Projekta ID
24-TA-199Atzinuma sniedzējs
Valsts kanceleja
Atzinums iesniegts
23.07.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
18.lpp. lūdzam precizēt, ka airBaltic ir Latvijas valstij izšķirošā ietekmē esoša lidsabiedrība (valsts līdzdalība uz 2023.gada beigām bija 97,97%).
Piedāvātā redakcija
-
2.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Attiecībā uz 9.attēlu “Pasažieru skaits Latvijas lidostās atbilstoši attīstības scenārijiem līdz 2050.g. (milj. pasažieru)” lūdzam precizēt, kādēļ 2024.gadā izveidojas 3,5 milj. lielas pasažieru skaita izmaiņas. Vai izvēloties bāzes scenāriju tiktu tūlītēji zaudēti visi tranzīta/ transfēra pasažieri? Lūdzam skaidrot, vai atšķirības scenārijos nebūtu jāattēlo vēlākos gados, ja netiek veikti turpmāki infrastruktūras attīstības pasākumi.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Attiecībā uz 33.lpp. esošo tabulu “Latvijas aviācijas nozares politikas rezultatīvie rādītāji (Optimālais scenārijs)” un rādītāju “Valsts kapitāla īpatsvars nozarē” lūdzam skaidrot, kā aprēķināts bāzes rādītājs un uz kādiem pieņēmumiem ir noteikts 2050.gadā sasniedzamais rādītājs. Lūdzam mainīt datu avotu no VK uz SM (vai citu) vai skaidrot datu iegūšanas avotu, norādot konkrētu publikāciju.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam skaidrot, vai optimālā scenārija politikas rezultatīvie rādītāji, kā arī pasažieru skaits bāzes scenārijam un optimālajam scenārijam, kas attēloti 9.attēlā, ir tikuši aprēķināti ar kādu no ekonometriskajiem modeļiem un kādi faktori un ar kādu ietekmes svaru tikuši ņemti vērā, modelējot šādus ilgtermiņa politikas rezultatīvo rādītāju aprēķinus.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam skaidrot, kāpēc konceptuālā ziņojuma 4.2 sadaļā “Piedāvātie valsts politikas īstenošanas scenāriji” ir iekļauti politikas rezultatīvie rādītāji (33. lappusē) optimālajam scenārijam, bet bāzes scenārijam tie nav tikuši iekļauti, līdz ar to iespējas objektīvi salīdzināt abus scenārijus ir ierobežotas.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma sadaļā trešās sadaļas 1.rīcības virziena “Paplašināta Latvijas savienojamība” norādīts, ka “Viena no Latvijas aviācijas nozares ilgtermiņa politikas prioritātēm ir paplašināta valsts savienojamība, izmantojot gaisa pārvadājumus, tādā veidā nostiprinot Latvijas kā vadošā transporta mezgla pozīcijas Ziemeļeiropā. Ir nepieciešama saskaņota aviācijas un tūrisma nozares politikas koordinācija plānojot kopīgas mārketinga aktivitātes gan esošo ienākošā tūrisma plūsmu stiprināšanai, tā arī attīstot starpnozaru sadarbību jaunos perspektīvos tūrisma tirgos. Tai skaitā, ir nepieciešams attīstīt konkurētspējīgu valsts piedāvājumu tālsatiksmes aviolīniju attīstībai”. Vienlaikus konceptuālais ziņojums neiezīmē mērķa reģionus tālsatiksmes aviomaršrutiem, līdz ar to šim uzstādījumam paliekot tikai deklaratīvā līmenī. Aicinām izvērtēt iespēju noteikt konkrētus mērķa reģionus/valstis, savienojamība ar kuriem/kurām Latvijas valstij būtu sociālekonomiski izdevīga un valsts attīstību veicinoša, un tad noteikt atbilstošus uzstādījumus akcionāru gaidu vēstulēs attiecīgajām kapitālsabiedrībām ar valsts kapitālu (VAS “Starptautiskā lidosta”Rīga””, AS “AirBaltic Corporation”).
Piedāvātā redakcija
-
7.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma sadaļā 2.4 “Aviācijas nozares dalībnieki” norādīts, ka “valsts loma reģionālās aviācijas attīstībā ir sniegt atbalstu reģionālo lidojumu un aviācijas savienojamības attīstībai, kas ietver dažādas iniciatīvas un atbalsta veidus, lai garantētu efektīvu, ilgtspējīgu un pieejamu aviācijas infrastruktūru visā valsts teritorijā, kur savienojamība ar citiem sabiedriskā transporta veidiem nav mazāka par divām stundām”. Iebilstam pret šādu valsts lomas formulēšanu un iekšzemes reģionālo lidojumu attīstību aviācijas nozarē, ņemot vērā, ka NAP2027 nosaka dzelzceļu par sabiedriskā transporta mugurkaulu, kopējā Eiropas Savienības tendence un transporta politikas uzstādījums ir atteikties no īsas distances aviopārvadājumiem, kā arī jāņem vērā tas, ka reģionālie aviopārvadājumi būtu savstarpēji konkurējoši ar reģionālajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu autobusu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, kuri jau pašlaik tiek subsidēti ar valsts budžeta dotācijām. Jāņem vērā, ka eVTOL lidaparātu tehnoloģijas ir jaunas un vismaz pašlaik šādi lidaparāti nav paredzēti liela pasažieru skaita pārvadāšanai, kas savukārt nozīmēs relatīvi augstas izmaksas uz vienu pasažieri. Arī Transporta pamatnostādnes 2021.2027.gadam paredz tikai Izvērtēt iespējas atbalstīt reģionālo lidostu attīstību, vienlaikus plānojot un īstenojot pasākumus ietekmes uz vidi mazināšanai Lūdzam, ņemot vērā iepriekšminēto, informāciju par reģionālo lidlauku attīstību (izņemot Liepājas lidlauku) izslēgt no konceptuālā ziņojuma trešās sadaļas 1.rīcības virziena “Paplašināta Latvijas savienojamība”.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma sadaļa 2.4 “Aviācijas nozares dalībnieki” ietver informāciju par plānotajiem reģionālajiem lidlaukiem, tai skaitā Daugavpils lidlauku. Norādām, ka Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (NAP2027) un tā indikatīvais finanšu pielikums paredz veikt ieguldījumus tikai starptautiskās lidostas “Rīga” un Liepāja lidostas attīstībai, līdz ar to ieguldījumi citos reģionālajos lidlaukos no valsts budžeta un Eiropa savienība (ES) fondu līdzekļiem šādiem mērķiem nav paredzēti. Lai arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam paredz reģionālo lidostu esamību – “Latvijas reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu. Tām jākalpo kā Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām, tāpēc nākotnē tās jāveido par nacionālas nozīmes lidostām. Nacionālo lidostu attīstība būs svarīga tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai ne tikai reģionālā un nacionālā līmenī, bet arī transnacionālai sadarbībai”, tomēr kopš 2010.gada, kad stratēģija tika apstiprināta Saeimā, reģionālo lidostu attīstība bijusi ļoti ierobežota, jo īpaši Daugavpils gadījumā, kā arī reģionālo lidostu attīstība nav paredzēta arī Reģionālā attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam. Ņemot iepriekšminēto un to, ka tiek plānots drīzumā uzsākt jauna Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ar darbības termiņu līdz 2050.gadam izstrāde, reģionālo lidostu nepieciešamība tiks atkārtoti izvērtēta šīs stratēģijas izstrādes un virzības apstiprināšanai procesā, ņemot vērā esošos sociālekonomiskos un ģeopolitiskos procesus un to iespējamās attīstības tendences, aicinām atbilstoši precizēt konceptuālā ziņojuma projektu.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Attiecībā uz 1.pielikumu “SVID analīzes kopsavilkums” lūdzam izvērtēt, vai Rail Baltica projekta īstenošana nebūtu jāliek pie iespējām nevis stiprajām pusēm, ņemot vērā, ka šis projekts nav vēl īstenots. Attiecībā uz iespējās minēto ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanu lūdzam skaidrot, vai ir pamats uzskatīt, ka Latvijā varētu šāda ražošana notikt. Kā arī lūdzam izvērtēt un papildināt draudu sadaļu par zaļā kursa ietekmi uz aviācijas nozari.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
22.lpp. minēts, ka “inovatīvu tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ir jānodrošina valsts dotācijas pētniecības projektiem, kas saistīti ar transporta nozari. Šīs dotācijas var piešķirt augstākās izglītības iestādēm, zinātniskās pētniecības institūtiem un privātiem uzņēmumiem, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju un risinājumu izstrādi. Tāpat ir jāsniedz atbalsts, paredzot nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas iegulda pētniecībā, attīstībā un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā. Šie stimuli veicina privātā sektora līdzdalību tehnoloģisko risinājumu pilnveidošanā. Valsts atbalstam, balstoties uz taksonomijas principiem, ir jāietver arī speciālu finansēšanas programmu izveide, ar mērķi veicināt novatorisku tehnoloģiju ieviešanu bezemisiju risinājumiem aviācijā.” Lūdzam pievienot arī esošās situācijas aprakstu. Arī 23.lpp. minēts, ka jāatbalsta inovatīvu aviācijas produktu un pakalpojumu attīstību un ražošanu. Lūdzam pievienot informāciju par šādiem inovatīviem uzņēmumiem Latvijā, vai vismaz minēt piemērus tam, kā tas darbojas citās valstīs.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Lūdzam plašāk iekļaut ziņojumā informāciju par to, kā transfēra un tranzīta satiksmes attīstīšana ietekmēs neto nulles emisijas mērķa sasniegšanu, par ko minēts ziņojuma 1.sadaļā "Kopsavilkums" 3.rindkopā (5.lpp.).
Piedāvātā redakcija
-
12.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt 33.lpp. esošās tabulas "Latvijas aviācijas nozares politikas rezultatīvie rādītāji (Optimālais scenārijs)" papildināšanu ar citiem mērķiem kā emisijām, ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā aviācijas jomā vai pētnieku skaitu, vai citiem rādītājiem, kas atspoguļotu inovācijas aviācijas nozarē.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Ziņojumā trūkst tālākā rīcības plāna, vai norādes uz to, ar kādiem konkrētiem pasākumiem tiks sasniegtas mērķu vērtības. Nav analizēta esošā bāze plānotajām inovācijām, izglītības programmām. Lūdzam pievienot detalizētākas norādes, ko aviācijas nozarē un kopējā tās ekosistēmā būtu jāsasniedz vai jāveicina, lai Optimālais scenārijs īstenotos.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
20.lpp. minēts, ka “Latvijai ir jāsaglabā vadošā loma nosakot aviosabiedrības AS “Air Baltic Corporation” stratēģisko attīstības virzienu turpināt attīstīt Rīgas lidostā tranzīta un transfēra pārvadājumus.” Ņemot vērā, ka valsts plāno samazināt līdzdalību uzņēmumā airBaltic, iespējams kotējot uzņēmuma akcijas biržā, nākotnē Latvijas valsts kā vadošā īpašnieka statuss varētu mainīties. Arī 33.lpp. esošā tabula ar rezultatīvajiem rādītājiem norāda uz valsts kapitāla samazināšanos nozarē.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
12.lpp. lūdzam precizēt, ka pasažieru skaita attīstība Rīgas lidostā notika arī pateicoties valsts ieguldījumiem airBaltic, jo bez valsts atbalsta un ieguldījumiem pamatkapitālā šādi rādītāji netiktu sasniegti.
Piedāvātā redakcija
-