Atzinums

No rīkojuma projektam pievienotās nekustamā īpašuma “Šosejas iela 19A” daļas - zemes vienības (kadastra apzīmējums 6809 002 0507) 0,0107 ha platībā, 2021. gada 27. aprīļa novērtējuma atskaites un tās pielikuma (izdruka no Kārsavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000165722) izriet, ka nekustamajā īpašumā “Šosejas iela 19A” ietilpstošā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6809 002 0465 visā tās platībā - 9925 m², kas tika sadalīta divās zemes vienībās, no kurām viena ir atsavināmā zemes vienība, ir iznomāta juridiskai personai, un nomas tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 36. panta pirmo daļu, sadalot nekustamu īpašumu vairākos patstāvīgos īpašumos, tāpat arī atdalot no nekustama īpašuma reālu daļu ar nolūku pievienot to citam nekustamam īpašumam (37. p.), visas tiesības, kas apgrūtina sadalāmo nekustamo īpašumu, joprojām skaitās pilnā apmērā uz katru jaunradušos nekustamu īpašumu vai no nekustama īpašuma atdalīto reālo daļu, izņemot atsevišķus pantā uzskaitītos gadījumus. Savukārt Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 13. pantā noteikts, ka valsts pārvaldes iestāde sagatavo likumprojektu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu tad, ja nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar zemesgrāmatā ierakstītām nomas tiesībām un šo saistību pārņemšana nav samērojama ar attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam ietvert anotācijā informāciju par nomas līgumu un Satiksmes ministrijas plānoto rīcību attiecībā uz saistību, kas izriet no zemesgrāmatā ierakstītā nomas līguma, pārņemšanu.

-

Rīkojuma projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka rīkojuma projekta konceptuālā nepieciešamība ir apliecināta ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.gadam-2027.gadam, kur noteikts uzdevums nodrošināt valsts galveno autoceļu TEN-T tīkla pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus uzlabojot ceļu satiksmes drošību, kā arī Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta noteikumiem Nr.533 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 19. maija noteikumos Nr.243 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.5.specifiskā atbalsta mērķa “Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana” īstenošanas noteikumi”. Kā jau Tieslietu ministrija savā 2021. gada 30. jūnija atzinumā Nr. 1-9.1/731 un 2021. gada 24. septembra atzinumā Nr. 1-9.1/1025 norādīja, Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 8. panta pirmajā daļā noteikts, ka institūcija uzsāk attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un nosaka atlīdzību par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem pēc tam, kad Ministru kabinets vai pašvaldība pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu. Likumprojekta "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām" anotācijā (pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/614B6229E4CC5107C225767F00364BDE?OpenDocument) skaidrots, ka par Ministru kabineta konceptuālo lēmumu šajā pantā varētu tikt uzskatīts arī lēmums, ar kuru apstiprināta vairāku projektu īstenošanas nepieciešamība, kurš pieņemts, apstiprinot attiecīgā gada budžetu, apstiprinot nacionālās attīstības plānu vai pieņemot citu politikas plānošanas vai tiesību akta projektu, un no kura izriet attiecīgā projekta īstenošanas nepieciešamība. Vienlaicīgi jāvērš uzmanība uz to, ka šim lēmumam būtu jābūt pietiekami konkrētam attiecībā uz realizācijas veidu un nepieciešamību konkrētajā laikā.
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā atbilstoši Atsavināšanas likuma 8. panta pirmās daļas regulējumam dokumentos, kuri tiek norādīti kā pamatojums tam, ka Ministru kabinets ir pieņēmis konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu, tomēr ir nepieciešams arī ietvert norādi uz to, ka projektu realizācijas veids ietvers sevī arī īpašumu atsavināšanu no privātpersonām, lai būtu pilnībā skaidrs, ka Ministru kabinets ir ne tikai izteicis vispārīgu piekrišanu līdzekļu apropriācijai projektiem vai arī to īstenošanai kopumā, bet vienlaikus ir akceptējis, ka šie projekti ietvers arī nekustamo īpašumu atsavināšanu no privātpersonām. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija savos augstāk minētajos atzinumos ir lūgusi, virzot izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus tiesību aktus, rast iespēju nodrošināt tajos informācijas iekļaušanu par to, ka būs nepieciešama nekustamo īpašumu atsavināšana no privātpersonām.
No anotācijā ietvertās informācijas secināms, ka Satiksmes ministrijas ieskatā par pamatu tam, lai varētu uzskatīt, ka Ministru kabinets ir pieņēmis konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu, kas savukārt ir pamats tam, ka varēja tikt uzsākta rīkojuma projekta 1. punktā minēto nekustamo īpašumu daļu atsavināšana, ir Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.gadam-2027.gadam un Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta noteikumi Nr. 533 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 19. maija noteikumos Nr.243 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.5.specifiskā atbalsta mērķa “Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana” īstenošanas noteikumi”. Tieslietu ministrija, izvērtējot anotācijā sniegto informāciju, ir secinājusi, ka Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.gadam-2027.gadam vēl nav izskatītas Ministru kabineta sēdē, līdz ar to nav skaidrs, kā iespējams uzskatīt, ka Ministru kabinets par to ir pieņemis lēmumu. Vienlaikus gan attiecībā uz šīm pamatnostādnēm, gan attiecībā uz augstāk minētajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem Tieslietu minsitrijas ieskatā ir nepieciešams skaidrojums, kā no tiem iespējams pietiekami skaidri izsecināt, ka Ministru kabinets tos pieņemot, lemj arī par īpašumu atsavināšanas nepieciešamību no privātpersonām.
Ievērojot augstāk minēto, lūdzam skaidrot, kā Satiksmes ministrijas ieskatā konkrētajā gadījumā ir ievērotas Atsavināšanas likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktās prasības, uzsākot atsavināšanas procesu attiecībā uz nekustamo īpašumu "Lācis" un "Šosejas iela 19A" daļām. Vienlaikus lūdzam svītrot no anotācijas atsauci uz Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.gadam-2027.gadam, jo pamatonostādņu projekts vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā.

 

-

Vēršam uzmanību, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (turpmāk - Atsavināšanas likums) ir noteikta kārtība, kādā tiek ievērotas arī tās personas intereses, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. No Atsavināšanas likuma 16. panta neizriet atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums saņemt no kreditora piekrišanu atsavināt nekustamo īpašumu, nesaglabājot tam par labu zemesgrāmatā nostiprināto hipotēku. Ņemot vērā minēto, ja Atsavināšanas likuma 18. panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā tiek noradīts lūgums atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam iesniegt kreditora piekrišanu atsavināšanai, Tieslietu ministrijas ieskatā būtu paziņojumā arī jāietver informācija par Atsavināšanas likumā noteikto kārtību, kāda tiek nodrošinātas tās personas intereses, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, lai atsavināmo nekustamo īpašumu īpašniekiem nerastos pārpratumi un šaubas par Atsavināšanas likumā ietverto regulējumu, kā arī par viņu tiesībām izvēlēties, kā rīkoties atsavināšanas procesā. Turklāt atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam atsavināšanas procesā nevajadzētu rasties nekādiem izdevumiem, kas izriet no institūcijas prasībām saistībā ar atsavināšanu.
 

-