Atzinums

Ziņojuma 4.lp. norādīts, ka “pamatā atbalsts plānots valsts pārvaldes sektorā, tad šobrīd nav nepieciešams veidot atsevišķu ārējā tiesību aktā nostiprinātu jaunu horizontālo tiesisko regulējumu”.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 6. oktobra Regulas (ES) 2021/1755, ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (turpmāk – Regula)  14. panta 3.punkta b.apakšpunktu,  struktūra, kas ir atbildīga par no Rezerves piešķirtās finanšu iemaksas pārvaldību (turpmāk – atbildīgā struktūra) nosaka finansējamo pasākumu atlases kritērijus un procedūras un paredz nosacījumus, ar kādiem var saņemt finanšu iemaksu no Rezerves.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 10.panta pirmo daļu, valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Saskaņā ar VPIL un atbilstoši Latvijas tiesību sistēmai kopumā, tiešās pārvaldes iestāde var izdot iekšējos normatīvos aktus, kas saistoši pašai iestādei un tās padotībā esošām iestādēm un amatpersonām, bet ne citām tiešās pārvaldes iestādēm.
Līdz ar to secināms, pirmkārt, ka gadījumā, ja Finanšu ministrija kā atbildīgā struktūra saskaņā ar Regulas 14. panta 3.punkta b.apakšpunktu noteiks finansējamo pasākumu atlases kritērijus un procedūras, šādi kritēriji un procedūras būs saistošas tikai pašai atbildīgajai struktūrai, tās amatpersonām, kā arī tās padotībā esošajām iestādēm un amatpersonām. Ar šādiem kritērijiem un procedūrām nav iespējams noteikt citām iestādēm saistošus noteikumus.
Otrkārt, vēršam uzmanību arī uz to, ka ar šādiem iekšējiem normatīvajiem aktiem nav iespējams noteikt spēkā esošo normatīvo aktu piemērošanas izņēmumus, paplašināt to piemērošanas jomu, vai noteikt ārējiem normatīvajiem aktiem neatbilstošas prasības.

Ievērojot minēto, lūdzam papildināt ziņojumu, skaidri norādot, ka ziņojumā un protokollēmuma projektā paredzētās Regulas ieviešanas sistēmas gadījumā Regulas 14. panta 3.punkta b.apakšpunktā paredzētajiem finansējamo pasākumu atlases kritērijiem, procedūrām un noteikumiem būs iekšējo normatīvo aktu spēks.

Tāpat, ņemot vērā it īpaši ziņojumā iezīmētās Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) funkcijas, piemēram, “piemēro ES fondu procedūras par pārkāpumu konstatēšanu”, kā arī ziņojumā paredzēto Regulas ieviešanas mehānismu kopumā, lūdzam atkārtoti izvērtēt, vai nav nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai esošo sistēmu attiecināt arī uz Brexit korekcijas rezerves apsaimniekošanu. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – likums) 3.pantu ir noteikta šī likuma darbības joma, Proti, “likums nosaka Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī nosacījumus Eiropas Savienības fondu finansējuma piešķiršanai, (..)”. Tas, kas šī likuma izpratnē uzskatāms par Eiropas Savienības fondu, izriet no likuma 1.panta 5.punkta - “(..) Eiropas Savienības struktūrfonda vai Kohēzijas fonda (turpmāk — Eiropas Savienības fonds)”.
Jebkurā gadījumā, Tieslietu ministrijas ieskatā, būtu nepieciešams ziņojumā iezīmēt konkrētus būtiskākos nacionālos normatīvos aktus, kurus papildus Regulai plānots attiecināt uz Brexit korekcijas rezerves ieviešanu un uzraudzību.

Papildus, tā kā iestādes iekšējie normatīvie akti nav saistoši privātpersonām, ziņojumā, un, ja nepieciešams, arī protokollēmuma projektā, lūdzam viennozīmīgi norādīt, ka gadījumā, ja finansējuma gala saņēmēji ir privātpersonas (šādu iespēju paredz Regula), tiks izstrādāts atbilstošs normatīvais regulējums.

-

Ziņojumā norādīts, ka Finanšu ministrija būs atbildīgā struktūra "par Brexit finanšu politikas koordināciju un attiecīgi, kā atbildīgā iestāde koordinēs BKR atbalsta sniegšanu". Ziņojumā iezīmētas arī CFLA funkcijas.
Vienlaikus no ziņojuma nav viennozīmīgi skaidrs, vai un kāda būs citu resoru (ministriju) atbildība un iesaiste Brexit korekcijas rezerves finansējuma apgūšanā (izņemot protokollēmuma projekta 4.punktā noteikto uzdevumu ministrijām līdz 2022. gada 1. februārim iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem pasākumiem, kurus  potenciāli ir iespējams finansēt atbilstoši Regulai).

Lūdzam papildināt ziņojumu ar informāciju, vai un kādas papildus darbības būs nepieciešams veikt ministrijām finansējuma apguvē. Tai skaitā lūdzam norādīt, vai šādā gadījumā citām iestādēm būs iespējams saņemt Regulas 6.pantā minēto tehnisko palīdzību.
 

-

Lūdzam precizēt regulas nosaukuma pierakstu - "Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 6. oktobra Regula (ES) 2021/1755, ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi".
Minētais attiecas arī uz ziņojuma pirmo rindkopu.

-