Atzinums

Valsts policija uztur 2023.gada 22.novembrī izteikto iebildumu, proti, aizstāt vārdus "sabiedriskās kārtības pārkāpumu atklāšanas, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas" ar vārdiem "sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un administratīvo pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas".

Izziņas 47.punktā minēts, ka priekšlikums nav ņemts vērā, norādot, ka ir secināts, ka sabiedriskās kārtības pārkāpumu atklāšana jau ietver administratīvo pārkāpumu izmeklēšanu un novēršanu.
Valsts policija norāda, ka priekšlikums nav izvērtēts padziļināti un ir izdarīts nepamatots secinājums.

Norādām, ka likuma "Par policiju" 3.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka policijas uzdevumi ir:
— garantēt personu un sabiedrības drošību;
— novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;
— atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus.

Savukārt minētā likuma 10.panta pirmās daļas 4., 6. un 7.punktā noteikts, ka policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir:
4) saskaņā ar likuma prasībām veikt izmeklēšanu, [...] veikt nepieciešamos operatīvās meklēšanas un citus likumā noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus, konstatētu un meklētu personas, kuras tos izdarījušas vai kuras slēpjas no izmeklēšanas un tiesas, izvairās no kriminālsoda izciešanas [...];
6) novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot pie administratīvās atbildības saucamās personas, atbilstoši kompetencei veikt administratīvā pārkāpuma procesu;
7) savu pilnvaru ietvaros atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā.

Ne velti likumā "Par policiju" minētie jēdzieni ir nošķirti, jo to nozīme atšķiras. Ne vienmēr administratīvais pārkāpums jau ir noticis, kad to ir nepieciešams novērst (vai novērst tā turpināšanos). Reizēm pastāv pamatotas aizdomas, ka persona administratīvo pārkāpumu plāno veikt un šajā gadījumā policijas uzdevums ir to novērst.
Nav pamatoti normatīvajos aktos nekonsekventi lietot šādus plaši interpretējamus jēdzienus, kas tiesību piemērotājam rada apjukumu tiesību normas piemērošanā.
Latvijas Republikas Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. Demokrātijas principa neatņemams elements ir tiesiskas valsts princips.
Vēršam uzmanību uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.A42445606 (SKA – 83/2010) motīvu daļas 8.punktu, kurā minēts, ka viena no svarīgākajām tiesiskas valsts principa prasībām ir prasība pēc tiesību normas noteiktības un skaidrības. Tiesību norma, kura ir formulēta neskaidri, nesaprotami, valodnieciski nepietiekami un nenoteikti, pazaudē savu mērķi. Tiesību normu sistēma, kuru normas adresāts nevar izprast, noved pie tiesiskas nedrošības. Tiesiskā drošība pieprasa drošu orientieri. Tiesiskā valstī par tādu kalpo skaidras, viennozīmīgas un noteiktas normu pavēles. Tādēļ skaidras un noteiktas tiesību normas ir tiesību pamats un būtiska tiesiskas valsts sastāvdaļa. Piemēram, Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa jau sen ir atzinusi, ka gadījumā, ja tiesību normas redakcija neatspoguļo tās patieso saturu, ja tā ir kļūdaini izprotama vai maldinoša, vai ja likums pats ir iekšēji pretrunīgs, tiesību norma var nonākt pretrunā ar tiesiskas valsts principiem un nebūt spēkā (BVerfGE 1, 14 Südweststaat, sk. http://www.servat.unibe.ch/dfr/bv001014.html). Taču ir pietiekoši, lai likumdevējs normā atspoguļotu vismaz savu pamatdomu, likumdevēja gribas mērķi (BVerfGE 17, 306 Mitfahrzentrale, sk. http://www.servat.unibe.ch/dfr/bv017306.html) un ir pieļaujams, ka tiesību normās tiek lietoti atklāti juridiski jēdzieni un norma noformulēta ģenerālklauzulas formā.

Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.3.apakšpunktu normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes.



 

-