Atzinums

Paužam viedokli, ka lēmums par valstiski nozīmīgu kultūras pieminekļu atsavināšanu, it īpaši ja gada laikā nav izdevies rast risinājumu par pieminekļa izmantošanai un uzturēšanas izmaksu segšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti, būtu pieņemams Ministru kabinetā, līdz ar to lūdzam attiecīgi precizēt 26. lpp. 6. priekšlikuma redakciju.

 

Ja valsts nozīmes kultūras piemineklis atbilstoši šā protokollēmuma 2.punktā minētajiem kritērijiem saglabājams valsts vai kapitālsabiedrības īpašumā un nav rasts risinājums tā turpmākai izmantošanai, valsts nozīmes kultūras pieminekļa uzturēšana, sakārtošana, nodrošināma piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros vai par kapitālsabiedrības pašu līdzekļiem. Ja viena gada laikā attiecīgā tiešās valsts pārvaldes iestāde, kura ierosinājusi valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu valsts vai kapitālsabiedrības īpašumā, nav radusi risinājumu turpmākajai valsts nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanai un uzturēšanas izmaksu segšanai, Ministru kabinetā virzāms jautājums par attiecīgā valsts kultūras pieminekļa virzīšanu atsavināšanai.

Aicinām svītrot 16. lpp pirmās rindkopas pēdējā teikuma pēdējo daļu "jo nebija vienotu kritēju, kas noteiktu konkrētu kultūras pieminekļu saglabāšanu valsts īpašumā vai nodošanu atsavināšanai privātpersonām.", jo laikā, kad notika šis process, tā nebija identificēta kā problēma, pie tam kritēriju neesamība nevar tikt uzskatīta par iemeslu nespējai piesaistīt finansējumu.

NĪ Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, jeb vēsturisko Vāgnera namu (turpmāk – Vāgnera nams) Kultūras ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 9. maija rīkojumam Nr. 319 „Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” 2006. gadā nodeva Finanšu ministrijas valdījumā un tas tika nodots VNĪ pārvaldīšanā. VNĪ veica minētā NĪ saglabāšanu, gādāja par to, lai ēkas tehniskais stāvoklis netiek pasliktināts un ēka tika iekonservēta līdz brīdim, kad tiks rasts jauns nama pielietojums. NĪ saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus un remonta darbus valstij izmaksāja vidēji 17 500 EUR gadā. Ēka ilgstoši stāvēja bez pielietojuma un radīja zaudējumus valstij, ņemot vērā, ka nebija iespējams piesaistīt ēkas atjaunošanai un izmantošanas uzsākšanai nepieciešamo finansējumu.

Ņemot vērā, ka informatīvā ziņojuma mērķis ir risināt problemātiku, kas saistīta ar valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu ar valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu atsavināšanu, kā arī to, ka valsts pirmpirkuma tiesības nav attiecināmas uz gadījumiem, kad tiek atsavināts īpašums, kas atrodas valsts īpašumā, Kultūras ministrija aicina precizēt 6. lpp 2.,  3. un 4. rindkopu un 7. lpp. 2. rindkopu.

- Neskatoties uz spēkā esošo regulējumā noteikto kārtību, Finanšu ministrija un VNĪ savā darbībā ir saskārušās ar gadījumiem, kad esošā regulējuma ietvarā nav bijis iespējams uzsāktu valsts īpašumā esoša NĪ, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, atsavināšanas procesu sekmīgi pabeigt, proti, atsavināt to izsolē privātpersonai, jo par to iebilst atsevišķa sabiedrības daļa vai publiskas personas, izsakot viedokli, ka NĪ ir saglabājams valsts vai VNĪ īpašumā, taču nenorādot konkrētu valsts pārvaldes funkciju, kuras veikšanai tas būtu saglabājams, bet norādot uz nepieciešamību īpašumu saglabāt sabiedrības vajadzībām. Šādos gadījumos VNĪ ir apturējusi  NĪ atsavināšanu, rezervējot NĪ valsts funkciju nepieciešamībai nākotnē.
Šajos gadījumos saņemtajiem iebildumiem pret valsts nozīmes kultūras pieminekļa atsavināšanu no iebildumu izteicējiem saprātīgā termiņā nav sekojuši priekšlikumi par finansējuma piesaisti to uzturēšanai, renovācijai un izmantošanai, tādējādi šie NĪ bez pielietojuma un ieņēmumiem nes zaudējumus valstij.
Minēto situāciju rašanās skaidrojama ar to, ka atsavināšanai nodoto NĪ uzturēšana, renovācija un pielāgošana valsts pārvaldes funkcijas veikšanai prasa veikt būtiskus finanšu ieguldījumus. Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes iestādes darbojas atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību, iestāžu ikgadējā un vidējā termiņa budžetā nav paredzēts šo NĪ apsaimniekošanai, renovēšanai un iekārtošanai nepieciešamais finansējums. Vienlaikus valsts pārvaldes iestāžu iespējas piesaistīt papildus finansējumu šiem mērķiem ir ierobežotas, un ir atkarīgas no budžeta veidošanas procesa, kā arī iespējām piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu. Līdz ar to valsts pārvaldes iestādes nevar pieņemt lēmumu par NĪ izmantošanu valsts pārvaldes funkcijas veikšanai, ja tām lēmuma pieņemšanas brīdī nav garantiju tam, ka tām būs pieejams finansējums, kas nepieciešams NĪ pielāgošanai valsts pārvaldes funkcijas veikšanai.
(..)
Vienlaikus ne Kultūras ministrija, ne Pārvalde augstāk minēto iemeslu dēļ nav piemērojušas normatīvajos aktos noteikto kārtību VNĪ īpašumā esoša NĪ saglabāšanai valsts īpašumā. No iepriekš minētā ir secināms, ka, lai arī šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz gan valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas, uzturēšanas, finansēšanas, gan atsavināšanas kārtību, ir identificējamas vairākas nepilnības regulējuma piemērošanā, kas saistītas ar NĪ, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, saglabāšanu valsts īpašumā gadījumos, kad NĪ saglabāšana valsts īpašumā atbilst sabiedrības interesēm, taču nav tam nepieciešamā finansējuma.
 

Ņemot vērā, ka Kultūras ministrijas kompetencē nav valsts nekustamā īpašuma uzturēšanas finansēšanas jautājumi, lūdzam dzēst 25. lpp. no 3. priekšlikuma uzdevumu izstrādāt priekšlikumu par valsts īpašumā saglabājamiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem un to lietošanas mērķiem, kā arī uzturēšanas finansēšanas mehānismu.

Tā pat lūdzam labot arī protokollēmuma projektu, kas iekļauts informatīvā ziņojuma tekstā.

Uzdot Kultūras ministrijai (Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei), ņemot vērā vienotos kritērijus par valsts un valsts kapitālsabiedrību īpašumā esošo valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanu valsts īpašumā vai atsavināšanu, līdz 2025. gada 1. martam sagatavot un kultūras ministrei iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts īpašumā saglabājamiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem.

Paužam viedokli, ka lēmums par valstiski nozīmīgu kultūras pieminekļu atsavināšanu, it īpaši ja gada laikā nav izdevies rast risinājumu par pieminekļa izmantošanai un uzturēšanas izmaksu segšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti, būtu pieņemams Ministru kabinetā, līdz ar to lūdzam attiecīgi precizēt 26. lpp. 6. priekšlikuma redakciju.

Tā pat lūdzam labot arī protokollēmuma projektu, kas iekļauts informatīvā ziņojuma tekstā.

 Ja valsts nozīmes kultūras piemineklis atbilstoši šā protokollēmuma 2.punktā minētajiem kritērijiem saglabājams valsts vai kapitālsabiedrības īpašumā un nav rasts risinājums tā turpmākai izmantošanai, valsts nozīmes kultūras pieminekļa uzturēšana, sakārtošana, nodrošināma piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros vai par kapitālsabiedrības pašu līdzekļiem. Ja viena gada laikā attiecīgā tiešās valsts pārvaldes iestāde, kura ierosinājusi valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu valsts vai kapitālsabiedrības īpašumā, nav radusi risinājumu turpmākajai valsts nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanai un uzturēšanas izmaksu segšanai, Ministru kabinetā virzāms jautājums par attiecīgā valsts kultūras pieminekļa virzīšanu atsavināšanai.

Lūdzam aktualizēt atbilstoši pēdējā laika notikumiem informatīvā ziņojuma 11. lpp. ietverto informāciju par rīcību attiecībā uz ēku Rīgā, Brīvības ielā 61 un 12. lpp. iekļauto informāciju par rīcību attiecībā uz Mežotnes pili.

-

Aicinām precizēt 2. lpp pirmspēdējos teikumu "Saskaņā ar 2024. gada publiski pieejamo informāciju valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauti 2846 valsts, 1459 vietējas un 3013 reģionālas nozīmes kultūras pieminekļi ar dažādu tipoloģisko grupu."

Saskaņā ar 2024. gada publiski pieejamo informāciju valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauti 2846 valsts, 1459 vietējas un 3013 reģionālas nozīmes dažādu tipoloģisko grupu nekustami kultūras pieminekļi.