Atzinums

No likumprojekta “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Projekta ID 25-TA-1117) (turpmāk – likumprojekts) izriet, ka netiek grozīts Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likuma 10. pants, kas paredz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk – LSEZ) valdes funkcijas. Līdz ar to nav pamatots pārvaldes institūcijas nosaukuma “valde” maiņa pret pārraudzības institūcijas “padome” nosaukumu, tostarp arī secinot, ka Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumā netiek mainītas valdes un LSEZ izpildaparāta, kas Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likuma 12. panta pirmajā daļā tiek nosaukts kā LSEZ izpildu un pārstāvības institūcija, funkcijas (sk. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likuma 10., 11. un 12. pants). Tāpat uzskatām, ka šāda nosaukuma maiņa var radīt juridisku neskaidrību vai pārpratumus par institūcijas faktiskajām pilnvarām, kompetenci un atbildību, kā arī tās lomu kopējā pārvaldības sistēmā.

Izslēgt likumprojekta 1. pantu. 
 

-

No Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likuma nav pamatoti izslēgt 9. pantu uz neadekvāti ilgu termiņu (10 gadi) likuma pārejas noteikumos, kas satur tikai pārejas noteikumu normas, paredzot pēc būtības pastāvīgu tiesisko regulējumu (kas izriet no likumprojekta pārejas noteikumu 5. punkta) par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes sastāvu. Turklāt no likumprojekta, kā arī no tā anotācijas neizriet, kas notiks pēc šī termiņa (2035. gada 31. decembris) notecējuma. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 27. punkta otro teikumu likumprojekta pārejas noteikumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Pārejas noteikumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi.

Izslēgt likumprojekta 2. pantu.

-

Likumprojekta 3. pantā, kas paredz Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likuma grozījumus, to papildinot ar 9.¹ pantu, ir pārkāpts no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta izrietošais vienlīdzības princips, jo tas paredz LSEZ valdes locekļu kandidātu politisko diskrimināciju. Saskaņā ar 9.¹ panta trešās daļas 5. punktu ir noteikts, ka par LSEZ valdes locekļa vai LSEZ pārvaldnieka kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadības amatpersona (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs).

No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka Satversmes 9¹. pantā ir ietverti divi savstarpēji cieši saistīti principi: vienlīdzības princips – panta pirmajā teikumā – un diskriminācijas aizlieguma princips – otrajā teikumā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 9.3. punktu). Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir objektīvs un saprātīgs pamats (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 13. punktu). Savukārt diskriminācijas aizlieguma princips papildina, precizē un palīdz piemērot vienlīdzības principu konkrētās situācijās (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15. punktu). Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertā diskriminācijas aizlieguma principa mērķis ir izskaust atšķirīgu attieksmi, kas balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-37-03 6. punktu). Šie kritēriji ir dažādi un, ievērojot gan attiecīgā kritērija specifiku, gan arī konkrētās lietas faktiskos apstākļus, var atšķirties to izmantošanas attaisnojamība (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 9.2. punktu). Proti, pastāv tādi kritēriji, kuru izmantošana nav attaisnojama, kā arī tādi kritēriji, kuru izmantošanu noteiktos gadījumos var attaisnot (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9. punktu).

Varam objektīvi secināt, ka no likumprojekta anotācijas neizriet šāda personas tiesības diskriminējoša priekšlikuma, kas paredz atšķirīgu attieksmi, objektīvs un saprātīgs pamatojums, tostarp arī Satiksmes ministrijai nesniedzot skaidrojumu par tā samērīgumu. Pievēršam jūsu uzmanību, ka atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai šāda tiesiskā regulējuma piedāvājuma gadījumā ir jāveic šāda priekšlikuma atbilstības Satversmes 91. pantam pārbaude (uzmanību pievēršot 1., 2. un 4. kritērijam): 1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos; 2) vai attiecīgais likumprojekta panta daļas punkts paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām; 3) vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā pieņemtu tiesību normu; 4) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips (sk., piem., Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 11. punktu).

Pievēršam jūsu uzmanību, ka dažādās Eiropas Savienības valstu ostās (piem., Antverpenes, Ostendes un Zēburgas ostās (ostas valdes priekšsēdētājs ir Briges pilsētas mērs) Beļģijā, Amsterdamas ostā (Nīderlandē), Orhūsas ostā (Dānijā), Hamburgas un Duisburgas ostās (Vācijā), Gotenburgas ostā (Zviedrijā), Kopenhāgenes ostā (Dānijā), Oslo ostā (Norvēģijā), Helsinku ostā (Somijā) u.c.) darbojas pašvaldību lēmējinstitūciju pārstāvji, kas, protams, darbojas politiskajās partijās, atzīstot šādu ostu pārvaldības modeli par objektīvi pamatotu, tostarp arī ievērojot un respektējot pašvaldību pārvaldes ievērojamo nozīmi ostu pilsētu darbībā.

Tāpat uzskatām, ka šāds ierobežojums var nepamatoti sašaurināt potenciāli kvalificētu un pieredzējušu kandidātu loku bez pietiekami pierādīta ieguvuma LSEZ pārvaldības kvalitātei.

Izslēdzot iepriekš minēto likumprojekta panta punktu ir pārskatāmi arī citi šī likuma panta punkti.

Izslēgt likumprojekta 3. pantu.

-

Ievērojot iepriekš minētos iebildumus par likumprojektu, kas paredz izslēgt visus likumprojekta pantus, arī visi pārejas noteikumu punkti ir izslēdzami.

Izslēgt likumprojekta 4. pantu.
 

-