Atzinums

Atkārtoti lūdzam izslēgt likumprojekta 5. pantu. Iesnieguma iesniegšana nevienam subjektam nerada tiesības saņemt ar iesniegumu prasīto labumu, tādējādi šāds regulējums ir deklaratīvs. Vēršam uzmanību, ka jaunākajos starptautiskā finansējuma programmu vadības likumos šāda norma nav iekļauta, skatīt, piemēram, Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likums.

-

Atkārtoti aicinām  precizēt likumprojekta 6. panta redakciju.

No izziņā ietvertā skaidrojuma var secināt, ka likumprojekta 6. panta mērķis ir nevis sašaurināt Šveices ieguldījumam piemērojamo regulējumu (t.i., noteikt "attiecināmos noteikumus"), bet gan uzsvērt, ka finansējuma apjoms un iestāžu kompetence konkrētu programmu/projektu apsaimniekošanā izriet no ietvarlīguma. Tāpēc aicinām attiecīgi precizēt likumprojekta 6. panta redakciju, piemēram, nosakot, ka "programmu, projektu vai iepriekš noteikto projektu īsteno, ievērojot ietvarlīgumā noteikto atbalsta apmēru un sadalījumu programmām un tehniskajam atbalstam, kā arī institūciju atbildības jomu sadalījumu projektu/programmu īstenošanā" vai tamlīdzīgi, kā arī  precizēt panta nosaukumu.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka piedāvātajā redakcijā likumprojekta 6. pantā un citur likumprojektā ietvertais regulējums par Šveices ieguldījumam piemērojamiem tiesību aktiem šobrīd ir nepārskatāms, sadrumstalots un pat pretrunīgs.  Kā jau iepriekš vērsām uzmanību, Šveices ieguldījumu (sadarbības programmu) īstenošanu regulēs arī šī likumprojekta noteikumi kopumā (ne tikai 6. pantā minētais likuma 1. panta 7. punkts), kā arī likumam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu normas, tāpat arī ietvarlīgums kopumā, ne tikai likumprojekta 6. pantā minētais pielikums vai ietvarlīgumā ietvertie īpašie noteikumi. 

-

Lūdzam likumprojektā skaidri noteikt, kādus personas datus vai datu kategorijas plānots apstrādāt projekta ietvaros. Vēršam uzmanību, ka formulējums "citus fizisko personu datus, kuri nepieciešami minēto funkciju izpildei" ir pārāk vispārīgs un plaši interpretējams, tas neatbilst tādiem personas datu apstrādes principiem kā likumīguma, godprātības,pārredzamības, nolūka ierobežojuma un datu minimizēšanas princips.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt likumprojektu, norādot skaidru personas datu apstrādes mērķi! Atbilstoši Datu regulas 5. panta 1. punkta "a" apakšpunktam personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz to, kādiem mērķiem attiecīgās institūcijas apstrādā personas datus, ir pārāk vispārīgs, nesniedzot skaidru priekšstatu, kādu mērķu, piemēram, konkrētu funkciju veikšanai, minētās institūcijas varētu apstrādāt personas datus. Vienlaikus izziņā skaidrots, kādiem nolūkiem personas dati var tikt apstrādāti, līdz ar to secināms, ka personas datu apstrādes mērķi ir iespējams definēt skaidrāk, salīdzinājumā ar pašreizējo redakciju.

-

Lūdzam izslēgt 8. panta pirmās daļas 10. punktu, kā arī analoģiskās normas likumprojekta 9. - 11. pantā. Vēršam uzmanību, pirmkārt, ka no likumprojekta 7. panta otrās daļas jau izriet, ka Šveices ieguldījuma vadībā iesaistītās institūcijas [..] ievēro ietvarlīgumā un donorvalsts noteikumos noteikto. Otrkārt, ņemot vērā likumprojekta izziņā skaidroto donorvalsts noteikumu būtību, t.i., tas ir ārvalsts iestāžu apstiprināts dokuments, nav korekti Latvijas likumā paredzēt, ka šāds dokuments var noteikt valsts pārvaldes iestāžu uzdevumus.
Aicinām arī apsvērt atsauču uz donorvalsts noteikumiem izslēgšanu likumprojekta 14. un 15. pantā. Kaut gan ir atbalstāms, ka projektu īsteno atbilstoši visam uz projektu attiecināmo nosacījumu kopumam, tai skaitā donorvalsts noteikumiem, tomēr nebūtu pieļaujams likumprojektā atsaukties uz ārvalsts tiesību aktu kā privātpersonu tiesības un pienākumus radošu ārēju normatīvu aktu. Šādi jautājumi risināmi attiecīgā projekta līgumā.

-

Aicinām atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām precizēt šajā un līdzīgās likumprojekta normās minēto tiesību aktu uzskaitījumu. Vēršam uzmanību, piemēram, ka izvērtējama atsauce uz "starptautiskajām tiesībām", jo likumprojekta kontekstā nav skaidrs tik plašas norādes mērķis un tvērums, turklāt juridiski "starptautiskās tiesības" (šaurākā nozīmē - Latvijas starptautiskās saistības) ietver arī šajā pat pantā minētās saistības pret Eiropas Savienību, kā arī starptautisko līgumu - ietvarlīgumu. 
Aicinām kopumā šāda veida regulējumu no likumprojekta izslēgt, ņemot vērā gan to deklaratīvo raksturu (jebkurai personai ir pienākums ievērot visus Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus, un tas nav katrā likumā īpaši jāatgādina), gan to, ka šādu normu tvērums ir tik plašs un abstrakts, ka personai nav iespējams saprātīgās robežās noskaidrot savu pienākumu loku.
Papildus aicinām saglabāt līdzšinējā Latvijas un Šveices sadarbības programmas regulējumā izmantoto pieeju un likumprojektā noteikt, ka īstenotājs un partneris nodrošina projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līgumam.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 21. panta trešās daļas trešo teikumu un precizēt likumprojekta 29. panta pirmo daļu. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta trešā daļa paredz, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 85. panta otrās daļas 1. un 2. punkts paredz, ka adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu vai ja administratīvais akts izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār izpildīts, nav pienācīgi izpildīts vai nav laikus izpildīts. Kontrolējot lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi, iestāde konstatēs, vai nosacījums ir izpildīts vai nē, attiecīgi, ja nosacījums būs izpildīts, pieņemams lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, savukārt, ja nosacījums nebūs izpildīts, pieņemams lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu. Atzinums par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi pēc sava rakstura būs administratīvais akts par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, taču likumprojekta 21. panta trešās daļas trešā teikuma redakcijā kopsakarā ar citām likumprojekta normām, piemēram, likumprojekta 24. panta trešo daļu, rada priekšstatu, ka tas nav administratīvais akts par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Lūdzam ņemt vērā, ka jaunākajos starptautiskā finansējuma programmu vadības likumos šāds regulējums netiek ietverts, skatīt, piemēram, Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.—2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likuma 20. un 21. pantu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 21. panta trešās daļas pēdējo teikumu, paredzot, ka tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta trešā daļa paredz, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 85. panta otrās daļas 1. un 2. punkts paredz, ka adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu vai ja administratīvais akts izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār izpildīts, nav pienācīgi izpildīts vai nav laikus izpildīts. Ievērojot minēto, ir nepieciešams atcelt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un attiecīgi noraidīt projekta iesniegumu, jo lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu nezaudēs spēku automātiski, kā arī nepieciešams pieņemt lēmumu, kuru projekta iesniedzējam būs tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt, proti, lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 21. panta piektajā daļā noteikto. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteikto administratīvo aktu adresātam paziņo. Vienlaikus norādām, ka pārsūdzēt tiesā var administratīvo aktu, tādējādi konkrētajā tiesību normā ir runa par administratīvo aktu, proti, atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu, jo tas ir iesniegts pēc projekta iesniegumu iesniegšanas termiņa.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 24. panta trešo daļu, ņemot vērā to, ka atzinums pēc būtības ir likumprojekta 20. panta pirmajā un otrajā daļā minētais lēmums, tādējādi uz to attiecināma likumprojekta 24. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju, ka projekta iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu var prasīt zaudējumu atlīdzību, kas radušies, sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto projekta iesniegumu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1. pants paredz, ka šī likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Ievērojot minēto, projekta iesniedzējam varētu būt tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu, ja projekta iesniegums tiktu prettiesiski noraidīts, nevis visos gadījumos, kad tas ticis noraidīts.

-

Aicinām likumprojekta 24. panta otrās daļas ievaddaļā izslēgt vārdus "un pārsūdzēt", ņemot vērā to, ka konkrētie lēmumi nebūs pārsūdzami.

-