Atzinums

Informējam, ka LLPA ietilpstošo pašvaldību pārstāvji viennozīmīgi iebilst pret to, ka tiek pārcelts termiņš, līdz kuram nepiemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē. Apkopojot iesniegtos viedokļus, iebildumu būtība ir šāda:

 1. Termiņa pagarināšana līdz 2026. gada beigām nav pieļaujama, jo tas būtiski kavē augsta riska jauniešu reintegrāciju sabiedrībā un uzvedības korekciju. Ilgstošas sociālās aprūpes iestādes nespēj nodrošināt nepieciešamos drošības un uzvedības korekcijas pasākumus, jo šīs iestādes nav aprīkotas, lai paturētu jauniešus slēgtā vidē, kas ir būtiska stabilas rehabilitācijas uzsākšanai. Šobrīd ilgstošas aprūpes iestādēs nonāk jaunieši ar deviantu uzvedību, kas klaiņo, lieto atkarību izraisošas vielas un apdraud savu un citu cilvēku drošību. Probācijas uzraudzības ietvaros jaunieši bieži nepilda noteiktos pienākumus, un pašreizējās aprūpes iestādes nespēj ierobežot šo brīvību ar piespiedu līdzekļiem.

2. Kopš sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" likvidācijas, pašvaldības ir bez pietiekama valsts atbalsta nodrošinājušas augsta riska bērniem nepieciešamo sociālo rehabilitāciju, kas ir gan administratīvi sarežģīts, gan dārgs process. Piemēram, Rīgā 2023. gadā sociālā darba pakalpojuma ietvaros 773 reizes fiksēti atkarību izraisošo vielu lietošanas gadījumi nepilngadīgo vidū, un Rīgas skolu sociālo pedagogu atskaitēs kopumā reģistrēti 2177 šādu vielu lietošanas gadījumi. Tāpat Rīgas pašvaldības policijas statistikā izpildes lietu skaits pieaudzis par 272 gadījumiem. Minētā statistika uzsver steidzamo vajadzību pēc alternatīviem pakalpojumiem, piemēram, sociālās korekcijas iestādēm, lai nodrošinātu bērnu uzvedības maiņu un sabiedriskās drošības ievērošanu.

3. Pārejas noteikumos nepieciešams skaidri iekļaut norādi uz alternatīvām piespiedu līdzekļu piemērošanas iespējām, lai pārejas periodā līdz "Bērnu un jauniešu drošās mājas" izveidošanai nodrošinātu riska bērniem piemērotu sociālo korekciju. Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par pakalpojumiem augsta riska bērniem līdz "Bērnu un jauniešu drošās mājas" izveidošanai" nesniedz pārliecību, ka pārejas periodā piedāvātie pakalpojumi būs pieejami visiem augsta riska bērniem un ka tie palīdzēs sasniegt likuma mērķus. Turklāt trūkst skaidras procedūras, kā bērni tiks iesaistīti dažādās programmās. Piemēram, pašvaldībām var nākties pašām segt pakalpojumu izmaksas, ja bērns nav Valsts probācijas dienesta klients, kas rada jautājumus par pieejamo budžetu un pakalpojumu sasniedzamību.

4. Augsta riska bērniem nepieciešamie rehabilitācijas pakalpojumi ir ļoti dārgi, un pašvaldībām nepietiek resursu, lai nodrošinātu tos bez valsts līdzfinansējuma. Piemēram, viena bērna izmaksas ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā sasniedz aptuveni 3000 eiro mēnesī. Individuālās sociālās rehabilitācijas programmas "Dari" un "Palāciens", kas ir pieejamas Rīgas pašvaldībā, bet nav pieejamas visās pašvaldībās, izmaksā ap 700 eiro mēnesī par bērnu. Šāda finanšu slodze apgrūtina pašvaldības, un risinājuma kavēšana vēl uz diviem gadiem rada nopietnu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, vai arī būtiski pasliktinās jauniešu ar uzvedības problemātiku situāciju.

5. Ir būtiski atjaunot sociālās korekcijas izglītības iestādes funkcionalitāti, kas bērnam ar antisociālu uzvedību nodrošinātu pastāvīgu atbalstu un palīdzētu risināt problēmas kontrolētā vidē, izolējot viņu no negatīvās vides un draugu loka. Vides maiņa ir kritiska bērna uzvedības korekcijai, bet bez specializētas iestādes šis uzdevums ir neizpildāms. Iepriekšējo divu gadu laikā, kamēr šāds pakalpojums nav bijis pieejams, mērķa grupas bērni, paliekot ierastā vidē, nav spējuši pārvarēt atkarības un antisociālu dzīvesveidu, kas viņus bieži noved pie nopietna veselības vai dzīvības apdraudējuma.
um
Priekšlikums: nevirzīt tālāk abus likumprojektus.

-