Atzinums

Noteikumu projekta 25.3 apakšpunktā norādīts, ka licencēšanas komisija pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam ziņas, kas apliecina vai komersantam ir pasludināts maksātnespējas process vai komersants atrodas likvidācijas procesā, vai kura saimnieciskā darbība ir apturēta vai izbeigta.
Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmuma dienesta tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ir noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 pantā. Valsts ieņēmumu dienests ziņas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu  nosūta  Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Komersanta likvidāciju veic likvidators vai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs veic komersantu, maksātnespējas subjektu, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises reģistrāciju un nodrošina attiecīgo reģistru vešanu, kā arī nodrošina publisko personu un iestāžu saraksta vešanu un ziņu pieejamību par tajā ierakstītajām publiskajām personām un iestādēm. Uzņēmumu reģistra funkcijas ir sniegt informāciju par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem.
Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.10 panta pirmā daļa nosaka, ka publiskām personām un to iestādēm, kurām šādas tiesības noteiktas likumā, kā arī likumā noteiktajām amatpersonām, to funkciju un uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju no Uzņēmumu reģistra reģistriem sagatavo un izsniedz bez maksas, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.
Ņemot vērā minēto, lai iegūtā informācija par komersantu būtu patiesa, noteikumu projekta 25.3 apakšpunktā minētās ziņas jāpieprasa no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.
 

Ņemot vērā minēto, precizēt projektu, 25.3 apakšpunktā norādot, ka licencēšanas komisija pieprasa Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram ziņas, kas apliecina vai komersantam ir pasludināts maksātnespējas process vai komersants atrodas likvidācijas procesā, vai kura saimnieciskā darbība ir apturēta vai izbeigta.
 

Noteikumu projekta 52.2.2 apakšpunktā norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) reģistram tiešsaistē sniedz ziņas par komercdarbības veicēja saimnieciskās darbības apturēšanu vai izbeigšanu. Valsts ieņēmumu dienesta esošais tiešsaistes datu apmaiņas risinājums nenodrošina saimnieciskās darbības apturēšanas/atjaunošanas datu nodošanu par juridiskām personām. Pašlaik informācija par VID pieņemtajiem lēmumiem par nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanu tiek publicēta VID Publiskojamo datu bāzē trīs darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, kā arī VID informē citas iestādes par nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanu e-adresē. Šobrīd VID īsteno nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācijas un nodokļu pakalpojumu automatizācijas projektus, kuru ietvaros plānots uzlabot ar saimnieciskās darbības apturēšanu un atjaunošanu saistītos procesus, t.sk. izvērtēt tehniskās iespējas nodrošināt informācijas sniegšanu par nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanu un atjaunošanu automatizētā veidā. Ņemot vērā minēto, šobrīd VID nodrošinās informācijas sniegšanu par saimnieciskās darbības apturēšanu kā līdz šim, nosūtot e-adresē saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 panta sestās daļas 4. punktu - Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas iesniedz ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību apturēt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt komercdarbību. VID plāno izstrādāt risinājumu, bet ne ātrāk kā līdz 2023.g.31.decembrim.

Lūdzam paredzēt pārejas noteikumu, ka noteikumu projekta 52.2.2 apakšpunkts stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumu Nr.757 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi” 38.punktā ir noteikts, ka  “[..] Objektā ir dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls un darba laika uzskaites grafiks, ar kuru ir iepazinušies apsardzes darbinieki, kas veic attiecīgā objekta apsardzi. Dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls ir ar sanumurētām lapām, cauršūts un apzīmogots ar apsardzes komersanta zīmogu.”.
Kontroles pasākumos konstatēts, ka apsardzes uzņēmumi ievieš žurnālu tekošajam mēnesim, iepriekšējā perioda žurnālus neuzglabā, jo normatīvie akti nenosaka tā glabāšanas laiku, kā rezultātā ir apgrūtināta faktiskā darba laika uzskaites kontrole par iepriekšējiem periodiem.
Noteikumos apsardzes komersantam noteikt pienākumu pēc kontrolējošo iestāžu pieprasījuma uzrādīt dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnālu un darba laika uzskaites grafiku, kā arī noteikt tiem glabāšanas laiku 5 gadi (noteikumu 57.punktā noteikts, ka reģistrā iekļautās ziņas glabā 5 gadus no dienas [..]).

 

-

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumu Nr.757 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi” 38.punktā ir noteikts, ka  “[..] Objektā ir dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls un darba laika uzskaites grafiks, ar kuru ir iepazinušies apsardzes darbinieki, kas veic attiecīgā objekta apsardzi. Dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnāls ir ar sanumurētām lapām, cauršūts un apzīmogots ar apsardzes komersanta zīmogu.”.
Kontroles pasākumos konstatēts, ka apsardzes uzņēmumi ievieš žurnālu tekošajam mēnesim, iepriekšējā perioda žurnālus neuzglabā, jo normatīvie akti nenosaka tā glabāšanas laiku, kā rezultātā ir apgrūtināta faktiskā darba laika uzskaites kontrole par iepriekšējiem periodiem.
Noteikumos apsardzes komersantam noteikt pienākumu pēc kontrolējošo iestāžu pieprasījuma uzrādīt dežūru pieņemšanas un nodošanas žurnālu un darba laika uzskaites grafiku, kā arī noteikt tiem glabāšanas laiku 5 gadi (noteikumu 57.punktā noteikts, ka reģistrā iekļautās ziņas glabā 5 gadus no dienas [..]).
 

-

Attiecībā uz nosacījumu, ka valsts nodeva netiek atmaksāta, ja komersants atsaucis iesniegumu, lūdzam izvērtēt, vai šāds nosacījums ir samērīgs.
Ja iesniegums ir atsaukts un licencēšanas komisija vēl nebija uzsākusi darbu pie iesnieguma izskatīšanas, attiecīgi nebūtu samērīgi liegt komersantam atgūt kaut daļēji tā samaksātos naudas līdzekļus.
Vienlaikus, tā kā šādi gadījumi - kad valsts nodeva ir samaksāta, bet iesniegums atsaukts - uzskaitāmi saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 7.augusta noteikumiem Nr.453 “Valsts nodevu uzskaites noteikumi” (skatīt Valsts kases izstrādātās vadlīnijas, kas pieejamas: https://www.kase.gov.lv/sites/default/files/public/PD/Metodika/Rokasgr%C4%81matas/Nodevas_vadlinijas_2020_v4.pdf), kas attiecīgi nozīmē, ka Valsts policija patērēs zināmus resursus valsts nodevas uzskaites veikšanai, atzinuma sagatavošanai par pārmaksas atmaksu un Valsts ieņēmumu dienestam būs jānodrošina pārmaksas atmaksu - tad attiecīgi nebūtu arī paredzams, ka iemaksātā summa tiek pilnībā atmaksāta.

-

Valsts kanceleja ar 2018.gada 21.februāra vēstuli Nr.7.3.1/30 informēja visas nozaru ministrijas, ka Valsts sekretāru sanāksmes laikā 2018.gada 1.februārī tika izskatīts jautājums par nepieciešamību un pieļaujamību izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektus, kas paredz valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumus. Tā kā likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējums jau šobrīd satur pietiekamu regulējumu par valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumiem, Valsts kanceleja informēja, ka turpmāk ir nolemts atteikties no prakses Ministru kabineta noteikumu projektos atrunāt valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumus.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 11. un 12.punktu un 28.² pantu nodevu maksātājam atmaksā tikai pārmaksātās valsts nodevas un nepareizi iemaksātās valsts nodevas. Savukārt atbilstoši minētā likuma 10.panta otrajai daļai Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām nosaka tikai valsts nodevas atmaksas kārtību gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums.
Tā kā šajā gadījumā valsts nodevas atmaksa netiek plānota, tad attiecīgi nav nepieciešams noteikumu projektā atrunāt, ka valsts nodevu neatmaksā, ja licencēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par atteikumu reģistrēt apsardzes darbības pakalpojumu.

-

Attiecībā uz nosacījumu, ka valsts nodeva netiek atmaksāta, ja komersants vai institūcija atsaukusi iesniegumu, lūdzam izvērtēt, vai šāds nosacījums ir samērīgs.
Ja iesniegums ir atsaukts un Valsts policija vēl nebija uzsākusi darbu pie iesnieguma izskatīšanas, attiecīgi nebūtu samērīgi liegt komersantam vai iestādei atgūt kaut daļēji tā samaksātos naudas līdzekļus.
Vienlaikus, tā kā šādi gadījumi - kad valsts nodeva ir samaksāta, bet iesniegums atsaukts - uzskaitāmi saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 7.augusta noteikumiem Nr.453 “Valsts nodevu uzskaites noteikumi” (skatīt Valsts kases izstrādātās vadlīnijas, kas pieejamas: https://www.kase.gov.lv/sites/default/files/public/PD/Metodika/Rokasgr%C4%81matas/Nodevas_vadlinijas_2020_v4.pdf), kas attiecīgi nozīmē, ka Valsts policija patērēs zināmus resursus valsts nodevas uzskaites veikšanai, atzinuma sagatavošanai par pārmaksas atmaksu un Valsts ieņēmumu dienestam būs jānodrošina pārmaksas atmaksu - tad attiecīgi nebūtu arī paredzams, ka iemaksātā summa tiek pilnībā atmaksāta.

-

Valsts kanceleja ar 2018.gada 21.februāra vēstuli Nr.7.3.1/30 informēja visas nozaru ministrijas, ka Valsts sekretāru sanāksmes laikā 2018.gada 1.februārī tika izskatīts jautājums par nepieciešamību un pieļaujamību izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektus, kas paredz valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumus. Tā kā likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējums jau šobrīd satur pietiekamu regulējumu par valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumiem, Valsts kanceleja informēja, ka turpmāk ir nolemts atteikties no prakses Ministru kabineta noteikumu projektos atrunāt valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumus.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 11. un 12.punktu un 28.² pantu nodevu maksātājam atmaksā tikai pārmaksātās valsts nodevas un nepareizi iemaksātās valsts nodevas. Savukārt atbilstoši minētā likuma 10.panta otrajai daļai Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām nosaka tikai valsts nodevas atmaksas kārtību gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums.
Tā kā šajā gadījumā valsts nodevas atmaksa netiek plānota, tad attiecīgi nav nepieciešams noteikumu projektā atrunāt, ka valsts nodevu neatmaksā, ja Valsts policija pieņēmusi lēmumu par atteikumu reģistrēt iekšējās drošības dienestu.
 

-

Ņemot vērā, ka likums “Par valsts budžetu 2021.gadam” ir zaudējis spēku, lūdzam aktualizēt informāciju anotācijas 3. sadaļā atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022.gadam”  un likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.
Saskaņā ar likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”, plānotie ieņēmumi no nodevām ar kodiem 9138 un 9219 katru gadu veido kopā 101 717 euro (9138 kods: 1 699 euro, 9219 kods: 100 018 euro). Vienlaicīgi lūdzam pie izmaiņām norādīt izmaiņu ietekmi pilnā apmērā jeb 89 250 euro katru gadu.
Kā arī attiecīgi precizējami tabulas aiļu nosaukumi atbilstoši tekošajam gadam.
 

-

Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma 3.panta ceturto daļu “apsardzes vadības centrs” ir saīsinājums, kas tiek lietots vārdkopai “Apsargājamā objekta tehnisko apsardzi apsardzes komersants īsteno, izmantojot apsardzes vadības centru ar monitoringa un trauksmes signālu uztveršanas pulti”.
Līdz ar to aicinām arī noteikumu projektā pirmo reizi lietot minēto vārdkopu, norādot, ka turpmāk tekstā tiek lietots tās saīsinājums (līdzīgi, kā tas ir attiecībā uz vārdkopu “Apsardzes darbības reģistrs”, kas neskatoties uz to, ka likumā tiek lietots saīsinājums “reģistrs”, noteikumu projektā tiek pirmo reizi lietots nesaīsinātā veidā).

-

No anotācijas izriet, ka publiski būs pieejamas arī ziņas par apsardzes komersanta kopējo finanšu apgrozījumu par iepriekšējo taksācijas gadu un iepriekšējā taksācijas gadā nomaksātajiem nodokļiem. Līdz ar to aicinām salāgot informāciju anotācijā un noteikumu projektā.

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projektā netiek skaidri definēts, kas ir reģistra lietotājs, kā arī no anotācijas skaidri neizriet, kuriem subjektiem Valsts policija būs tiesīga pieprasīt un bez maksas saņemt reģistra darbībai nepieciešamo informāciju, aicinām anotācijā ietvert šo reģistra lietotāju uzskaitījumu skaidrības nolūkos.

-

Kā izriet no noteikumu projekta 17.punkta un 18.3.apakšpunkta, komersants, kas vēlas tikt reģistrēts reģistrā, lai sniegtu apsardzes pakalpojumu – tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu – iesniedz Valsts policijā iesniegumu reģistrācijai reģistrā un iesniegumam pievieno attiecīgā jomā kompetenta būvspeciālista atzinumu, kas apliecina komersanta apsardzes vadības centra atbilstību šo noteikumu 5.3. , 5.4. , 5.5. , ​​​​​​​ 5.6. , ​​​​​​​ 5.7. , ​​​​​​​ 5.8. , ​​​​​​​ 5.9. , ​​​​​​​ 5.10. , ​​​​​​​ 5.11. , ​​​​​​​ 5.12. , ​​​​​​​ 5.13. , ​​​​​​​ 5.14. , ​​​​​​​ 5.15. , ​​​​​​​5.16. , ​​​​​​​ 5.17. , ​​​​​​​ 5.18. , ​​​​​​​ 5.19. ​​​​​​​un 5.20. apakšpunktā minētajām prasībām, vai inspicēšanas institūcijas atzinumu par apsardzes vadības centra atbilstību šo noteikumu prasībām.
Tā kā no šīs piedāvātās normas var maldīgi secināt, ka apsardzes vadības centra atbilstību noteikumu prasībām ir tiesīga veikt tikai inspicēšanas institūcija, attiecīgi aicinām normu pilnveidot.

Vienlaikus, tā kā šajā normā ir uzsvērts, ka inspicēšanas institūcijai ir jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas var rasties kļūdaina vai nepatiesa atzinuma dēļ, attiecīgi ierosinām anotācijā ietvert informāciju, kā tiks risinātas problēmsituācijas, ja būvspeciālists būs sniedzis kļūdainu vai nepatiesu atzinumu.

-

Aicinām noteikumu projekta 10.punkta redakciju salāgot ar Apsardzes darbības likuma 7.panta otro daļu.
Saskaņā ar minēto normu, lai reģistrētos reģistrā, individuālajam komersantam un vismaz vienai personai, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, vai komercsabiedrības noteiktam darbiniekam, kas tieši organizēs un vadīs apsardzes darbinieku darbu (apsardzes organizators), nepieciešams apsardzes sertifikāts (…).
Tādējādi arī šajā noteikumu projekta punktā redakcija būtu veidojama līdzīgi, proti, paredzot, ka komersants, kas vēlas tikt reģistrēts reģistrā, lai sniegtu apsardzes pakalpojumu – fizisko apsardzi, pieņem darbā vismaz vienu personu, kas tieši organizēs un vadīs apsardzes darbinieku darbu (apsardzes organizators) un kuram ir apsardzes sertifikāts.

-

Aicinām  noteikumu projekta 13.punkta redakciju salāgot ar Apsardzes darbības likuma 11.panta pirmo daļu. Proti, lai nepārprotami būtu skaidrs, uz kādiem subjektiem šī norma ir attiecināma, aicinām normu precizēt. Piemēram, nosakot, lai reģistrētu iekšējās drošības dienestu, iestāde, komersants un organizācija, kura pati organizē savu objektu apsardzi (…).

-

Ir ļoti grūti uztverama kārtība, kā tiek izskatīti komersantu iesniegtie iesniegumi. Tā, piemēram, noteikumu projekta 31.punktā ir atsevišķi noteikts, kā tiek izskatīts noteikumu projekta 23.punkta minētais iesniegums. Tādējādi var maldīgi secināt, ka šis un turpmākie noteikumu projekta punkti ir attiecināmi tikai uz konkrētu iesniegumu izskatīšanu – t.i., iesniegumi, kas noteikti noteikumu projekta 17. vai 19.punktā.
Līdz ar to, aicinām, piemēram, noteikumu projekta 24.punktā noteikt, ka Valsts policijas izveidotā licencēšanas komisija izskata šo noteikumu 14., 16., 17., 19.punktā minētos iesniegumus.

-

Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma 6.panta pirmo daļu apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc reģistrācijas reģistrā.
No noteikumu projekta 44.punkta izriet, ka Valsts policija šo noteikumu 36., 37. un 39. punktā minētās ziņas iekļauj reģistrā trīs darba dienu laikā tiešsaistes pārraides režīmā pēc lēmuma pieņemšanas par apsardzes komersanta vai iekšējas drošības dienesta reģistrācijas reģistrā.
Tādējādi aicinām anotācijā skaidrot, kā praksē notiks lēmuma pieņemšana un reģistrēšana reģistrā – proti, vai attiecībā uz komersantu pieņemtais lēmums stāsies spēkā nevis ar pieņemšanas brīdi, bet gan, piemēram, trešajā darba dienā (kad ievietos reģistrā) pēc tā pieņemšanas. Savukārt, ņemot vērā, ka ir vajadzīgas trīs darba dienas, lai ziņas par komersantu iekļautu reģistrā, tad anotācijā būtu arī ietverams pamatojums tam, kādēļ ir nepieciešamas piecas darbadienas (tātad, kopā astoņas darbadienas no lēmuma pieņemšanas), lai par to paziņotu komersantam.

-

Cik noprotams no piedāvātajiem grozījumiem, tad attiecībā uz iesniegumiem, kas noteikti noteikumu projekta 21. un 23.punktā, netiks izveidota licencēšanas komisija un iesniegumu izskatīs un lēmumu pieņems Valsts policija. Tā kā no šīs normas izriet, ka Valsts policija izskata tikai noteikumu projekta 23.punktā iesniegto iesniegumu, tad attiecīgi aicinām noteikumu projektu pilnveidot, lai no tā būtu nepārprotami uztverams, ka arī noteikumu projekta 21.punktā minēto iesniegumu izskata Valsts policija noteikumu projekta 33. un 34.punkta noteiktajā kārtībā.

-

Aicinām noteikumu projekta 29. un 33.punka redakcijas salāgot, ņemot vērā, ka abos gadījumos tiek pieņemts lēmums par reģistrāciju reģistrā. Līdz ar to būtu jābūt skaidri saprotamiem, kā arī noteiktiem vienādiem termiņiem, kad komersants ir uzskatāms par reģistrētu reģistrā un var savu darbību veikt, un kad tam tiek paziņota informācija par pieņemto lēmumu.

Vienlaikus, no šīs normas nav skaidri izprotams, vai iestādei, institūcijai un komersantam tiks paziņots lēmums vai tikai informācija par šāda lēmuma pieņemšanu. Tā, piemēram, pozitīva lēmuma gadījumā – lēmums var tikt paziņots ar ieraksta izdarīšanu reģistrā, bet negatīva lēmuma gadījumā – tas būtu paziņojams attiecīgajam subjektam, tādējādi nodrošinot tā iespējas iepazīties ar lēmuma saturu un izvērtēt iespējas apstrīdēt likuma noteiktajā kartībā. Aicinām minēto skaidrot anotācijā.

-

Papildināt 40.5.apakšpunktu ar jaunu 40.5.5., 40.5.6. un 40.5.7.apakšpunktu.
1. Papildinot Apsardzes darbību reģistrā iekļaujamo informāciju ar 40.5.5.apakšpunktu, ​​​nodokļu administrēšanas pasākumu ietvaros  būtu informācija par konkrētā apsardzes komersanta nodrošinātajām fiziskās apsardzes stundām un jau analīzes procesā Valsts ieņēmumu dienests varētu salīdzināt, vai darba devēja ziņojumos norādītais uzskaitītais darba ņēmēju nostrādātais stundu skaits ir pietiekams fiziskās apsardzes nodrošināšanai. Plānojot nepieciešamos darba resursus, uzņēmumam šī informācija jau ir zināma, jo izriet no noslēgto līgumu nosacījumiem. Tādējādi efektīvāk tiktu izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta resursi un mazāk traucēts nodokļu maksātājs.
Piemērs. Apsardzes komersantam ir trīs fiziskās apsardzes līgumi, katrā  līgumā par divu objektu apsardzes nodrošināšanu ar četriem apsardzes darbiniekiem 12 stundas dienā. Reģistrā norādīs 8640 stundas 3x2x4x12x30 (dienu skaits mēnesī)=8640 st.. 
2. Papildinot Apsardzes darbību reģistrā iekļaujamo informāciju ar 40.5.6.apakšpunktu, ​​​Valsts ieņēmumu dienests iegūtu informāciju par tehniskās apsardzes nodrošināšanai nepieciešamo stundu skaitu mēnesī, ko varētu izmantot nodokļu administrēšanas procesā līdzīgi kā iepriekš aprakstītajā gadījumā.
Piemērs. Apsardzes komersantam ir apsardzes līgumi par objektu novērošanu (vai ātro reaģēšanu), to nodrošina četri apsardzes darbinieki maiņās sešas stundas dienā (4x6x30=720 st.), vai seši apsardzes darbinieki pa astoņām stundām dienā katrs (6x8x30=1440 st).  
3. Ja apsardzes pakalpojumu līguma saistību izpildei ir piesaistīts cits apsardzes komersants (apakšuzņēmējs), tad papildinot Apsardzes darbību reģistrā iekļaujamo informāciju ar 40.5.7.apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā būtu informācija par minētā apakšuzņēmēja nodrošinātajām  apsardzes stundām.
 

“40.5.5.  fiziskās apsardzes nodrošināšanai pašu darba resursu nepieciešamais stundu skaits mēnesī;
40.5.6. tehniskās apsardzes nodrošināšanai pašu darba resursu nepieciešamais stundu skaits mēnesī;
40.5.7. apakšuzņēmējam nodoto fiziskās vai tehniskās apsardzes nodrošināšanai darba resursu nepieciešamo stundu skaitu mēnesī.”