Atzinums

30.1. punkts ir nepamatoti diskriminējošs, jo dzīvojamām ēkam, ja tādas atrodas Natura 2000 teritorijās, arī ir nepieciešama energoefektivitātes uzlabošana. Energoefektivitātes uzlabošanas darbi nav aktivitāte ar būtisku ietekmi uz vidi, kas veiktu paliekošas, būtiskas izmaiņas objektam piegulošajā teritorijā. Vienīgi būvdarbi ir organizējami, lai maksimāli novērstu traucējumu apkārtējai videi, ko nākamie punkti arī nosaka, kā arī, ja ēkas apkurē tiek izmantotas lokālas sadedzināšanas iekārtas, pēc energoefektivitātes uzlabošanas darbiem, emisijas gaisā nedrīkst pieaugt.  

-

Iebilstam pret esošo 32.panta formulējumu, kas nosaka apkures iekārtu uzstādīšanas tehnoloģisko prioritāti projektiem, kas atrodas valstspilsētās. Pirmkārt, šādai prioritārai secībai jātiek noteiktai daudzdzīvokļu ēkām visā Latvijas teritorijā, 32.1. punktā pievienojot papildinājumu "ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai CSA", jo jebkurā Latvijas vietā priekšroka vienmēr ir jādod efektīvai CSA un atjaunīgajām bezemisiju tehnoloģijām pirms tiek apsvērta meža biomasas izmantošana, kuras atjaunīgums esošo klimata un biodaudzveidības krīžu un Latvijas mežistrādes intenstiātes kontekstā ir apšaubāms, kaut arī pagaidām vēl ir iespējams to formāli pieskaitīt kā atjaunīgo energoresursu. Norāde tikai uz valstspilsētām norāda, ka domāts ir tikai par gaisa piesārņojumu, nevis ietekmi uz klimatu un bioloģisko daudzveidību. Taču arī šie divi faktori ir jāņem vērā un attiecīgi prioritāšu secība jāpiemēro visai Latvijas teritorijai.
Otrkārt, biomasas apkures katlu uzstādīšana var tikt pieļauta tikai teritorijās ar zemu apdzīvotības blīvumu (ārpus valstspilsētām un pilsētām) un tikai hibrīdsistēmās, kombinācijā ar bezizmešu risinājumiem, piemēram, ar siltumsūkni vai saules kolektoru. Esošajā situācijā, kad mežistrādes intensitātes Latvijā dēļ meži vairs nav neto ogliekļa piesaistītāji (vai niecīgi piesaistītāji atsevišķos gados), turklāt aizsargājamo meža biotopu stāvoklis Latvijā ir slikts, nav atbalstāmas publiskās investīcijas tehnoloģijās, kas veicinās pieprasījumu pēc meža biomasas enerģētikā, kam savukārt ir pierādīta ietekme uz mežistrādes intensitātes pieaugumu. Turklāt, ķļūstot aizvien stingrākiem ilgtspējas kritērijiem attiecībā uz meža biomasu enerģētikā, nav pieļaujams, ka publiskie līdzekļi tiek ieguldīti tehnoloģijās, kas Latvijai nākotnē var traucēt sasniegt atjaunīgās enerģijas un SEG emisiju samazināšanas mērķus.
Vienlaikus ir izprotams, ka ir situācijas, kur ekonomisku apsvērumu dēļ vēl atsevišķas investīcijas jaunās meža biomasas apkures iekārtās, var tikt veiktas, tomēr tad tam ir izvirzāmi ierobežojumi un nosacījumi, kā piedāvājam - tikai mazapdzīvotās teritorijās un tikai hibrīdsistēmās ar bezemisiju tehnoloģijām.

Projekta ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiek sniegts atbilstoši turpmāk minētajai prioritārajai kārtībai:
32.1. pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide, ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai CSA;
32.2. bezemisiju atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana;
32.3. kombinēto biomasas un bezemisiju atjaunīgo apkures hibrīdsistēmu uzstādīšana, ja projekts atrodas ārpus valstspilsētu un pilsētu teritorijām.