Atzinums

Noteikumu projekts paredz noteikt Valsts robežsardzes uzdevumu izpildē izmantojamos tehnisko līdzekļu veidus, savukārt anotācijā skaidrots, ka fizisko personu datu apstrāde tiks veikta Līguma par Eiropas Savienības darbību, Robežu kodeksā, likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”, Imigrācijas likumā, Robežas likumā un Valsts robežsardzes likumā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanai.
Vienlaikus no noteikumu projekta anotācijas nav konstatējams konkrēti kādu novērošanas tehnisko līdzekli ir paredzēts noteikt un izmantot katras konkrētas darbības vai uzdevuma izpildē. Tāpat anotācijā nav ietverts skaidrojums, kāpēc konkrētā novērošanas tehniskā līdzekļa izmantošana norādītā nolūka (darbības/uzdevuma) sasniegšanai ir nepieciešama un vai tā izmantošana ir samērīga ar personu pamattiesību aizskārumu. Arī anotācijā minētais Novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību projekts šādu detalizētu informāciju neparedz.
Tādējādi secināms, ka no noteikumu projektā ietvertā regulējuma nav iespējams izvērtēt vai noteiktie Valsts robežsardzes uzdevumu un darbību izpildē izmantojamie tehnisko līdzekļu veidi, kuri tiks izmantoti personas datu apstrādē,  ir atbilstoši un samērīgi ar personu pamattiesību aizskārumu, kas personai rodas šo tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā.
Ņemot vērā minēto, ja personas datu apstrāde Valsts robežsardzes uzdevumu izpildē izriet no citiem ārējiem normatīviem aktiem, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar normu, kas paredz, ka Valsts robežsardze personas datu apstrādi, izmantojot norādītos tehnisko līdzekļu veidus, var veikt, ja to paredz ārējie normatīvie akti un šajos normatīvajos aktos ir noteiktas atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām. Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja minētā personas datu apstrāde nav regulēta citos normatīvos aktos, noteikumu projekts netiks uzskatīts par atbilstošu tiesisko pamatu personas datu apstrādei, jo tajā nav noteikti datu apstrādes nolūki, attiecībā uz kuriem izvērtētas datu apstrādes prasības, kā arī nav izvērtēts datu apstrādes samērīgums attiecībā uz katru atsevišķu nolūku.

-

Uzturam spēkā iepriekš sniegto iebildumu, jo noteikumu projekta anotācijā un NIDA nav ietverts izvērtējums, kas pamatotu, ka visu Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9. un 11. punktā minētos uzdevumu izpildē iegūto datu glabāšanas termiņu ir pamatoti noteikt vienu mēnesi.  Saskaņā ar Datu regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā ietverto glabāšanas ierobežojuma principu personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā. Proti, glabāšanas termiņš izvērtējums un nosakāms par katru apstrādes nolūku, piemēram, nav saprotams, kāpēc videoierakstu, kas iegūts ārzemnieku izmitināšanas centra telpā, nepieciešams glabāt vienu mēnesi. Ja šajā telpā būs noticis incidents, pāris dienu laikā to ir iespējams konstatēt, izvērtēt un informācijai noteikt citu glabāšanas nolūku un termiņu.
Ievērojot minēto, un ņemot vērā šā atzinuma 1.punktā konstatēto, ka noteikumu projektā iekļautais regulējums pēc būtības vispār nav attiecināms uz datu apstrādi, bet uz valsts robežsardzē izmantojamiem tehniskajiem līdzekļiem vispārīgi, aicinām precizēt, ka mēneša termiņš attiecināms uz gadījumiem, kad informācija neietver personas datus. Savukārt gadījumos, kad notiek personas datu apstrāde, glabāšanas termiņš un citas datu subjekta garantijas ir regulētas citos normatīvajos aktos, kas nosaka personas datu apstrādes nolūkus.
 

-