Atzinums

 Vēršam uzmanību,ka fiziskās personas, kas nav reģistrējušas saimniecisko darbību, var pat nezināt par savu pienākumu iesniegt deklarāciju, jo pienākums var rasties arī dēļ tā, ka, piemēram,  Valsts Ieņēmumu dienests nav pietiekami precīzi prognozējis neapliekamo minimumu, vai darba devējs nedaudz kļūdījies iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā. Tāpat šīs personas nelieto Valsts Ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmu  ikdienā un iespējams atver šo sistēmu vienu reizi gadā, bet ja persona nezina, ka viņai obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, tad viņa var neatvērt elektroniskās deklarēšanās sistēmu gadiem ilgi. Informācijas nosūtīšana uz elektronisko pastu neatrisina šo problēmu, jo pats Valsts Ieņēmumu dienests ir norādījis, ka lielam skaitam fizisko personu vispār nav  elektroniskajā deklarēšanas sistēmā reģistrētu elektronisko pastu,kā arī ļoti lielam skaitam fizisko personu, kas nav saimnieciskās darbības veicēji, elektroniskajā deklarēšanās sistēmā reģistrēti elektroniskie pasti, kas vairs netiek lietoti ikdienā.

"164. pants. Automatizēta lēmuma pieņemšana Valsts ieņēmumu dienestā
                (1) Saistībā ar administratīvu pārkāpumu par deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu vai deklarācijas vai gada pārskata neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi, izņemot par fiziskajām personām, kas Valsts ieņēmumu dienestā nav reģistrējušas saimniecisko darbību. Fiziskajām personām, kas nav reģistrējušas saimniecisko darbību, pirms administratīvā procesa uzsākšanas ir jāpaziņo par gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas obligāto pienākumu uz personas deklarēto adresi vai oficiālo elektroniskās adreses kontu.
                (2) Ja persona ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, lēmumu var paziņot, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, izņemot fiziskajām personām, kas Valsts ieņēmumu dienestā nav reģistrējušas saimniecisko darbību, kurām lēmumu paziņo uz personas deklarēto adresi vai oficiālo elektroniskās adreses kontu. Vienlaikus informāciju par lēmumu nosūta uz elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto personas elektroniskā pasta adresi un oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts."
 

302.panta pirmā daļa nosaka, ka  procesuālo dokumentu var paziņot vai nodrošināt tiesības iepazīties ar administratīvā  pārkāpuma lietas materiāliem, informējot personu par dokumenta vai lietas materiālu pieejamību e-lietas portālā, ja persona ir piekritusi izmantot šādu saziņas veidu.
Norma var tikt tulkota divējādi-
1.Persona šo kanālu izmanto kā vienu no saziņas kanāliem.
2. Vai arī  gadījumā, ja persona ir piekritusi izmantot šo saziņas kanālu, tas nozīmē, ka personai ir jāsagatavo apstrādāti lietas materiāli, ņemot vērā, ka persona jebkurā brīdī var izmantot savas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.
Ja  2.variants, tad , pirmkārt, nepieciešami tehniskie risinājumi, ka personai ir pieeja apstrādātajiem lietas materiāliem (nevis oriģinālam). Jo lietas oriģināls var saturēt ierobežotas pieejamības informāciju.
Vēršam uzmanību, ka Administratīvās atbildības likuma 37.pants nosaka:“Personas datu pieejamības ierobežojumi” nosaka : “Persona, kura ziņoja par administratīvo pārkāpumu, cietušā, kā arī liecinieka datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Personas dati ir pieejami tikai amatpersonai, augstākai amatpersonai un tiesai. Personas dati ir pieejami arī citām personām, ja datu subjekts ir piekritis savu datu apstrādei."
Otrkārt, izvirzās jautājums, kurš apstrādā katru šo lietu.
Tādā gadījumā tas prasīs no procesa veicēja ļoti daudz papildu laika resursus.
Rosinām arī papildināt anotāciju attiecībā par iepriekšminēto.
 

-

300.panta otrā daļa
Likumprojekta 300. panta otrajā daļā un tā anotācijā ir noteikts “Papīra formā esošu dokumentu, ja tas ir pārvērsts elektroniskā formā, glabā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Šī prasība ir būtiska, lai neierobežotu personas tiesības apstrīdēt kāda dokumenta, kas tiek pārvērsts elektroniskā formā, juridisko spēku. Turpmākā rīcība ar pārvērsto dokumentu pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir atkarīga no dokumenta veida un tā nozīmes procesā (piemēram, nolēmumā izlemj rīcību ar izņemtajiem dokumentiem). Papīra formā esošu procesuālo dokumentu glabāšanas un iznīcināšanas kārtību iespējams noteikt iestādes iekšējā normatīvajā aktā.” 
Attiecīgi, jautājums ir par to, vai pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīža papīra formā esošie dokumenti, ja tie ir pārvērsti elektroniskā formā, ir iznīcināmi nekavējoties, vai iestāde pati var noteikts šāda tipa papīra dokumentu iznīcināšanas termiņu pēc likumā noteiktā termiņa iestāšanās, jo katras lietas galīgā termiņa izsekošana un ar šo lietu saistīto papīra dokumentu tūlītēja iznīcināšana būtu apgrūtinoša.
 

-

301.panta pirmā daļa.
Sodu reģistra likuma 27. panta otrā daļa šobrīd nosaka, ka persona var parakstīties arī: 1) ar drošu elektronisko parakstu; 2) uz paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora; 3) uz atsevišķas paraksta lapas; 4) ar APAS elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku (sistēmas rīku).
Likumprojektā 301. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka prasība pēc personas paraksta ir izpildīta arī tad, ja dokuments ir sagatavots Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā, Tiesu informatīvajā sistēmā vai e-lietas portālā un parakstīts ar elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē.
Šobrīd praksē nav iespējams visus procesuālos dokumentus, kuri jau sākotnēji tiek veidoti digitāli un uz kuriem tiek likts amatpersonas un citas iesaistītās personas paraksts regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē (uz paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora), sagatavot Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā (piemēram, nopratināšanas protokolu, apskates protokolu, aizturēšanas protokols u.tml.). Līdz ar ko būtu nepieciešams noteikt, ka administratīvā pārkāpuma procesā ir pieļaujams, ka amatpersona un procesā iesaistītā persona var parakstīties uz procesuālā dokumenta, kas ir sagatavots ārpus Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas, izmantojot paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensoru (paraksts regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē), ja tas jau sākotnēji ir sagatavots digitāli.
 

-