Atzinums

Šī gada 13. februāri 3. lasījumā Saeima pieņēma likumprojektu "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" (Nr. 539/Lp14) (https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=539/Lp14). Minētajā likumprojektā ir ietverts regulējums par servitūta noteikšanu nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami nacionālo interešu objektu būvdarbu uzsākšanai, veikšanai un šā servitūta ietvaros uzbūvēto būvju uzturēšanai. Līdz ar to secināms, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (turpmāk - Atsavināšanas likums) jau būs ietverts regulējums, kuru varēs piemērot arī pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izbūves vajadzībām.

Tāpat arī vēršam uzmanību uz diskusijām Saeimas Juridiskajā komisijā pirms minētā likumprojekta izskatīšanas 3. lasījumā (chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/7a80c28a2c407558c2258c23002ed02b/$FILE/PR_2025_02_05_10_00_JK.pdf). No Saeimas Juridiskās komisijas sēdē pārrunātā secināms, ka Saeimas Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu precizēt pārejas noteikumu (izslēdzot atsauci uz pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūves) konkrēti ar nolūku, lai Atsavināšanas likumā ietvertais servitūta regulējums tiktu piemērots visos gadījumos, kad tas nepieciešams, neradot papildu atšķirīgu regulējumu speciālajos likumos, jo pretējā gadījumā nav jēgas, kamdēļ pie servitūta regulējuma Atsavināšanas likumā tika strādāts. Attiecīgi šobrīd Atsavināšanas likuma pārejas noteikumos nav speciāli atrunāts, ka Atsavināšanas likumā ietverto servitūta regulējumu nepiemēro pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvei. Pie šādas situācijas dažādu regulējumu esamība dažādos likumos rada tiesisko nenoteiktību un var radīt būtiskas problēmas tiesību normu piemērošanas procesā.

Tieslietu ministrijas ieskatā, ņemot vērā minēto, nav atbalstāms šobrīd likumprojekta "Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likums" (turpmāk – likumprojekts) 3. pantā ietvertais regulējums (līdz ar to izslēdzams). Atkāpes no Atsavināšanas likumā ietvertā "jumta regulējuma" būtu pieļaujamas tikai īpaši būtisku iemeslu dēļ attiecībā uz atsevišķiem, specifiskiem aspektiem. Tieslietu ministrijai šobrīd šāds īpašs pamatojums, kādēļ Atsavināšanas likuma piemērošana pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvei nebūs iespējama vai ir problemātisks, nav zināms.

Papildus atzīmējam, ka attiecībā uz regulējumu, kas satur īpašuma tiesību ierobežojumus, attiecīgā tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) vienmēr jābūt atainotam satversmīguma izvērtējumam. Līdz ar to, ja tomēr kaut kādā daļā likumprojekta 3. panta regulējums tiek saglabāts likumprojektā, lūdzam attiecīgu izvērtējumu ietvert likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija).
 

-

Lūgums skaidrot, vai likumprojekta 5. pantā ietvertais regulējums attiecas uz tiem gadījumiem, kad uz sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu tiek nodibināts servitūts (proti, attiecībā uz koku ciršanas tiesībām servitūta ietvaros), vai šis regulējums nosaka tiesības attiecībā arī uz tādiem nekustamiem īpašumiem, kuriem servitūts nebūs uzlikts.

Ja šajā likumprojekta pantā tiek precizētas tiesības un pienākumi servitūta ietvaros, tam būtu skaidri jāparādās tiesību normās, lai nerastos neskaidrības to piemērošanā. Lūdzam izvērtēt minēto un attiecīgi precizēt likumprojekta 5. pantu un anotāciju.

-

Lūdzam skaidrot, vai likumprojekta 6. panta gan panta pirmajā, gan otrajā daļā tiek runāts par vieniem un tiem pašiem gadījumiem, kad nekustamo īpašumu nepieciešams izmantot piekļuvei (t.i., īslaicīgi pa to pārvietojoties), vai tomēr otrajā daļā domāti vēl kādi citi gadījumi, kad nepieciešams izmantot privātpersonām piederošus nekustamos īpašumus. Lūdzam papildināt ar skaidrojumu anotāciju. Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai nav iespējams skaidrības labad precizēt, piemēram, panta otro daļu, lai ir nepārprotami skaidrs, ka tie ir vieni un tie paši vai dažādi gadījumi.

Tāpat aicinām izvērtēt, vai nav iespējams noteikt ātrāku brīdināšanas termiņu, jo 10 dienas pirmšķietami vērtējams kā salīdzinoši īss termiņš, piemēram, personām, kuras attiecīgajā nekustamajā īpašumā nedzīvo un kurām nepieciešams veikt kādus sagatavošanās darbus, lai novērstu iespējamos zaudējumus vai vismaz samazinātu to apmēru. Kā arī aicinām izvērtēt, vai nav nepieciešams noteikt, ka paziņojumā norāda aptuveno teritoriju, pa kuru notiks pārvietošanās, jo īpašumu ar lielām platībām gadījumā tam var būt būtiska nozīme.

Lūdzam anotācijā ietvert šajā pantā minētā īpašuma tiesību aprobežojuma satversmīguma izvērtējumu, piemēram, vērtējot, vai plānotās darbības var radīt būtisku kaitējumu, plānoto darbību īslaicīgumu (vai tieši otrādi - ilglaicīgumu), atlīdzinājuma nepieciešamību un citus aspektus, kas pamato to, ka šāds ierobežojums ir samērīgs.

-

Lūdzam, pirmkārt, atkārtoti izvērtēt likumprojekta 8. panta sestajā daļā ietvertās tiesību normas nepieciešamību, un, otrkārt, ja tiek secināts, ka tā tomēr likumprojektā saglabājama, lūdzam precizēt tās redakciju, lai ir konkrēti saprotams normas mērķis un rezultāts, kas ar normas piemērošanu ir sasniedzams. 

Šī brīža redakcijā nevaram normu atbalstīt vairāku iemeslu dēļ. No tās iespējams kļūdaini secināt, ka normas mērķis ir noteikt dalītā īpašuma veidošanu, proti, ka neatkarīgi no tā, kam pieder zeme, uz kuras būve tiek būvēta, būve var tikt reģistrēta valstij Aizsardzības ministrijas personā.  Tāpat arī normā noteikts, ka būves reģistrējamas Aizsardzības ministrijas tiesiskajā valdījumā, taču konkrēti Aizsardzības ministrija kā institūcija nevar būt būvju tiesiskais valdītājs Civillikuma izpratnē. Aizsardzības ministrijai kā subjektam, kas īsteno valsts varu, nevar piederēt nekustamais īpašums, jo uz valstij piederošas zemes uzbūvētu būvju īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir valsts. 

Visbeidzot no anotācijas tomēr var secināt, ka, iespējams, normas mērķis saistīts tieši ar būvniecības procesa regulējumā saskatītiem šķēršļiem projekta ietvaros uzbūvēto būvju reģistrācijai valsts īpašumā. Anotācijā norādīts, ka neatkarīgi no tā, kas būs būvniecības organizētājs (ierosinātājs), pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides procesā uzbūvētās būves, kuras paredzēts reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ir uzskatāmas par Aizsardzības ministrijas, nevis būvniecības ierosinātāja īpašumu. Pirmšķietami ar normu mēģināts risināt to, ka būvniecības dokumentācijā, iespējams, kā būvniecības ierosinātājs būs norādīts cits subjekts (VAS "Valsts nekustamie īpašumi") nekā tas, uz kura vārda uzbūvētās būves būtu ierakstāmas zemesgrāmatā un reģistrējamas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā).

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā, būtu atkārtoti vērtējams tas, vai tiešām šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums liegtu pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides procesā uz valstij piederošās zemes uzbūvētās būves reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā, jo saskaņā ar Civillikumā nostiprināto ēku un zemes vienotības principu vispārīgi zemes īpašnieks ir arī uz viņam piederošās zemes uzbūvēto būvju īpašnieks. 
Ja tomēr šobrīd spēkā esošais regulējums nav pietiekams, lai risinātu Aizsardzības ministrijas konstatēto problemātiku, un nepieciešams speciālais regulējums šajā likumprojektā, lūdzam likumprojekta 8. panta sesto daļu izteikt tādā redakcijā, no kuras skaidri saprotama problemātika, ko ar normu plānots risināt. Piemēram, normā, iespējams, varētu noteikt, ka neatkarīgi no tā, kas ir būvniecības ierosinātājs, uz valstij piederošās zemes pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides procesā uzbūvētās būves ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā.
 

-

Likumprojekta 10. pantā šobrīd paredzēta atkāpšanās no būtiska Civillikumā ietverta civiltiesisko attiecību pamatprincipa, līdz ar to, lai varētu tikt novērtēts šāda izņēmuma noteikšanas samērīgums, lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ iespējamās problemātiskās situācijas nebūtu iespējams risināt jau šobrīd Civillikumā ietvertā regulējuma ietvaros, piemēram, slēdzot līgumu, vienoties ar otru līguma pusi par tāda noteikuma ietveršanu, kas ļauj konkrētos gadījumos vienpusēji atkāpties no līguma. 
Būtiski ņemt vērā, ka likumprojektā ietvertais regulējums attieksies tikai uz nākotnē (pēc likumprojekta spēkā stāšanās) noslēgtiem līgumiem.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 1. panta pirmajā daļā ir paredzēta norāde par saīsinājuma "pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveide" lietošanu turpmākajā likumprojekta tekstā.
Savukārt likumprojekta 1. panta otrajā daļā ir minēts termins "izbūve", likumprojekta 3. panta sestajā daļā, 4. pantā, 6. panta otrajā daļā, 8. panta ceturtajā un piektajā daļā ir minēts termins "pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūve", kā arī likumprojekta 3. panta trešajā daļā ir minēts termins "izveide".

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iepriekš minētā saīsinājuma un terminu lietošanu likumprojektā un attiecīgi precizēt likumprojektā paredzēto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka katrs likumprojekts tiek izstrādāts, lai sasniegtu noteiktu mērķi, piemēram, nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību, nodrošinātu atklātību publisko iepirkumu procedūrās, nodrošinātu tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību. Tātad mērķis ir noregulēt noteiktas tiesiskās attiecības. Formulējot likuma mērķi, pēc iespējas jākoncentrējas uz to, kas jāsasniedz ar šo likumu, nevis, ko likums regulē vai nosaka. Regulēšana kā tāda nav un nevar būt likuma mērķis. Likuma mērķis ir sasniegt labāku, tiesiskāku, efektīvāku, veiksmīgāku vai ekonomiski pamatotāku kādas situācijas risinājumu tiesisko attiecību virzību. Likuma mērķa formulēšana palīdz noskaidrot vispārējos likumdevēja mērķus, identificē problēmu, kuras noregulēšanai ir domāts konkrētais likums, un parāda, kā likumdevējs ir iecerējis problēmu atrisināt. Mērķa formulējums palīdz tiesību piemērotājiem likuma normu interpretācijā un atvieglo tiesību tālākveidošanu (skat. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/95).

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 1. panta pirmajā daļā paredzēto regulējumu.
 

-

Normatīvā akta tekstu raksta lakonisku un viegli uztveramu, izvairoties no vairākpakāpju terminu skaidrošanas. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju pārstrādāt likumprojekta 1. panta otro daļu, izvairoties no vairāku vārdu savienojumu "kas nepieciešama" lietošanas.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 2. panta otro daļu. Anotācijā ir norādīts, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (turpmāk – VAMOIC) organizē pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanai nepieciešamās zemes atdalīšanu un kadastrālo uzmērīšanu. Ievērojot to, ka zemes kadastrālā uzmērīšana neietver zemes ierīcības darbu veikšanu, vienotas izpratnes veicināšanai par VAMOIC organizējamiem darbiem nepieciešams precizēt likumprojekta 2. panta otro daļu.

(2) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs organizē pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamos zemes ierīcības un kadastrālās uzmērīšanas darbus. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram ir tiesības valsts aizsardzības vajadzībām atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā ierosināt kadastrālo uzmērīšanu un nekustamā īpašuma objekta reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atsavināmajai nekustamā īpašuma daļai un atlikušajai nekustamā īpašuma daļai, ja īpašnieks nepiekrīt iepriekšminēto darbību veikšanai vai nav sasniedzams.

Lūdzam skaidrot (un attiecīgi papildināt anotāciju), kādēļ likumprojektā nepieciešams Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram noteikt tiesības valsts aizsardzības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu īpašnieku vārdā ierosināt mērniecību un nekustamā īpašuma objekta reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atsavināmajai nekustamā īpašuma daļai un atlikušajai nekustamā īpašuma daļai, ja Atsavināšanas likumā jau šādas tiesības institūcijai, kas veic atsavināšanu, ir noteiktas.

Proti, Atsavināšanas likuma 12.² pantā noteikts: "Ja nekustamā īpašuma īpašnieks nesniedz atbildi šā likuma 11. panta pirmajā daļā minētajā termiņā vai līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu netiek noslēgts šā likuma 11. panta trešajā daļā noteiktajā termiņā un sabiedrības vajadzībām nepieciešama tikai nekustamā īpašuma daļa, institūcijai ir tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas ierosināt kadastrālo uzmērīšanu un nekustamā īpašuma objekta reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atsavināmajai nekustamā īpašuma daļai un atlikušajai nekustamā īpašuma daļai. Strīds par robežu novietojumu nav šķērslis minēto darbību veikšanai. Nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums ir nodrošināt piekļuvi nekustamajam īpašumam minēto darbu veikšanai." Līdz ar to secināms, ka šobrīd jau ir spēkā skaidrs tiesiskais regulējums. Tieslietu ministrijas ieskatā, nav nepieciešams atkārtoti to nostiprināt šajā likumprojektā. Pretējā gadījumā tiesību piemērotājam un sabiedrībai tiek radīts neskaidrs un nepārskatāms tiesiskais regulējums nekustamo īpašumu atsavināšanai sabiedrības vajadzībām gadījumos. 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 360. panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu.
Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.
Administratīvā procesa likuma 360. panta otrā un trešā daļas noteic, ka administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā jau ar spēkā stāšanās brīdi, negaidot, kad tas kļuvis neapstrīdams un līdz piespiedu izpildes sākumam vēl nav izpildīts labprātīgi, ja: 1) izpilde ar spēkā stāšanās brīdi paredzēta citā likumā; 2) iestāde administratīvajā aktā īpaši nosaka, ka tas izpildāms jau ar spēkā stāšanās brīdi, pamatojot steidzamību ar to, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu; 3) administratīvais akts izdots saskaņā ar šā likuma 69. panta pirmās daļas noteikumiem. Policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar to spēkā stāšanās brīdi.

Ievērojot minēto, kā arī to, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļā ir norādīts tikai tas, ko paredz likumprojekta 5. panta trešā daļa, lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar attiecīgu izvērstu pamatojumu.
 

-

Ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides darbu veicējam tiesības pārvietoties pa privātpersonām piederošajiem ceļiem un citu nekustamo īpašumu teritoriju, līdz ar to aizskarot personas tiesības uz īpašumu, kas ietver arī tiesības netraucēti baudīt īpašumtiesības. Lūdzam papildināt likumprojekta 6. panta otro daļu ar prasību valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi"  informēt attiecīgo nekustamo īpašumu īpašniekus par pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanu un nepieciešamību lietot ne vien citu nekustamo īpašumu, bet arī privātpersonām piederošajiem ceļu.

-

Aicinām vārdu "Civillikumā noteiktajā kārtībā" vietā lietot vārdus "saskaņā ar Civillikumu", jo tas labāk atbilst Civillikumā ietvertā regulējuma būtībai, proti, Civillikumā galvenokārt ietvertas materiālās tiesību normas, nevis procesuālās, kas nosaka kārtību. Turklāt vārdi "vai pēc savstarpējas vienošanās" pirmšķietami ir lieki, jo arī savstarpēja vienošanās par zaudējumu atlīdzināšanu varētu tikt uzskatīta par tādu, kas ir saskaņā ar Civillikumu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju, lai Valsts zemes dienests varētu konstatēt, ka likumprojekta 8. panta sestajā daļā minētai būvei kā tiesiskais valdītājs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā jāreģistrē Aizsardzības ministrija, nevis būvniecības ierosinātājs. Lūdzam anotācijā norādīt, ka būvniecības ierosinājumam un citiem būvniecības dokumentiem ir jāsatur informācija par būves īpašnieku – Aizsardzības ministriju. Ja būvniecības dokumentos kā ierosinātājs vai īpašnieks ierakstīta cita persona, tad kopā ar ierosinājumu reģistrēt būvi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā iesniedzama informācija, ka būve ir reģistrējama uz Aizsardzības ministrija vārda. Aizsardzības ministrijai būs jāsagatavo uzdevums attiecīgajām iestādēm un jāpilnvaro tās konkrētu uzdevumu veikšanai. Informācija par to, ka konkrēto objektu būvniecības ierosinātājs (realizētājs) ir kāda no likumprojektā  minētajām iestādēm, bet objekti informācijas sistēmās reģistrējami uz Aizsardzības ministrijas vārda, var būt noteikta arī uzdevumā (pilnvarojumā), kas kopā ar būvniecības dokumentiem tiktu iesniegts objekta reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 7. risinājuma aprakstā minēto ar šādu teikumu - "Pakalpojuma izpilde prioritārā kārtībā nozīmē, ka pakalpojuma izpildi veic normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, gādājot par šī pakalpojuma nekavējošu izpildi, nepiemērojot papildus maksu."

Pakalpojuma izpilde prioritārā kārtībā nozīmē, ka pakalpojuma izpildi veic normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, gādājot par šī pakalpojuma nekavējošu izpildi, nepiemērojot papildus maksu.