Atzinums

Iebildums un prasība neslēgt vai izbeigt līgumu ar SIA “Grow Energy”
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43. punktu, Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmās daļas 4. punktu, kā arī likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 5. pantu, tiek izteikts šāds iebildums:
1. SIA “Grow Energy” nodokļu parādi rīkojuma sagatavošanas laikā pārsniedza 16 000 euro, kas vairākkārtīgi pārsniedz Publisko iepirkumu likumā noteikto 150 euro slieksni, virs kura komersantam ir liegts slēgt publiskos iepirkuma līgumus.
2. Rīkojuma projektā nav ietverts pamatojums, kāpēc izvēlēts tieši šis komersants, neizvērtējot citas iespējas (t.sk. ES līmenī atzītos uzņēmumus). Līdz ar to tiek pārkāpts likuma 3. panta otrajā daļā nostiprinātais konkurences, caurspīdīguma un vienlīdzīgas attieksmes princips.
3. Izmaksu pamatotība nav dokumentēta – rīkojuma projektā nav pievienoti aprēķini par tonnu vai citi finanšu pamatojumi, līdz ar to nevar tikt ievērots samērīguma princips un budžeta līdzekļu lietderīga izmantošana.
4. Satversmes 91. pants prasa vienlīdzīgu attieksmi – kamēr mazajiem uzņēmējiem nodokļu parāds virs 150 euro liedz dalību iepirkumos, šajā gadījumā tiek pieļauta pretēja prakse, radot tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.
Ņemot vērā minēto, tiek prasīts:
neslēgt līgumu ar SIA “Grow Energy” par Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumu veikšanu Ogres novada Lauberes pagasta novietnē LV1610938;
ja līgums jau noslēgts, nekavējoties to lauzt kā prettiesisku, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 42. panta prasībām;
sagatavot jaunu, atklātu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru, kurā tiek ievēroti vienlīdzības, caurspīdīguma un samērīguma principi, un pievienotas detalizētas izmaksu kalkulācijas.

Pamatojoties uz Satversmes 111. pantu (valsts pienākums aizsargāt sabiedrības veselību), Satversmes 115. pantu (tiesības dzīvot labvēlīgā vidē), Dzīvnieku aizsardzības likuma 4. pantu (dzīvnieku labturība) un samērīguma principu, kas nostiprināts Administratīvā procesa likuma 13. pantā, tiek izteikti šādi apsvērumi:
1. Samērīguma principa pārkāpums
Pašreizējā kārtība paredz, ka, konstatējot Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu, tiek izkauta visa novietne, neatšķirot slimās un veselas cūkas. Šāda absolūta pieeja neatbilst samērīguma principam, jo:
pasākums nav nepieciešams, ja slimību iespējams identificēt ar atkārtotām laboratorijas pārbaudēm, kas ir zinātniski precīzas un mazāk ierobežojošas;
tas nav proporcionāls mērķim (sabiedrības veselības aizsardzībai), jo ekonomiskie un dzīvnieku labturības zaudējumi būtiski pārsniedz ieguvumus.
2. Dzīvnieku labturības aizsardzības pārkāpums
Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 4. pantu, dzīvnieku aizsardzības un labturības prasībās jāievēro, lai dzīvnieki netiktu pakļauti nevajadzīgām ciešanām. Masveida veselu cūku izkaušana, ja nav konstatētas saslimšanas pazīmes un laboratoriskie testi negatīvi, ir uzskatāma par nepamatotām ciešanām un neatbilst likuma mērķim.
3. Ekonomiskās intereses un īpašuma tiesības
Satversmes 105. pants paredz, ka īpašumu drīkst ierobežot tikai samērīgā apmērā sabiedrības interesēs. Pilnīga novietņu likvidācija rada būtiskus un neatgriezeniskus zaudējumus cūkkopības uzņēmumiem, nereti bez pietiekamas kompensācijas. Šāda prakse ir ekonomiski nesaprātīga un neatbilstoša likuma “Par budžetu un finanšu vadību” prasībām par valsts līdzekļu lietderīgu izlietošanu.
4. Eiropas Savienības tiesību aktu interpretācija
Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429  paredz stingrus pasākumus infekcijas slimību apkarošanai, tajā ietvertais princips ir risku izvērtējums un mērķtiecīgi pasākumi, nevis mehāniska visa ganāmpulka iznīcināšana. Regulas 5. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāizvēlas piemērotākie pasākumi atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai. Tas nozīmē, ka atkārtota testēšana un diferencēta izkaušana ir iespējama kā alternatīvs pasākums, ja tiek nodrošināta kontrole pār slimības izplatību.
5. Nepamatoti ierobežota zinātniskā pieeja
Modernās diagnostikas metodes ļauj noteikt saslimšanas klātbūtni ar augstu precizitāti. Līdz ar to pilnīgas izkaušanas prakse ir novecojusi, neatspoguļo mūsdienu zinātnes iespējas un neatbilst progresivitātes principam, kas izriet no ES tiesību normu interpretācijas un Satversmes 1. pantā ietvertās tiesiskas valsts doktrīnas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek prasīts:
1. Grozīt normatīvo regulējumu, nosakot, ka Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā pirms masveida izkaušanas jāveic atkārtotas laboratoriskās pārbaudes, diferencējot starp slimām un veselām cūkām.
2. Atcelt automātisko prasību par visu ganāmpulku izkaušanu, ja tiek konstatēta atsevišķu dzīvnieku saslimšana, un noteikt diferencētu pieeju, balstoties uz risku analīzi.
3. Ievērot samērīguma principu, nodrošinot, ka cūku nogalināšana tiek veikta tikai tad, ja tas ir objektīvi nepieciešams un nav citu mazāk ierobežojošu līdzekļu.
4. Saskaņot jauno kārtību ar ES regulas 2016/429 principiem, izmantojot zinātniski pamatotas metodes un ekonomiski racionālu pieeju.