Atzinums

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē par nepieciešamību atjaunināt programmu eParakstītājs 3.0 uz versiju 1.10.0 vai jaunāku, jo ir novērsta drošības ievainojamība. No 2026. gada 3. septembra vecākās programmas versijas tiks atspējotas. Detalizētāka informācija par izmaiņām, riskiem un lejupielādes iespējām pieejama eParaksts.lv portālā.
Projekta ID
26-TA-1889
Atzinuma sniedzējs
Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto"
Atzinums iesniegts
04.08.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma konsolidētā versija
Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu
Iebildums
Biedrības "Latvijas auto" iebildumi pret robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbības apturēšanu
Biedrība "Latvijas auto" atzīst valsts tiesības un pienākumu pieņemt nepieciešamos lēmumus valsts drošības, sabiedriskās kārtības un valsts robežas aizsardzības interesēs.
Vienlaikus uzskatām, ka jebkuram šādam lēmumam ir jābūt samērīgam, ekonomiski un tiesiski pamatotam, balstītam uz visaptverošu iespējamo seku izvērtējumu, kā arī pieņemtam pēc konsultācijām ar nozarēm, kuras šis lēmums tieši ietekmēs.
Izvērtējot projektu par robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbības apturēšanu, biedrība "Latvijas auto" iebilst pret tā virzību pašreizējā redakcijā šādu iemeslu dēļ:
Robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" slēgšana faktiski pārtrauks tiešo kravu autotransporta satiksmi starp Latviju un Baltkrievijas Republiku, jo tā ir pēdējā darbojošās robežšķērsošanas vieta kravu autopārvadājumiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
Šāds lēmums radīs būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas autotransporta, loģistikas un tranzīta nozari, samazinot starptautisko pārvadājumu apjomus, kravu plūsmas, uzņēmumu apgrozījumu un ienākumus.
Tiks izjauktas ilgstoši izveidotās starptautiskās piegādes ķēdes, palielināsies transporta izmaksas un piegādes termiņi, kā rezultātā sadārdzināsies preces un pakalpojumi gan uzņēmumiem, gan gala patērētājiem.
Latvija zaudēs daļu savas konkurētspējas kā tranzīta un loģistikas valsts, jo starptautiskās kravu plūsmas tiks novirzītas caur Lietuvu, Poliju un citām valstīm. Pieredze liecina, ka zaudētās kravu plūsmas pēc tam ir ļoti grūti atgūt pat tad, ja robežšķērsošanas vietas darbība vēlāk tiek atjaunota.
Būtiski samazināsies Latvijas pārvadātāju iespējas nodrošināt pārvadājumus uz Baltkrieviju, Centrālāzijas valstīm, Ķīnu un citiem Eirāzijas tirgiem.
Samazināsies kravu plūsma no Eiropas Savienības un citām pasaules valstīm uz Latvijas loģistikas centriem un noliktavām, no kurām kravas tiek tālāk nosūtītas uz Baltkrieviju, Centrālāzijas valstīm, Ķīnu un citiem austrumu tirgiem.
Tas samazinās darba apjomu ne tikai Latvijas pārvadātājiem, bet arī citu Eiropas Savienības valstu transporta uzņēmumiem, kuri piegādā kravas uz Latviju, kā arī loģistikas centriem, noliktavu operatoriem, ekspeditoriem, muitas brokeriem, muitas noliktavām, degvielas piegādātājiem, autoservisiem un citiem ar transporta un loģistikas nozari saistītiem uzņēmumiem.
Rezultātā samazināsies uzņēmumu apgrozījums, tiks apdraudētas darbavietas un samazināsies nodokļu ieņēmumi valsts budžetā.
Pastāv augsts risks, ka Baltkrievijas Republika var ieviest atbildes pasākumus, tostarp noteikt ierobežojumus vai aizliegumu Baltkrievijas teritorijā pārvietoties kravas transportlīdzekļiem ar Latvijas valsts reģistrāciju.
Šādi ierobežojumi var attiekties arī uz transportlīdzekļiem, kas veic pārvadājumus, izmantojot puspiekabju pārkabināšanas jeb pārjūgšanas sistēmu. Tas radītu papildu ekonomiskos zaudējumus Latvijas uzņēmumiem un vēl vairāk pasliktinātu Latvijas pārvadātāju konkurētspēju.
Robežšķērsošanas vietas slēgšana radīs tiesisko un komerciālo nenoteiktību jau noslēgto pārvadājumu līgumu, ilgtermiņa sadarbības projektu un citu starptautisko saistību izpildē.
Nav skaidrs, kā uzņēmumiem būs iespējams izpildīt jau uzņemtās līgumsaistības un kas uzņemsies atbildību par zaudējumiem, kas radīsies valsts pieņemtā lēmuma rezultātā.
Iespējamie Baltkrievijas atbildes pasākumi var negatīvi ietekmēt ne tikai starptautiskos autopārvadājumus, bet arī plašāku Latvijas un Baltkrievijas ekonomisko sadarbību.
Pārvadājumu apjoma samazināšanās radīs nodarbinātības samazināšanos transporta, loģistikas, noliktavu un ar tiem saistīto pakalpojumu sektoros, samazinās valsts budžeta ieņēmumus un negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību kopumā, tostarp pierobežas reģionus.
Kaimiņvalstu pieredze liecina, ka pilnīga robežšķērsošanas vietu slēgšana nav ilgtspējīgs ilgtermiņa risinājums.
Pēc iepriekš noteikto ierobežojumu un to ekonomisko seku izvērtēšanas Lietuva vēlāk atjaunoja daļas robežšķērsošanas infrastruktūras darbību, savukārt Polija ne tikai saglabāja atsevišķu robežšķērsošanas vietu darbību, bet arī veica pasākumus to caurlaides spējas palielināšanai.
Tas apliecina, ka pēc starptautisko transporta koridoru slēgšanas valstīm vēlāk bieži vien ir jāmeklē risinājumi to darbības atjaunošanai vai atlikušās robežinfrastruktūras caurlaides spējas palielināšanai.
Pēdējās kravu robežšķērsošanas vietas slēgšana uz Latvijas–Baltkrievijas robežas nozīmēs arī stratēģiski nozīmīga transporta koridora zaudēšanu.
Mainoties starptautiskajai situācijai, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei vai rodoties citai nepieciešamībai, zaudēto kravu plūsmu, uzņēmējdarbības kontaktu un loģistikas ķēžu atjaunošana prasīs ievērojamu laiku un finanšu resursus.
Projekta anotācijā neatbildētie jautājumi
Biedrība "Latvijas auto" uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas projekta izstrādātājiem ir jāsniedz skaidras atbildes uz šādiem jautājumiem:
Vai ir veikts pilnvērtīgs ekonomiskās ietekmes izvērtējums uz autotransporta, loģistikas, noliktavu, muitas, ekspedīcijas un tranzīta nozari?
Ja šāds izvērtējums ir veikts, kādi ir tā rezultāti un kādēļ tie nav pilnībā atspoguļoti projekta anotācijā?
Kā tiks risinātas projekta īstenošanas rezultātā radītās problēmas transporta un loģistikas uzņēmumiem?
Kādi konkrēti alternatīvie risinājumi ir izvērtēti pirms priekšlikuma pilnībā apturēt robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbību?
Vai ir izvērtēta iespēja saglabāt robežšķērsošanas vietas darbību ierobežotā vai pastiprināti kontrolētā režīmā, vienlaikus nodrošinot valsts drošības intereses?
Kādi alternatīvie maršruti tiek piedāvāti Latvijas pārvadātājiem un uzņēmumiem pēc robežšķērsošanas vietas slēgšanas?
Vai ir izvērtēta šo alternatīvo maršrutu caurlaides spēja, papildu izmaksas, attālums, robežšķērsošanas laiks un ietekme uz piegādes termiņiem?
Kā tiks nodrošināta Latvijas starptautisko pārvadājumu un loģistikas nozares konkurētspēja pēc vienīgās kravu robežšķērsošanas vietas ar Baltkrieviju slēgšanas?
Vai ir izvērtēts risks, ka starptautiskās kravu plūsmas tiks neatgriezeniski novirzītas caur Lietuvu, Poliju vai citām valstīm?
Vai ir izvērtēti iespējamie Baltkrievijas atbildes pasākumi, tostarp ierobežojumi transportlīdzekļiem ar Latvijas valsts reģistrāciju un pārvadājumiem, kuros tiek izmantota puspiekabju pārkabināšanas sistēma?
Kā uzņēmumiem būs iespējams izpildīt jau noslēgtos pārvadājumu līgumus un ilgtermiņa saistības?
Vai ir paredzēts pārejas periods, lai uzņēmumi varētu pabeigt jau uzsāktos pārvadājumus, izpildīt līgumsaistības un pielāgot savu darbību?
Kā tiks kompensēti Latvijas transporta, loģistikas un citu saistīto uzņēmumu zaudējumi, kas radīsies projekta īstenošanas rezultātā?
Vai ir izvērtēta ietekme uz nodarbinātību un iespējamais darbavietu zudums transporta, loģistikas un noliktavu sektorā?
Vai ir aprēķināta paredzamā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem no nodokļiem, degvielas tirdzniecības, muitas, loģistikas un citiem saistītajiem pakalpojumiem?
Kā tiks saglabāta Latvijas kā tranzīta un loģistikas centra konkurētspēja Baltijas reģionā?
Vai projekta izstrādes laikā ir notikušas konsultācijas ar transporta un loģistikas nozares pārstāvjiem? Ja nav, kādēļ šādas konsultācijas nav organizētas?
Biedrības "Latvijas auto" aicinājums
Ņemot vērā iepriekš minēto, biedrība "Latvijas auto" aicina neatbalstīt robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbības apturēšanu, kamēr nav:
veikts un publiskots visaptverošs ekonomisko, tiesisko un sociālo seku izvērtējums;
izvērtēti alternatīvi risinājumi valsts drošības mērķu sasniegšanai, pilnībā nepārtraucot starptautisko kravu satiksmi;
notikušas konsultācijas ar transporta, loģistikas, noliktavu un tranzīta nozares pārstāvjiem;
izvērtēti iespējamie Baltkrievijas atbildes pasākumi;
noteikts saprātīgs pārejas periods jau uzsākto pārvadājumu un noslēgto līgumsaistību izpildei;
izstrādāti konkrēti pasākumi un kompensējoši mehānismi negatīvās ietekmes mazināšanai.
Biedrība "Latvijas auto" aicina projekta izstrādātājus skaidri norādīt, kā tiks risinātas iepriekš minētās problēmas, kādas alternatīvas ir izvērtētas un kā tiks aizsargātas Latvijas uzņēmumu, darbinieku un valsts tautsaimniecības intereses.
Piedāvātā redakcija
-