Atzinums

Par likumprojektu (22-TA-2217)
Valsts kontrole kompetences ietvaros ir iepazinusies ar Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums” (22-TA-2217) (turpmāk – likumprojekts) un tam pievienoto anotāciju. Likumprojekts  ir izstrādāts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu un pakalpojumu piegādes drošību.
Līdz šim veiktajās revīzijās esam saskārušies ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanas izņēmumiem. Aizsardzības jomas iegādes ir joma, kurā objektīvu apstākļu dēļ (valsts drošības garantēšana) iepirkumu procedūras atklātums pamatoti var tik ierobežots. Turklāt militāra rakstura iepirkumos to specifikas dēļ visbiežāk pastāv ierobežota konkurence un iepirkumi tiek veikti, nepiemērojot vispārējās iepirkuma procedūras (piemēram, atklāts konkurss). Valsts kontroles revīzijā “Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmas darbības efektivitāte” (Valsts kontroles revīzija Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma plānošanas un apgādes sistēmas darbības efektivitāte, revīzijas kopsavilkums pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/nacionalo-brunoto-speku-nodrosinajuma-planosanas-un-apgades-sistemas-darbibas-efektivitate.) Aizsardzības ministrijai ieteicām pilnveidot izpratni par atbilstošākās procedūras izvēli, tajā skaitā arī attiecībā uz izņēmumu veidu piemērošanu. Tāpat arī finanšu revīzijās (Piemēram, finanšu revīzijas “Par Aizsardzības ministrijas 2015. gada pārskata sagatavošanas pareizību”, “Par Aizsardzības ministrijas 2016. gada pārskata sagatavošanas pareizību”, “Par Aizsardzības ministrijas 2017. gada pārskata sagatavošanas pareizību”, “Par Aizsardzības ministrijas 2018. gada pārskata sagatavošanas pareizību”, atsevišķu revīziju kopsavilkums pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29539-iUCRmZHvLV20GTLL8LZpSBYNbHTgumWF.pdf.) esam vērtējuši aizsardzības resora un industrijas sadarbību, izsakot priekšlikumus sadarbības pilnveidošanai.
Saistībā ar Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu Valsts kontrole vērš uzmanību uz šādiem iebildumiem, kas būtu izvērtējami likumprojekta saskaņošanas gaitā.

[1] Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroles principi
Likumprojekta 8.panta ceturtā daļa noteic Stratēģiskās partnerības līguma saturu, tostarp normas 9.punkts paredz līgumā iekļaut stratēģiskās partnerības ietvara materiāltehnisko līdzekļu piegādes vai pakalpojumu līgumu auditēšanas mehānismu. Valsts kontroles ieskatā šādu būtisku jautājumu atstāšana tikai līgumiskajam regulējumam nebūtu pietiekama un pieļaujama.
Aizsardzības resora īstenotie attīstības projekti ir ar ievērojamu finanšu ietekmi un līdz ar to arī stratēģiskajai partnerībai ir būtiska fiskālā ietekme uz kopējo valsts budžetu. Piemēram, šobrīd aizsardzības spēju attīstības projektu vērtība ir 331,7 milj. euro (Nacionālo bruņoto spēku komandiera 16.01.2022. pavēle Nr.45  “Par finansēšanu 2022.gadā Nacionālajos bruņotajos spēkos”, Nacionālo bruņoto spēku komandiera 19.08.2022. pavēle Nr.648 “Par grozījumu NBS komandiera 16.01.2022. pavēlē Nr.45”.). Šo apsvērumu dēļ nevar izpalikt partnerībai pakārtoto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontrole no Valsts kontroles puses, kā arī šāda regulāra kontrole no Aizsardzības ministrijas un, iespējams, arī no citu publiskā sektora iestāžu puses.
Pirmkārt, Valsts kontroles likumā ir noteikts Valsts kontroles pilnvarojums aizsardzības resora subjektu rīcības izvērtējumam, tomēr Valsts kontrole savu darbību veic izlases procedūrās un atbilstoši neatkarīgas audita institūcijas darbības plānošanas un risku novērtēšanas principiem. Tas nozīmē to, ka var nebūt regulāras pārbaudes no Valsts kontroles puses. Taču ir iespējamas citu institūciju pārbaudes to kompetences ietvaros, piemēram, pašas Aizsardzības ministrijas un tās padotības iestāžu, tai skaitā Nacionālo bruņoto spēku pārbaudes, Finanšu ministrijas pārbaudes par iespējamajiem komercdarbības atbalsta kontroles jautājumiem u.c.
Otrkārt, Valsts kontroles likumā saistībā ar privāto partneru pārbaudi ir noteikts, ka Valsts kontroles revīzijai ir pakļauti subjekti - komercsabiedrības, kā arī biedrības un nodibinājumi un fiziskās personas (Valsts kontroles likuma 46.panta pirmās daļas 4.punkts.): (1) ja to rīcībā vai glabāšanā ir valsts vai pašvaldības līdzekļi, (2) tie tiek finansēti no valsts vai pašvaldības līdzekļiem vai to garantētiem līdzekļiem, (3) tie pilda valsts vai pašvaldību iepirkumu. Tādējādi Valsts kontrole var saskarties ar iespējamu interpretāciju pārbaudes veikšanai stratēģiskās partnerības izpildē no privātā partnera puses. Piemēram, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma izņēmumu piemērošana var netikt izprasta kā iepirkuma izpilde.
Tāpēc svarīgi ir laicīgi rūpēties par iespējamajiem riskiem valsts budžeta līdzekļu kontrolē. Gan NATO, gan Eiropas līmeņa aizsardzības jomas eksperti nereti kā riskus min arī pašas industrijas godprātību un atklātību labākajai un efektīvākajai sadarbībai ar aizsardzības jomas publisko sektoru. Arī Valsts kontrole šos riskus uzskata par būtiskiem, līdz ar to ir nepieciešams noteikt atbilstošus pasākumus.
Ņemot vērā minēto un nolūkā novērst iespējamo sadarbības noteikumu neatbilstošu interpretāciju, uzskatām, ka tiesiskās noteiktības veicināšanai likumprojektā būtu nosakāms pilnvarojums un kārtība publisko tiesību subjektu pārbaudēm valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontrolei. Piedāvājam papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:
“Stratēģiskās partnerības kontrole
Stratēģiskās partnerības kontroli savas kompetences ietvaros veic Valsts kontrole un citas institūcijas to darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”
Mūsuprāt, ir būtiski, lai tiktu nodrošināts viennozīmīgs un nepārprotams regulējums publisko tiesību subjektu tiesībām un attiecīgi arī partnera pienākumam stratēģiskās partnerības ietvaros nodrošināt pieeju partnera finanšu, grāmatvedības, personāla, tehnoloģisko procesu dokumentiem u.tml., tajā skaitā dokumentiem, kas reglamentē partnera sadarbību ar trešajām personām. Tas nodrošinātu tādu gadījumu novēršanu, ka tiek liegta pieeja dokumentiem un informācijai, pamatojot to ar komercnoslēpuma aizsardzību. Šāds modelis nekādā gadījumā nenozīmētu to, ka attiecīgajiem publiskā sektora subjektiem informācija nebūtu jāaizsargā. Neskatoties uz tiesībām piekļūt informācijai, tiek saglabāti normatīvajos aktos noteiktie principi informācijas aizsardzībai un apritei.
Iepriekš minētie kontroles principi būtu attiecināmi arī uz likumprojekta 8.panta 11.daļā noteiktajiem gadījumiem, kad stratēģiskās partnerības ietvaros bezatlīdzības lietošanā partnerim ir nodota valsts manta.
Ņemot vērā minēto, aicinām Aizsardzības ministriju papildināt likumprojektu ar regulējumu par kompetento publiskā sektora institūciju pārbaudēm stratēģiskajai partnerībai pakārtoto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontrolei, kā arī partnera pienākumiem pakļauties šādai kontrolei. Mūsuprāt, minētais regulējums ir samērīgs un īstenojams, jo aizsardzības industrijas stratēģiskajai partnerībai ir ekskluzīvās sadarbības noteikumi.

[2] Aizsardzības ministrijas izveidotā Piegādes drošības komisija
Likumprojekta 5.panta trešā daļa nosaka, ka piegādes drošības ietekmes faktoru izvērtēšanu, piegādes drošību veicinošu prasību noteikšanu un šādu prasību izvirzīšanas kontroli aizsardzības nozares ietvaros veic Aizsardzības ministrijas izveidota Piegādes drošības komisija. Likumprojekta 8.panta piektā daļa nosaka, ka Aizsardzības ministrijas Piegādes drošības komisija lemj par nepieciešamību prasīt Ministru kabineta atļauju, stratēģiskās partnerības ietvara materiāltehnisko līdzekļu piegādes vai pakalpojuma līgumiem piemērojot Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 4.panta piektajā daļā paredzēto likuma piemērošanas izņēmumu. Tāpat arī citos likumprojekta pantos ir noteikta Piegādes drošības komisijas kompetence izlemt ar aizsardzības industriju saistītos jautājumus.
Neapšaubot Aizsardzības ministrijas speciālistu kompetenci, tomēr ņemot vērā likumprojektā noteikto minētās komisijas tiesību un pienākumu apjomu, kā arī komisijā izlemjamo jautājumu loku, mūsuprāt būtu izvērtējama iespēja likumprojektā noteikt prasības komisijas sastāvam un obligāti izvirzāmās minimālās prasības komisijas locekļiem.

[3] Aizsardzības industrijas attīstības atbalsta fonds
Likumprojekta 10.pantā ir noteikti aizsardzības industrijas attīstības atbalsta organizācijas mehānismi. Minētā panta trešajā daļā ir noteikts, ka aizsardzības industrijas attīstības atbalsta programmu, pētniecības un izstrādes projektu, aizsardzības inovāciju pasākumu un citu ar aizsardzības industrijas attīstības atbalstu saistītu mehānismu finansēšanai var izveidot Aizsardzības industrijas attīstības atbalsta fondu. Šāda Aizsardzības industrijas attīstības atbalsta fonda pārvaldīšanas kārtību, kā arī nosacījumus, apmērus un kārtību Aizsardzības ministrijas līdzdalības iegūšanai fondā nosaka Ministru kabinets. Vienlaikus ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam.
Saistībā ar Aizsardzības industrijas attīstības atbalsta fondu aicinām precizēt fonda tiesisko formu, jo no šobrīd piedāvātās redakcijas tā nav saprotama. No likumprojekta redakcijas izriet, ka tiek plānota Aizsardzības ministrijas līdzdalības iegūšana. Tādējādi ir iespējama un ir plānota privātā sektora līdzekļu piesaiste. Ja fonda izveidei tiek plānots piesaistīt privātā sektora finanšu līdzekļus, aicinām to norādīt.
Šobrīd, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumiem Nr.548 “Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija īsteno projektu konkursus militāru vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam”, Aizsardzības ministrija sagatavo un izsludina granta projektu konkursus militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam (de minimis atbalsts). No piedāvātās likumprojekta redakcijas nav skaidrs, vai projektā noteiktie attīstības atbalsta mehānismi pilnībā aizstās Aizsardzības ministrijas granta projekta konkursus.
Gadījumā, ja likumprojekta mērķis ir cita starpā aizstāt minētos konkursus, tad aicinām Aizsardzības ministriju izvērtēt nepieciešamību lietot varbūtības formulējumu saistībā ar Aizsardzības industrijas attīstības atbalsta fonda izveidi. Vienlaikus lūdzam izvērtēt nepieciešamību likumprojektā iekļaut pārejas noteikumus, nosakot kārtību, kādā Aizsardzības industrijas attīstības atbalsta fonds aizstāj granta projektu konkursus.




 

“Stratēģiskās partnerības kontrole Stratēģiskās partnerības kontroli savas kompetences ietvaros veic Valsts kontrole un citas institūcijas to darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”