Atzinums

Tieslietu ministrija 13.06.2023. atzinumā lūdza 1) izvērtēt un skaidrot, vai gadījumā, ja vienošanās par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības tiek slēgta ar katru privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku atsevišķi atbilstoši dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai, nepastāv risks sarežģīt dalītajā īpašumā esošo īpašnieku sistēmu, padarot vienota nekustamā īpašuma izveidošanu apgrūtinātu vai pat neiespējamu; 2) skaidrot, vai ir meklētas tādas alternatīvās regulējuma iespējas, kas varētu labāk veicināt vienota nekustamā īpašuma izveidošanu nekā likumprojektā ietvertā pieeja. Minētie iebildumi tika uzturēti arī starpinstitūciju sanāksmē.
Izziņā un anotācijā attiecībā uz Tieslietu ministrijas izteiktajiem iebildumiem ietverta informācija par izvēlēto risinājumu kā iespējami labāko veidu, kā risināt likumprojekta izstrādes pamatojošo problemātiku, jo, pirmkārt, tas nodrošina taisnīgu pienākumu un tiesību sadali, valsts neprasa personām maksā atkārtoti par zemes vērtību, ko personas jau sākotnēji privatizējot dzīvojamos objektus ir segušas, tomēr personām saglabājas pienākums piedalīties izdevumu segšanā par zemes nodošanas īpašumā procesu, otrkārt, tas ir risinājums, kas jau šobrīd darbojas, tātad ir pierādījis sevi kā praktiski īstenojamu, treškārt, meklējot iespējamās alternatīvas, nav atrasti citi risinājumi, kas varētu atrisināt problēmas, kas saistītas ar publiskas zemes zem privatizētām dzīvojamām mājām īpašumtiesību sakārtošanu.
Tieslietu ministrijas ieskatā tās izteiktie iebildumi nav ņemti vērā pilnībā. Tieslietu ministrijai ir būtiski pārliecināties par iespējamajiem riskiem dalītā īpašuma izbeigšanā Likumprojektā paredzētajā kārtībā, tādēļ Ekonomikas ministrijai tika lūgts sniegt skaidrojumu/aprakstu par to, kā paredzētais risinājums, kas, kā norāda Ekonomikas ministrija, jau šobrīd praksē darbojas, tiek nodrošināts praksē attiecībā uz vienota nekustamā īpašuma izveidi. Tieslietu ministrija norādīja uz tās ieskatā pastāvošajiem riskiem vienota īpašuma izveidei, ja vienošanās par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības tiek slēgta ar katru privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašuma īpašnieku atsevišķi, tādējādi līdz brīdim, kamēr visi dzīvokļu īpašnieki šādu vienošanos nenoslēdz, zeme un uz tās esošā māja atrodas atsevišķā civiltiesiskā apgrozībā. Ne anotācijā, ne izziņā šāds skaidrojums (ne par to, vai šāds risks vispār pastāv, ne arī procesa apraksts, no kura būtu iespējams pārliecināties par risku neesamību) nav ietverts.
Līdz ar to, lai Tieslietu ministrijai būtu iespēja identificēt iespējamos riskus vienota nekustamā īpašuma izveidē, atkārtoti lūdzam sniegt skaidrojumu, vai un kā praktiski tiek nodrošināts tas, lai līdz vienota nekustamā īpašuma izveidei dzīvokļu īpašnieki, kuri zemi jau ieguvuši īpašumā, neatsavinātu citai personai tikai dzīvokļa īpašumu vai tikai zemes domājamās daļas, tādējādi sarežģījot nekustamā īpašuma īpašnieku sistēmu un padarot neiespējamu vienota īpašuma izveidi nākotnē.
Savukārt gadījumā, ja šāds risks pastāv un līdz vienota īpašuma izveidei (līdz brīdim, kad visi dzīvokļu īpašnieki noslēguši vienošanos par zemes nodošanu īpašumā) dzīvokļa īpašniekiem piederošos īpašuma objektus (dzīvokļa īpašumu un zemes domājamās daļas) iespējams atsavināt atrauti vienu no otra, lūdzam arī izvērst skaidrojumu par izvērtētajiem alternatīviem risinājumiem, norādot, vai ir tikušas vērtētas dzīvokļu īpašnieku kopības kā tiesību subjekta iespējas atsavināt visu zemi, vienotu nekustamo īpašumu izveidojot uzreiz.
 

-