Atzinums

Projekta 28.panta otrajā daļā norādīts, ka sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nedrīkst būt sodīts par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikti kā šķērslis sertifikāta iegūšanai attiecībā uz ikvienu būvniecības speciālistu, izņemot gadījumus, kad persona ir reabilitēta vai tai ir noņemta vai dzēsta sodāmība par minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Projekta 31.panta pirmās daļas 1.punktā norādīts, ka Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu aptur, ja prokurors ir pieņēmis lēmumu sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu saukt pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikts kā šķērslis sertifikāta iegūšanai attiecībā uz ikvienu būvspeciālistu.
Savukārt projekta 32.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā norādīts, ka Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu atceļ šādos gadījumos:
1) uz nereabilitējoša pamata izbeigts kriminālprocess, kurš ierosināts pret sertifikāta turētāju par noziedzīgu nodarījumu, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikts kā šķērslis sertifikāta iegūšanai attiecībā uz ikvienu būvspeciālistu;
2) spēkā stājies prokurora priekšraksts par sodu vai tiesas spriedums, ar kuru sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, kas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteikts kā šķērslis sertifikāta iegūšanai attiecībā uz ikvienu būvspeciālistu.
No projekta 27.panta pirmās daļas izriet, ka arhitekta un ainavu arhitekta sertificēšanu veic projektā noteiktas Kolēģijas institūcijas.
Vēršam uzmanību, ka projektā un projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – anotācija) nav norādīts, no kāda informācijas avota projektā noteiktās Kolēģijas institūcijas saņems minēto informāciju par arhitekta un ainavu arhitekta iespējamo sodāmību un nav norādīts informācijas saņemšanas veids.
Norādāms, ka ziņas par personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem tiek uzkrātas valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, kura izveidošanas mērķis ir vienotās uzskaites izveide par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Sodu reģistra likuma 21.panta pirmās daļas regulējumam valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” iekļautās ziņas sniedz izziņas veidā vai tiešsaistes datu pārraides režīmā, ja tiek identificēts ziņu pieprasītājs.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Godprātības princips būtībā ietver arī visus pārējos principus (likumīgumu, pārredzamību, nolūka ierobežojumu, datu minimizēšanu, precizitāti, glabāšanas ierobežojumu, integritāti un konfidencialitāti, pārskata atbildību), jo tie visi ir vērsti uz to, lai pārzinis nodrošinātu godīgu attieksmi pret datu subjektu – personu, kuras dati tiek apstrādāti. Datu regulas 5.panta 1.punkta c) apakšpunktā ir ietverts datu minimizēšanas princips, proti, personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos.
Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kā valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai. Iekšlietu ministrijas Informācijas centram attiecīgajā gadījumā jābūt precīzi zināmam datu apjomam, kuru būs jāsniedz (vai kuru jādara pieejamu), lai Kolēģijas institūcijas pārbaudītu, vai arhitekts un ainavu arhitekts atbilst projektā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt projektu un projekta anotāciju, norādot projekta 28.panta otrajā daļā, 31.panta pirmās daļas 1.punktā, 32.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā ietvertās informācijas avotu un tās saņemšanas veidu.

Gadījumā, ja projekta 28.panta otrajā daļā, 31.panta pirmās daļas 1.punktā, 32.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā ietverto informāciju paredzēts iegūt no valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, tad:
1) tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, kā arī, lai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ievērotu datu apstrādes minimizēšanas principu, sniedzot Kolēģijas institūcijām ziņas par noziedzīgiem nodarījumiem, precizēt projektu vai projekta anotāciju, papildus norādot Krimināllikuma pantus, par kuros paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem arhitekts un ainavu arhitekts nedrīkst būt sodīts;
2) tiesiskās skaidrības nodrošināšanai sniegt skaidrojumu terminam “reabilitēta”.
Vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā 2024.gada 27.februārī spēkā stājušos grozījumus Sodu reģistra likuma 23.panta 1.punktā, likums vairs neparedz ziņu par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums, uzglabāšanu valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” arhīva datubāzē.
Līdz ar to, attiecīgās ziņas par arhitektu un ainavu arhitektu no Iekšlietu ministrijas pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs” iegūt nevarēs;
3) vēršam uzmanību, ka, pieņemot procesuālos lēmumus, izmeklēšanas un prokuratūras iestādes vadās no Kriminālprocesa likuma un lēmumos norāda Krimināllikumā paredzēto noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju. Lēmumos netiek norādīts, ka minētais noziedzīgais nodarījums paredz ierobežojumus ar būvniecību saistītos normatīvajos aktos.

-