Atzinums

[1] Asociācija ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas aktualizēto informatīvā ziņojuma “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” redakciju (turpmāk – Ziņojums), kas atkārtoti nodots starpinstitucionālajai saskaņošanai, kā arī ar Finanšu ministrijas sniegtajiem paskaidrojumiem par iepriekš izteiktajiem iebildumiem.

[2] Pateicamies par Ziņojumā veiktajiem precizējumiem un to, ka vairāki Asociācijas iepriekš izteiktie iebildumi ir tikuši ņemti vērā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka vairāki būtiski aspekti joprojām nav precizēti, Asociācija atkārtoti uztur spēkā turpmāk izklāstītos iebildumus, uzsverot to nozīmīgumu reformas kvalitatīvai izvērtēšanai un ieviešanai.

I. Iebildums par FM apgalvojumu attiecībā uz FSAP sēdes secinājumiem un nozares nostāju

[3] Informatīvā ziņojuma 1. sadaļā “Esošā situācija kreditēšanas uzraudzībā” izdarīts secinājums, ka NILLTPFN jomā starp subjektiem, ko uzrauga PTAC un VID, var veidoties situācija, ka vienam kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam ir vairākas uzraudzības iestādes, kas praksē var nozīmēt arī paralēlas klātienes un neklātienes pārbaudes. Šāda situācija rodoties tādēļ, ka daļa no pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu licenci, kreditē arī juridiskas personas.

[4] Uzturam spēkā iepriekš sniegto iebildumu un aicinām  šo sadaļu papildināt, precizējot, ka uzraudzības sadrumstalotību šajā jomā ir iespējams novērst, normatīvajā regulējuma skaidri nosakot, ka uzņēmumiem, kuri darbojas ar patērētāju kreditēšanas licenci, uzraudzību NILLTPFN jomā veic tikai PTAC, neatkarīgi no tā, ka tie kreditē arī saimnieciskās darbības veicējus. Tāpat arī, aicinām Informatīvā ziņojuma lēmumu daļā atspoguļot abas iespējamās reformas alternatīvas, kas tika prezentētas Finanšu sektora attīstības padomes sēdē.

[5] Finanšu ministrija paskaidrojumos norāda, ka Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) 2025. gada 9. decembra sēdē tika nolemts atbalstīt piedāvāto 2. variantu, un ka šajā sēdē piedalījās arī nozares asociācija, “atzīstot, ka iespējamie risinājumi ir vērtēti un apspriesti jau gadu”. Šādam viedoklim un faktu atspoguļojumam nevaram piekrist vairāku apsvērumu dēļ.

[6] Pirmkārt, šī jautājuma risināšana tika iniciēta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2025. gada 15. jūlija rīkojumu Nr.422 “Rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā” (prot. Nr. 28 50. §) tika apstiprināts Rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Attiecīgi, līdz FSAP sēdei, kurā jautājums tika prezentēts un lemts par virzīšanu lēmuma pieņemšanai, bija pagājuši vien 5 mēneši, kuru laikā nozare konsekventi uzturēja pozīciju, ka neredz reformas pievienoto vērtību un uzskata, ka nozares attīstībai ir virkne svarīgāku jautājumu, kuriem nepieciešamas risinājums.

[7] Otrkārt, atbilstoši Finanšu sektora attīstības padomes nolikumam (2007. gada 3. aprīļa Ministru kabineta noteikumi nr. 233)  Finanšu sektora attīstības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā. 2025. gada 9. decembra sēdē tika konstatēts, ka nozares un citu FSAP dalībnieku viedokļi atšķiras. Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis sēdes laikā pat netika uzklausīts. Uzklausot iesaistīto pušu viedokļus, premjeres komentārs par šo jautājumu bija tāds, ka jautājuma konceptuāla izlemšana ir nododama Ministru kabinetam. Attiecīgi, uzskatām, ka lai nodrošinātu Ministru kabineta locekļiem pilnvērtīgu informāciju par situāciju nozarē, kā arī par visiem iespējamajiem risinājuma scenārijiem, Ministru Informatīvajā ziņojumā ir nepārprotami jānorāda arī piedāvātā risinājuma alternatīvas.  

[8] Šāda alternatīvu atspoguļošana ir būtiska arī no tiesību aktu izstrādes procesa kvalitātes viedokļa. No Ministru kabineta noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 2. un 9. punkta izriet, ka tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšana balstās uz loģisku secību – problēmas identificēšanu, iespējamo risinājumu un alternatīvu izvērtējumu, kā arī plānotā regulējuma fiskālās, administratīvās un sabiedrības ietekmes analīzi. Līdz ar to Asociācija uzsver, ka konceptuāla lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā ir būtiski nodrošināt, ka Ziņojumā ir ietverts pārskatāms un argumentēts alternatīvo risinājumu izvērtējums, neaprobežojoties tikai ar vienu piedāvāto modeli.
 

-

II. Iebildums par tematisko darba grupu sarunu rezultātu neatspoguļošanu Ziņojumā

[9] Asociācija pozitīvi vērtē, ka aktualizētajā Ziņojuma redakcijā ir iekļauta informācija par Latvijas Bankas uzsākto tematisko sarunu ciklu ar nozares pārstāvju iesaisti, izveidojot piecas tematiskās darba grupas (NILLTPFN jautājumi, kredītrisku un kredītspējas vērtēšana, pirmslīguma informācija un līguma saturs, reklāmas ierobežojumi un aizdevumu administrēšana, kā arī pārvaldības jautājumi).

[10] Vienlaikus Asociācija norāda, ka darba grupu izveide un sarunu procesa uzsākšana pati par sevi vēl nenodrošina Ziņojumā deklarēto mērķu sasniegšanu, ka reforma tiek realizēta, nepalielinot administratīvo slogu nozarei.  Ministrija atbildē uz iebildumiem norāda: “Atkārtoti uzsverams, ka ar šo plānoto reformu netiek palielināts administratīvais slogs, netiek radīta negatīva ietekme uz kreditēšanas aktivitāti, kā arī netiek noteiktas papildus prudenciālās prasības patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem”. Uzsveram, ka Informatīvā ziņojumā iekļauta deklarācija par to, ka reforma nerada administratīvā sloga pieaugumu nozarei, šobrīd nav pietiekami pamatota. Administratīvā sloga pieaugumu vai samazināšanos nenoteiks tas, kādas deklarācijas ierakstītas politikas dokumentos, bet gan konkrēta uzraudzības prakses realizēšanas pieeja.

[11] Līdz šo iebildumu sagatavošanās dienai, ir notikušas 3 no sākotnēji iecerētajām 5 tikšanās reizēm. Šobrīd arī ir redzams, ka pilnvērtīgai jautājumu izdiskutēšanai būs nepieciešamas vēl vismaz 2 – 3 tikšanās, tādēļ uzskatām, ka Ziņojuma tālāka virzība ir atbalstāma tikai pēc tam, kad ir noslēgušās Latvijas Bankas organizētās sarunas ar nozari, kā arī Ziņojumā ir tikušas atspoguļotas galvenās vadlīnijas par dažādiem nozares uzraudzības aspektiem, kas būtu jāņem vērā, izstrādājot reformas veikšanai nepieciešamos normatīvos aktus.

[12] Turpinot iepriekš minēto, norādām, ka  no Ministru kabineta noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” izriet nepieciešamība nodrošināt pietiekami pilnīgu sākotnējo izvērtējumu un skaidru izpratni par plānotā risinājuma praktisko piemērošanu un ietekmi pirms konceptuāla lēmuma pieņemšanas un turpmākas normatīvā regulējuma izstrādes.

[13] Papildus Asociācija norāda, ka jautājums par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības institūcijas noteikšanu tika skatīts arī 2026. gada 4. februārī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Komisijas deputāti jau šajā diskusijā vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt, ka plānotā reforma ir skaidra un saprotama, tai ir identificējams un pamatots ieguvums patērētājiem, kā arī ka reformas ietvaros ir būtiski atspoguļot sasniedzamos rezultātus un praktisko pienesumu, neaprobežojoties tikai ar procesa aprakstu.
 

-

III. Iebildums par reformas tvēruma nepilnīgumu un uzraudzības sadrumstalotības saglabāšanu

[14] Asociācija atkārtoti vērš uzmanību, ka Ziņojumā kā viens no reformas mērķiem ir norādīta uzraudzības funkciju sadrumstalotības mazināšana un vienotas pieejas nodrošināšana finanšu sektorā, tostarp NILLTPFN uzraudzības jomā. Vienlaikus Ziņojumā netiek risināts jautājums par licencēto ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības integrēšanu vienotā uzraudzības modelī, lai gan šī nozare ir cieši saistīta ar patērētāju kreditēšanas sektoru.

[15] Ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju portfeļa lielāko daļu veido tieši kredītiestāžu un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju nodotās prasības, un šajā jomā pastāv tieša ietekme uz patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu pakalpojumu kvalitāti.

[16] Finanšu ministrijas sniegtā informācija par statistikas datiem attiecībā uz nodoto lietu apjomu pēc būtības neatrisina jautājumu par uzraudzības funkciju dublēšanās novēršanu, jo Ziņojumā nav sniegts skaidrs risinājums par to, vai un kādā veidā ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība turpmāk tiks centralizēta. Asociācijas ieskatā, atstājot šo sektoru ārpus reformas tvēruma, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs arī turpmāk saglabātu atsevišķu uzraudzības funkciju NILLTPFN jomā, tādējādi reformas mērķis par uzraudzības koncentrēšanu vienā institūcijā netiktu sasniegts pilnā apmērā.

[17] Ievērojot minēto, Asociācija aicina Ziņojumā skaidri noteikt turpmāko uzraudzības modeli arī attiecībā uz ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu konsekventu un vienotu uzraudzības sistēmu finanšu sektorā.
 

-

IV. Iebildums par sūdzību statistikas interpretāciju un funkciju dublēšanās nepierādīšanu praksē

[18] Asociācija atkārtoti uztur spēkā iebildumu par to, ka Ziņojumā norādītā uzraudzības funkciju dublēšanās praksē nav pietiekami pamatota ar objektīviem pierādījumiem. Finanšu ministrija Ziņojuma aktualizētajā redakcijā ir papildinājusi informāciju par Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un kredītiestādēs saņemto sūdzību skaitu, tostarp atsaucoties uz Latvijas Bankas sniegto informāciju par gadījumiem, kad sūdzības ir iesniegtas PTAC, lai gan adresējamas Latvijas Bankai.

[19] Asociācija norāda, ka no iesniegtajiem datiem izriet pretējs secinājums – šādu gadījumu skaits ir nebūtisks attiecībā pret kopējo saņemto sūdzību apjomu un neliecina par sistemātisku uzraudzības funkciju pārklāšanos vai praktisku dublēšanos. Faktiskā situācija rāda, ka sūdzību iesniegšana “nepareizajam adresātam” ir tikusi konstatēta vien atsevišķos gadījumos no kopējā sūdzību skaita, kas nevar tikt uzskatīts par pamatu konceptuālai uzraudzības sistēmas reformai. Līdz ar to Ziņojumā izdarītie secinājumi par funkciju dublēšanos šajā aspektā nav identificējami praksē.
 

-

V. Iebildums par ārpustiesas parādu atgūšanas statistikas interpretāciju un secinājumu nepamatotību

[20] Finanšu ministrijas komentāros par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības nodošanu līdz ar finanšu nozares uzraudzības centralizēšanu norādīts, ka pēc lietu skaita 2024. gadā lietu parāda atgūšanai no kopējā parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaita (311 517 lietām) no patērētāju kreditēšanas (nebanku) sektora tikai nodotas 23,04% jeb 71 786 lietas par kopējo summu 133,998 milj. euro.  Salīdzinājumam - 71 320 lietas par kopējo summu 18 004 857 euro, kas ir 22,89% no kopējā parādu atgūšanai nodotā lietu skaita tika nodotas piedziņai par elektronisko sakaru (telekomunikācijas, internets) pakalpojumiem. No kredītiestādēm, savukārt, 2024. gadā tika nodotas 5 527 lietas 17 925 285 euro apmērā, kas ir 1,77% no kopējā ārpustiesas parādu atgūšanai nodotajām lietām.  Attiecīgi izdarīts secinājums, ka šāds ārpustiesas parādu atgūšanā nodoto lietu skaits liecina par nepieciešamību pilnveidot patērētāju aizsardzības procesus patēriņa kredītu izsniegšanā.

[21] Ievērojot minēto, aicinām Ziņojumā papildināt, par kādām problēmām ministrijas ieskatā signalizē šie dati. Aicinām arī analizēt tos kontekstā pret nozarē noslēgto darījumu skaitu gada ietvarā, kā arī portfelī kopumā. Tā, piemēram, ja skatāmies PTAC apkopotos datus par nozari par 2024. gadu, tad varam secināt, ka nebanku nozarē noslēgti vairāk nekā 1 miljons 58 tūkstoši jaunu darījumu. Attiecīgi, pret noslēgto darījumu skaitu gada ietvarā ārpustiesas parādu piedziņā ticis nodots vien 6,7 % lietu. Nav korekti arī salīdzināt ārpustiesa piedziņā nodoto lietu skaitu banku un nebanku nozarē, jo banku nozare tipiski strādā ar ilgtermiņa un lielāku summu kredītiem un attiecīgi mazāku darījumu skaitu, kamēr nebanku patēriņa kreditēšanas segmenta ir raksturīgs lielāks darījumu skaits par nelielām vidējām summām. Pie tam, kopumā, vērtējot cedēto un norakstīto portfeļa izmēru pret kopējo portfeļa izmēru nebanku nozarē, mēs redzam, ka tas sastāda vien 5%. Interesanti arī, ka telekomunikāciju nozares ārpustiesas piedziņā nodoto lietu skaits konkrētajā periodā ir līdzvērtīgs nebanku sektora lietu skaitam, kamēr redzams, ka vidējās piedzenamās summas ir ievērojami mazākas. Attiecīgi, tieši fakts, ka piedziņā nonāk patērētāju lietas par mazākām vidējām summām, varētu norādīt uz problēmām nomaksas pirkumu maksātspējas izvērtēšanas kvalitātē, jo pirmšķietami patērētājam būtu vienkāršāk atmaksāt mazāku summu kredītus.

[22]  Ievērojot minēto, kā arī Ziņojumā ietverot norādi par nepieciešamību pilnveidot patērētāju aizsardzības procesus patēriņa kredītu izsniegšanā, aicinām Ziņojumā izvērst, ko tieši ir paredzēts pilnveidot un kādiem instrumentiem. Latvijas bankas sarunās ar nozari par šo tēmu sarunas vēl plānots turpināt. Vienlaikus, līdz šim brīdim šis aspekts nav ticis iezīmēts kā jautājums, kas nozares kontekstā radītu satraukumu. Izklāstot iecerētos “patērētāju aizsardzības procesu uzlabojumus”, aicinām arī ņemt vērā, ka nozares uzņēmumi ir iepriekš norādījuši, ka parādu ārpustiesas piedziņu izmanto kā ārpakalpojumu darbā ar parādniekiem, jo paši iekšēji uzņēmumā piedziņu veic limitēti vai neveic vispār. Attiecīgi, ja paredzētie patērētāju aizsardzības uzlabojumi paredz, ka nozarei šo darbības modeli tiks prasīts pārskatīt, tad svarīgi to atspoguļot Ziņojumā, lai nozare var aprēķināt, kādu papildu administratīvo, tehnisko un cilvēkresursu tai varētu radīt šo prasību ieviešana.  
 

-