību aktā un šie grozījumi skar tikai daļu no tām informācijas sniegšanas prasībām, ko nosaka spēkā esošais regulējums, tad ar aprēķinu palīdzību jānoskaidro administratīvo izmaksu izmaiņas – starpība starp esošā un plānotā regulējuma administratīvajām izmaksām. Administratīvo izmaksu novērtējumā jāiekļauj arī norāde, kuri tiesību akta projekta panti vai punkti (panta daļas vai apakšpunkti) ietver sevī informācijas sniegšanas pienākumu, kuram tika aprēķinātas administratīvās izmaksas. Jāatceras, ka atbilstoši Paplašināto standarta izmaksu modelim administratīvās izmaksas rada arī tie gadījumi, kad tiesību akts nosaka, ka fiziskai/juridiskai personai jāsniedz informācija citai fiziskai/juridiskai personai. Tāpat normatīvais regulējums paredz, ka administratīvās izmaksas aprēķina arī tādā gadījumā, ja viena valsts pārvaldes institūcija sniedz informāciju citai institūcijai (radīto administratīvo slogu apēķina, sākot no 1 euro).
 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 7.2. apakšpunktu, ņemot vērā izteikto iebildumu pie anotācijas 2. nodaļas.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 7.3. apakšpunktu, ņemot vērā izteikto iebildumu pie anotācijas 2. nodaļas.

-

Lūdzam  aizpildīt anotācijas 8.1.2. apakšpunktu, jo noteikumu projektā paredzētā ieviešanai ir nepieciešams veikt  izmaiņas Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitātē. Tāpat lūdzam minēt, vai minētās izmaiņas sistēmā tiks veiktas līdz noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdim.

-

Lūdzam  aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, jo noteikumu projektam ir ietekme uz personas datu aizsardzību (piemēram, noteikumu projekta 3., 4. un 5. pielikumā minētie dati (vārds, uzvārds, dzimšanas gads)).

-

Ierosinām minēto prasību ietvert kā piezīmi (informāciju) kādā no noteikumu projekta pielikumiem (piemēram, 2. pielikumā), lai izglītības iestāde, iesniedzot attiecīgos dokumentus, būtu informēta, ka sacensību rezultātiem ir jābūt pieejamiem izglītības iestādes vai sporta veida federācijas oficiālajā tīmekļvietnē.

-

Ierosinām apvienot noteikumu projekta 15.2. un 15.3. apakšpunktu, jo tie ir savstarpēji saistīti. Attiecīgi ierosinām precizēt arī atsauces noteikumu projekta 15.4. apakšpunktā.

-

Ierosinām izvērtēt noteikumu projekta 21. punkta nepieciešamību, ņemot vērā, ka noteikumu projekta 6. punktā ir paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija dotāciju aprēķina un sadala atbilstoši attiecīgajam gadam apstiprinātajam finansējumam.

-

Anotācijas 1.3. apakšpunktā ir sniegta informācija, ka dotācijas aprēķināšana tiek veikta sistēmā. Ierosinām precizēt minēto informāciju, jo nav saprotams, par kuru sistēmu ir runa.

-