Atzinums

Ekonomikas ministrija izsaka iebildumu par FM virzīto reformu un sagatavotajiem tiesību aktu projektiem.
Lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, ir nepieciešams skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, kas šobrīd iztrūkst. Lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt skaidrai problēmai vai trūkumiem esošajā uzraudzības modelī, ko nepieciešams atrisināt, vai redzamiem ieguvumiem, ieviešot uzraudzības reformu. EM ieskatā nav ne viena, ne otra, jo tam nav pietiekama un datos balstīta pamatojuma.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ar uzraudzības reformu tiek risināta uzraudzības sadrumstalotība. Vienlaikus, ārpus LB finanšu sektora uzraudzības paliek:
1) Nelicencētie kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (juridisku personu kreditētāji);
2) Ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji (15 licencētajiem parādu ārpustiesas atguvējiem, kas nav nošķirama no finanšu sistēmas - parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%);
3) Kredītu starpnieki, kuriem, atbilstoši Kreditēšanas direktīvas prasībām no 2026.gada 20.novembra arī jābūt reģistrētiem.
Neviens no tiesību aktu projektiem nesatur pietiekami detalizētu informāciju par to, kādā veidā tiktu organizēta nebanku kreditētāju uzraudzība no LB puses. Līdz ar to nav iespējams novērtēt izmaksu, birokrātiskā un administratīvā sloga palielināšanos/samazināšanos nozarei. EM kategoriski iebilst, ka šajā projektu pakotnē netiek virzīti arī grozījumi LB likumā, kurā būtu detalizēti aprakstīts, kādā veidā tiktu organizēta patērētāju kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses (t.i., kāda būtu uzraudzības intensitāte, kāda veida dokumenti pa kādiem kanāliem būtu jāiesniedz, utt.). un patērētāju tiesību uzraudzība, kā arī nepieciešamās strukturālās izmaiņas, IT sistēmu pielāgošana un izmaksas LB šo jauno funkciju īstenošanai.
Visbūtiskākie riski šai reformai ir attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību. Ne informatīvajā ziņojumā, ne Likumprojektos tie nav pietiekami izvērtēti. Šobrīd visus LB uzraugāmos subjektus no patērētāju tiesību viedokļa, tajā skaitā negodīgas komercprakses, reklāmas, līguma noteikumiem utt. - uzrauga PTAC. Plānotā reforma patērētāju tiesību uzraudzību/sūdzību izskatīšanu sadrumstalos no vienas iestādes – divās. Ņemot vērā, ka LB nav atbilstošas pieredzes patērētāju tiesību aizsardzībā un sūdzību izskatīšanā, vismaz sākotnēji, patērētāju aizsardzības līmenis varētu samazināties.
Sadrumstalojot patērētāju tiesību uzraudzības ietvaru nebūs iespējams īstenot vienotu, profesionāli koordinētu pieeju patērētāju aizsardzībā. Pastāv risks atšķirīgai interpretācijai, piemēram, attiecībā uz negodīgu komercpraksi un sodu apmēriem.
EM ieskatā problemātisks ir arī LB autonomās iestādes statuss. Šobrīd PTAC ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Nododot patērētāju tiesību aizsardzības politikas finanšu jomā īstenošanu LB, tā tiek izņemta no Ministru kabineta padotības un politiskās atbildības principiem. EM nebūs iespējams pārraudzīt šīs jomas īstenošanu LB.
EM ieskatā ir jārisina Moneyval identificētā problēma - PTAC un VID uzraudzības pārklāšanās NILLTPFN jomā, nevis jāveic visaptveroša reforma bez redzamiem un datos balstītiem ieguvumiem un ar riskiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
 

-

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumprojekta anotācijai ir paredzēts PTAC budžeta samazinājums sākot ar 2027.gada 1.janvāri, atlaižot visus 11 darbiniekus, kā arī atbilstoši samazinot PTAC budžetu. Ņemot vērā, ka pēc 2026.gada 31.decembra PTAC vairs nebūs darbinieku, kas varētu profesionāli pabeigt ierosinātos procesus, nepieciešams precizēt punktu, paredzot, ka Latvijas Banka pārņem visas ierosinātās un uzsāktās administratīvās, administratīvo pārkāpumu, kā arī sūdzību un iesniegumu izskatīšanas lietas, turpinot to izskatīšanu vai arī pārskatīt budžeta samazināšanu PTAC. 

”Iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, kurus Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis līdz 2026. gada 31. decembrim, līdz šā likuma grozījumu attiecībā uz finanšu pakalpojumu jomas uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai spēkā stāšanās dienai, no 2027.gada 1.janvāra pārņem un turpina izskatīt Latvijas Banka”.
 

Pašreizējā situācija attēlota neatbilstoši un nesniedz rada maldīgu priekšstatu par PTAC un LB funkcijām. Nepieciešams papildināt anotāciju, skaidri norādot:
Šobrīd nav novērojama funkciju dublēšanās ar Latvijas Banku, jo PTAC ir vienīgā patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, kas īsteno patērētāju tiesību uzraudzību pār visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. PTAC uzrauga:

Kredītiestādes;
Patērētāju kreditētājus (patēriņa, līzinga, lombardu u.c.);
Nelicencētos patērētāju kreditētājus (izņēmumi no licencēšanas);
Maksājumu pakalpojumu sniedzējus;
Parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējus;
Apdrošinātājus;
Apdrošināšanas, kreditēšanas u.c. finanšu pakalpojumu starpniekus;
Virtuālo valūtu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību un visus citus finanšu pakalpojumu sniedzējus.

PTAC jau tagad īsteno, uzrauga un nodrošina:

Līguma noteikumu izvērtēšanu;
Pirmslīguma informācijas pārbaudi;
Procentu un citu izmaksu aprēķinu pareizību;
Mājaslapās norādītās informācijas kvalitāti, atbilstību un prasību ievērošanu;
Komercprakses uzraudzību;
Reklāmu atbilstību;
Kredīta kopējo izmaksu atbilstību normatīvajiem aktiem u.c.

PTAC īsteno aktīvu, uz riskiem balstītu uzraudzību, proaktīvi novēršot pārkāpumus un nepieciešamības gadījumā piemērojot administratīvās sankcijas, kur naudas sodi tiek ieskaitīti valsts budžetā. 2025. gadā PTAC par konstatētajiem pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā ir piemērojis administratīvos sodus 630`000 tūkstošu EUR apmērā.
Paturot patērētāju tiesību uzraudzību PTAC kompetencē, tiek nodrošināta saskaņotība un koordinācija, kā arī vienveidīga normatīvo aktu piemērošana par visām patērētāju tiesībām. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un Reklāmas likuma galvenā uzraudzības iestāde ir PTAC. Sadalot funkcijas un noņemot finanšu nozares, tiks panākts pretējais, proti, radīta sadrumstalotība šo normatīvo aktu uzraudzībā un piemērošanas praksē.
Šobrīd Latvijas Banka neizskata sūdzības un strīdus, bet iesniegumus pārsūta izskatīšanai PTAC. Līdz ar to jau tagad ir nodrošināta vienota prakse un ērta procesa izskatīšana patērētājiem. Patērētāju tiesību normatīvo aktu sadalīšana starp PTAC un Latvijas Banku tieši otrādi – veicinātu birokrātiju, atšķirīgu  normatīvo aktu interpretāciju un radītu nenoteiktību patērētājiem.
PTAC jau šobrīd nodrošina līdzsvarotu uzraudzības ietvaru, nodrošinot sabiedrības reālās vajadzības pēc pieejamiem, saprotamiem un godīgiem finanšu pakalpojumiem ne tikai patērētāju kreditēšanā, bet pār visiem finanšu pakalpojumiem, ņemot vērā, ka PTAC ir galvenā patērētāju tiesību uzraudzības iestāde un uzrauga patērētāju tiesību ievērošanu visā finanšu pakalpojumu nozarē, tajā skaitā attiecībā uz kredītiestādēm.
Visi PTAC licencējamie subjekti atbalsta, ka patērētāju tiesību uzraudzība paliek PTAC kompetencē. Patērētāju tiesību uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai neatbalsta arī Finanšu nozares asociācija.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā nav izvērtēti alternatīvie risinājumi, kā arī prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, lai gan pašā anotācijā deklarēta valsts pārvaldes resursu efektivizācija. Trūkst gan kvalitatīva, gan kvantitatīva pamatojuma tam, ka likumprojektā paredzētais risinājums ir samērīgākais no iespējamiem, kā arī nav salīdzināta esošā sūdzību izskatīšanas modeļa faktiskā ietekme ar plānotā modeļa iespējamiem ieguvumiem un izmaksām. Lūgums aizpildīt anotācijas 1.3.apakšdaļu, norādot, alternatīvo risinājumu izvērtējumu, kā arī prasību un izmaksu samērīguma izvērtējumu pret ieguvumiem. Ja tas netiek izvērtēts, norādīt, kādēļ tas netiek izvērtēts.
 

-

Anotācijā atkārtots visas likumprojektu pakotnes kopīgais mērķis, taču trūkst padziļināta skaidrojuma par konkrētā likumprojekta patstāvīgo nozīmi un nepieciešamību.
Risinājuma aprakstā nav sniegts vērtējums par to, vai institucionālās kompetences pārdale var radīt izmaiņas likumprojekta regulējamās jomas uzraudzības pieejā, interpretācijā vai sankciju piemērošanas praksē finanšu pakalpojumu jomā. Šāds skaidrojums ir būtisks tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu nodrošināšanai gan patērētājiem, gan tirgus dalībniekiem.
Risinājuma aprakstā ir norādīta uzraudzības iestādes maiņa, tomēr nav paskaidrots, kā Latvijas Banka praktiski īstenos likuma regulējamās jomas uzraudzību, un vai tās uzraudzības prakse atšķirsies no līdzšinējās PTAC īstenotās prakses. Anotācijā nav vērtēts, vai reformas rezultātā var rasties izmaiņas sankciju piemērošanas intensitātē, vienveidībā vai praksē.
Anotācijā nav analizēts, vai Latvijas Bankas kā finanšu tirgus uzraugošās institūcijas primārās funkcijas sader ar konkrētā likuma mērķi aizsargāt patērētāju kā vājāko līguma pusi. Risinājuma aprakstā nav vērtēts, kā tiks nodrošināts, ka patērētāju tiesību aizsardzība nekļūst sekundāra salīdzinājumā ar finanšu tirgus stabilitātes mērķiem, un ka patērētāju tiesību aizsardzība tiks nodrošināta vismaz līdzšinējā kvalitātē. Anotācijā nav veikts vērtējums par to, kā plānotais risinājums ietekmēs patērētāju tiesību aizsardzības efektivitāti, tostarp sūdzību izskatīšanas ātrumu, pieejamību un rezultātu kvalitāti.
Anotācijā nav skaidrots, kādas iekšējas institucionālas un organizatoriskas izmaiņas Latvijas Bankā ir paredzētas, lai nodrošinātu efektīvu konkrētā likuma izpildi un patērētāju tiesību aizsardzību, kā arī nodrošinātu iestādi ar nepieciešamajām zināšanām par patērētāju aizsardzību un konkrētā likuma regulējamo, un par šā likuma uzraudzību.
 

-

Anotācijas 1.5. apakšsadaļā nav vērtēta pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējuma nepieciešamība, lai gan likumprojekts ietver būtiskas izmaiņas institucionālajā patērētāju tiesību aizsardzības īstenošanā likuma regulētajā jomā. Nav sniegts pamatojums, kādēļ šādas izmaiņas neprasa vēlākas ietekmes izvērtēšanu, kas ļautu objektīvi novērtēt, vai paredzētais risinājums nodrošina efektīvāku patērētāju tiesību aizsardzību un vai nerodas neparedzētas negatīvas sekas patērētājiem. Lūgums aizpildīt anotācijas 1.5.apakšdaļu. Ja tas netiek izvērtēts, norādīt, kādēļ tas netiek izvērtēts.
 

-

Anotācijā norādīts, ka atbilstoši Padomes 1998.gada 29.jūlija lēmumam 98/415/EK par to, kā valstu iestādes apspriežas ar Eiropas Centrālo banku par tiesību aktu projektiem, likumprojekts nosūtāms saskaņošanai Eiropas Centrālajai bankai. Lūdzam skaidrot, kurā brīdī likumprojekts tiks nosūtīts saskaņošanai Eiropas Centrālajai bankai, cik ilgā laikā šādi projekti tiek izskatīti un kā Eiropas Centrālās bankas atzinums ietekmē likumprojekta virzību.
 

-

Anotācijas 2. sadaļā norādīts, ka projekts neskar ietekmējamās sabiedrības grupas, tomēr no anotācijas satura izriet, ka regulējuma izmaiņas tieši skar patērētājus, komersantus un citas juridiskas personas. Līdz ar to secinājums par sabiedrības grupu neietekmēšanu nav pietiekami pamatots un neatbilst pašā anotācijā aprakstītajai regulējuma ietekmei. Alternatīvi ir nepieciešams skaidrot, kādas sabiedrības grupas tiks skartas un kā likumprojekts tās ietekmēs. Attiecīgi atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 15.punktam lūdzam aizpildīt Anotācijas 2.sadaļu. Atgādinām, ka atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmes 2026.gada 2.aprīļa protokola Nr.10 3.§ "Administratīvā sloga aprēķināšana" tiesību aktu izstrādes procesā ir jāņem vērā, ka administratīvā sloga monetārais novērtējums primāri veicams attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām. Tomēr tas neatceļ, ka  administratīvais slogs ir vērtējams arī citām mērķa grupām, tajā skaitā valsts un pašvaldību iestādēm. Tāpat norādām, ka administratīvās izmaksas un atbilstības izmaksas aprēķina katrai mērķgrupai atsevišķi.
 

-

Anotācijā norādīts, ka sabiedrības līdzdalība nav piemērojama, jo likumprojektā ietvertie grozījumi esot tehniska rakstura, tomēr ar likumprojektu tiek mainīta institucionālā kompetence likuma regulētajā jomā. Šādas izmaiņas pēc būtības ir institucionālas un ietekmē patērētāju tiesību aizsardzības īstenošanas modeli, nevis aprobežojas ar redakcionāliem vai formāliem precizējumiem, līdz ar to anotācijā sniegtais pamatojums grozījumu “tehniskam raksturam” nav pietiekams, lai pamatotu sabiedrības līdzdalības nepiemērošanu.
Papildus norādāms, ka starpinstitucionālā saskaņošana pēc būtības nav pielīdzināma atklātam sabiedrības līdzdalības procesam. Tāpat iepriekšēja informatīvā ziņojuma apspriešana neaizstāj sabiedrības līdzdalību konkrēta likumprojekta izstrādē, un anotācijā nav izvērtēts, vai šajā procesā izteiktie viedokļi attiecās arī uz konkrētā likuma grozījumiem. Kā starpinstitucionālā saskaņošana nodrošina līdzvērtīgu iespēju plašākam sabiedrības lokam, tostarp individuāliem patērētājiem, paust viedokli par būtiskām izmaiņām patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības sistēmā?
Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijas 6. sadaļu, norādot korekto pamatojumu sabiedrības līdzdalības procesa neveikšanai. Alternatīvi lūdzam uzsākt sabiedrības līdzdalības procesu.
 

-