Projekta ID
22-TA-587Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
22.09.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Iebildums
Tieslietu ministrija neatbalsta konceptuālā ziņojuma (turpmāk - ziņojums) projektā izvēlēto risinājumu par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) reorganizāciju par publisku nodibinājumu turpmāk norādīto iemeslu dēļ:
1. Ziņojumā ir paredzēts, ka LIAA tiks reorganizēta par nodibinājumu, kas darbosies pēc Biedrību un nodibinājumu likumā paredzētajiem principiem. Norādāms, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPIL) neparedz šādu iespēju. VPIL 15.panta trešā daļa paredz, ka tiešās pārvaldes iestādi reorganizē:
1) nododot to atvasinātām publiskām personām, — rezultātā iestāde turpina pastāvēt kā pastarpinātās pārvaldes iestāde;
2) apvienojot to ar citu iestādi vai vairākām citām iestādēm, — rezultātā uz reorganizējamo institūciju bāzes izveido jaunu iestādi;
3) nododot tās struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības citai iestādei vai vairākām citām iestādēm vai nododot pārvaldes uzdevuma izpildi privātpersonai, — rezultātā sadalāmā iestāde turpina pastāvēt;
4) nododot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus citai iestādei, — rezultātā iestāde turpina pastāvēt.
Saskaņā ar VPIL 15.panta ceturto daļu tiešās pārvaldes iestādi likvidē:
1) pievienojot citai iestādei, — rezultātā pievienojamā iestāde beidz pastāvēt;
2) deleģējot valsts pārvaldes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, — rezultātā iestāde beidz pastāvēt;
3) atsakoties no valsts pārvaldes uzdevuma izpildes, — rezultātā iestāde vai tās struktūrvienības beidz pastāvēt;
4) sadalot visas tās struktūrvienības starp citām iestādēm vai sadalot visas tās struktūrvienības starp citām iestādēm un deleģējot atsevišķu pārvaldes uzdevumu izpildi privātpersonai, — rezultātā sadalāmā iestāde beidz pastāvēt;
5) nododot tās pārvaldes uzdevumus citai iestādei, — rezultātā iestāde beidz pastāvēt.
Ievērojot minēto, ziņojumā izvēlams kāds no VPIL 15.pantā paredzētajiem iestādes reorganizācijas veidiem vai uzdevumu deleģēšana privātpersonai. Jāuzsver, ka, izveidojot vai reorganizējot valsts pārvaldes iestādi, tai ir jāiekļaujas valsts institucionālajā sistēmā, un šāda nodibinājuma, kura darbība un struktūra tiek veidota pēc līdzības ar Biedrību un nodibinājumu likumā paredzētu nodibinājumu, izveidošana to nenodrošina. Valsts nevar izveidot publisku personu vai iestādi, kas pēc būtības darbojas kā privāto tiesību juridiskā persona.
2. Pamatā kā iemesls nodibinājuma izveidošanai ziņojumā ir norādīta darbinieku samaksa un elastīga lēmumu pieņemšana, - tomēr šāds iemesls ir nepietiekams, lai pamatotu, ka LIAA jādarbojas līdzīgi kā privāto tiesību juridiskai personai. Tā kā ziņojumā tiek paredzēts, ka LIAA būs publisks nodibinājums, jebkurā gadījumā būs nosakāms, ka nodibinājums būs kādas institūcijas pārraudzībā, līdz ar ko lēmumu pieņemšanas procedūra un LIAA darbība jebkurā gadījumā būs pakļauta VPIL paredzētajai padotības formai (pārraudzība vai pakļautība), un LIAA darbinieku atalgojums būs skatāms kopsakarā ar valsts pārvaldē noteikto atalgojumu.
3. Tieslietu ministrija atkārtoti norāda, ka atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta otrajai daļai nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Līdz ar to pēc visiem LIAA uzdevumiem, kuri ir minēti ziņojumā, LIAA pēc būtības neatbilst nodibinājuma statusam. Tāpat ziņojumā ietvertā informācija par Valsts kultūrkapitāla fondu un Sabiedrības integrācijas fondu nav korekta, jo atbilstoši šo fondu regulējošiem normatīvajiem aktiem, šo fondu uzdevums ir pārvaldīt līdzekļus konkrētiem projektiem un mērķiem..
4. Saistībā ar ziņojumā norādīto, ka nodibinājums veiks saimniecisko darbību: šis aspekts būtu aplūkojams kopsakarā ar VPIL 87.pantā noteiktajiem kritērijiem, kad publiska persona darbojas privāto tiesību jomā. Nav saprotams, kāpēc atsevišķos jautājumos publiska persona darbosies privāto tiesību nozarē. Norādāms, ka privātās tiesības nosaka tiesiskās attiecības starp divām brīvām un vienlīdzīgām privātpersonām. Šī tiesību joma principā nav attiecināma attiecību noteikšanai starp valsti un privātpersonu.
1. Ziņojumā ir paredzēts, ka LIAA tiks reorganizēta par nodibinājumu, kas darbosies pēc Biedrību un nodibinājumu likumā paredzētajiem principiem. Norādāms, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPIL) neparedz šādu iespēju. VPIL 15.panta trešā daļa paredz, ka tiešās pārvaldes iestādi reorganizē:
1) nododot to atvasinātām publiskām personām, — rezultātā iestāde turpina pastāvēt kā pastarpinātās pārvaldes iestāde;
2) apvienojot to ar citu iestādi vai vairākām citām iestādēm, — rezultātā uz reorganizējamo institūciju bāzes izveido jaunu iestādi;
3) nododot tās struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības citai iestādei vai vairākām citām iestādēm vai nododot pārvaldes uzdevuma izpildi privātpersonai, — rezultātā sadalāmā iestāde turpina pastāvēt;
4) nododot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus citai iestādei, — rezultātā iestāde turpina pastāvēt.
Saskaņā ar VPIL 15.panta ceturto daļu tiešās pārvaldes iestādi likvidē:
1) pievienojot citai iestādei, — rezultātā pievienojamā iestāde beidz pastāvēt;
2) deleģējot valsts pārvaldes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, — rezultātā iestāde beidz pastāvēt;
3) atsakoties no valsts pārvaldes uzdevuma izpildes, — rezultātā iestāde vai tās struktūrvienības beidz pastāvēt;
4) sadalot visas tās struktūrvienības starp citām iestādēm vai sadalot visas tās struktūrvienības starp citām iestādēm un deleģējot atsevišķu pārvaldes uzdevumu izpildi privātpersonai, — rezultātā sadalāmā iestāde beidz pastāvēt;
5) nododot tās pārvaldes uzdevumus citai iestādei, — rezultātā iestāde beidz pastāvēt.
Ievērojot minēto, ziņojumā izvēlams kāds no VPIL 15.pantā paredzētajiem iestādes reorganizācijas veidiem vai uzdevumu deleģēšana privātpersonai. Jāuzsver, ka, izveidojot vai reorganizējot valsts pārvaldes iestādi, tai ir jāiekļaujas valsts institucionālajā sistēmā, un šāda nodibinājuma, kura darbība un struktūra tiek veidota pēc līdzības ar Biedrību un nodibinājumu likumā paredzētu nodibinājumu, izveidošana to nenodrošina. Valsts nevar izveidot publisku personu vai iestādi, kas pēc būtības darbojas kā privāto tiesību juridiskā persona.
2. Pamatā kā iemesls nodibinājuma izveidošanai ziņojumā ir norādīta darbinieku samaksa un elastīga lēmumu pieņemšana, - tomēr šāds iemesls ir nepietiekams, lai pamatotu, ka LIAA jādarbojas līdzīgi kā privāto tiesību juridiskai personai. Tā kā ziņojumā tiek paredzēts, ka LIAA būs publisks nodibinājums, jebkurā gadījumā būs nosakāms, ka nodibinājums būs kādas institūcijas pārraudzībā, līdz ar ko lēmumu pieņemšanas procedūra un LIAA darbība jebkurā gadījumā būs pakļauta VPIL paredzētajai padotības formai (pārraudzība vai pakļautība), un LIAA darbinieku atalgojums būs skatāms kopsakarā ar valsts pārvaldē noteikto atalgojumu.
3. Tieslietu ministrija atkārtoti norāda, ka atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta otrajai daļai nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Līdz ar to pēc visiem LIAA uzdevumiem, kuri ir minēti ziņojumā, LIAA pēc būtības neatbilst nodibinājuma statusam. Tāpat ziņojumā ietvertā informācija par Valsts kultūrkapitāla fondu un Sabiedrības integrācijas fondu nav korekta, jo atbilstoši šo fondu regulējošiem normatīvajiem aktiem, šo fondu uzdevums ir pārvaldīt līdzekļus konkrētiem projektiem un mērķiem..
4. Saistībā ar ziņojumā norādīto, ka nodibinājums veiks saimniecisko darbību: šis aspekts būtu aplūkojams kopsakarā ar VPIL 87.pantā noteiktajiem kritērijiem, kad publiska persona darbojas privāto tiesību jomā. Nav saprotams, kāpēc atsevišķos jautājumos publiska persona darbosies privāto tiesību nozarē. Norādāms, ka privātās tiesības nosaka tiesiskās attiecības starp divām brīvām un vienlīdzīgām privātpersonām. Šī tiesību joma principā nav attiecināma attiecību noteikšanai starp valsti un privātpersonu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma projektā nekorekti tiek lietots jēdziens "deleģēšana" saistībā ar jaundizveidojamās institūcijas uzdeviem. Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana ir saprotama atbilstoši VPIL regulējumā paredzētajam, proti, publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.
Piedāvātā redakcija
-