Atzinums

(5) Lai iegūtu patstāvīgas prakses tiesības ainavu arhitektūras jomā, attiecīgajai personai papildu šā panta otrajā daļā minētajam augstskolas izsniegtajam augstākās izglītības diplomam nepieciešams saskaņā ar Būvniecības likumu piešķirts ainavu arhitekta prakses sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona sertificēta ainavu arhitekta vadībā apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

(3) Arhitektam un ainavu arhitektam savā profesionālajā darbībā ir jāievēro šajā likumā noteiktie arhitektūras principi, profesionālās ētikas principi, spēkā esošie normatīvie akti un tajos noteiktie profesionālie pienākumi.

(4) Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību sertifikāta iegūšanai arhitektūras un ainavu arhitektūras jomā.

(3) Sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta pienākumi un atbildība noteikti šā likuma VII nodaļā.

(4) Arhitekts un ainavu arhitekts nav ierobežots statusā, kādā viņš veic savu profesionālo darbību.

(1) Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija ir neatkarīga sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu pašpārvaldes institūcija – autonoms pašpārvaldes publisko tiesību subjekts, kuras mērķis ir nodrošināt arhitekta un ainavu arhitekta profesiju reglamentāciju.

(4) Kolēģija ir tiesīga pārstāvēt sertificētu arhitektu un ainavu arhitektu intereses un viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrību, sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī piedalīties normatīvo aktu sagatavošanā un pilnveidošanā.

(3) Kolēģijas padome pieņem lēmumus atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

(1) Arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu un profesionālās prakses uzraudzību veic profesionālās prakses uzraudzības komisijas, kuras locekļus Kolēģijas kopsapulcē ievēlē attiecīgās profesijas pārstāvji.

3) apstiprina ekspertus arhitektu un ainavu arhitektu kompetences novērtēšanai un sertificētu arhitektu un ainavu arhitektu prakses pārbaudei;

(4) Izskatot sūdzību, komisija pieprasa sertificētā arhitekta un sertificētā ainavu arhitekta rakstisku paskaidrojumu. Sūdzībā iesaistītā sertificētā arhitekta un sertificētā ainavu arhitekta pienākums ir pēc komisijas uzaicinājuma piedalīties sēdē, kā arī sniegt rakstisku paskaidrojumu.

(5) Komisijai, veicot prakses uzraudzību, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām iestādēm un amatpersonām.

Kolēģijas institūciju izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē uzskatāms Kolēģijas padomes priekšsēdētājs un profesionālās prakses uzraudzības komisiju priekšsēdētāji.

(1) Arhitekta un ainavu arhitekta sertificēšanu veic šajā likumā noteiktas Kolēģijas institūcijas. Kolēģijai ir tiesības izveidot atsevišķas sertificēšanas sistēmas šā likuma 10. pantā noteiktajiem profesionālās darbības veidiem.

(1) Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam patstāvīgajā praksē jāpārzina un jāievēro uz viņu darbu attiecināmie normatīvie akti, šajā likumā noteiktie arhitekta un ainavu arhitekta ētikas pamatprincipi, sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu ētikas un profesionālās rīcības kodekss, kā arī šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minētie dokumenti, un patstāvīgā prakse jāveic ar atbilstošu profesionālo rūpību.

30. Terminu "arhitekts", "arhitektūra", "ainavu arhitekts" un "ainavu arhitektūra" un to atvasinājumu lietojums komersanta firmā

(1) Sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti attiecīgā komersanta firmā, dokumentos, reklāmā, atsaucēs un publiskajā vidē ir tiesīgi lietot vārdus "arhitektu birojs", "ainavu arhitektu birojs" vai "arhitekta birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai dažādās vārdkopās izmantot vārdus "arhitekts", "ainavu arhitekts" vai "arhitektūra", "ainavu arhitektūra", ja komersanta vairākums kapitāldaļu pieder vienam vai vairākiem sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem un tā galvenais darbības veids ir arhitektūras un ainavu arhitektūras pakalpojumu sniegšana.

(3) Kolēģijas padome izvērtē komersanta atbilstību šā panta pirmajai daļai.

31. Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikāta darbības apturēšana

2) pienākumu veikt pirmstermiņa kompetences pārbaudi;

4. Deleģējuma līgumi par arhitektu un ainavu arhitektu prakses tiesību piešķiršanu un profesionālās prakses uzraudzību ir spēkā ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim. Par minēto uzdevumu veikšanu uzkrātā maksa atbilstoši grāmatvedības un finanšu datiem līdz 2025. gada 31. decembrim tiek nodota Kolēģijai un izlietojama tikai arhitekta sertificēšanas un prakses uzraudzības funkcijai.

6. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. novembrim izdod šā likuma 15. panta trešajā daļā un 27. panta trešajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

7. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. novembrim izdod šā likuma 16. panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

8. Komersants, kurš firmā lieto šā likuma 30. pantā minētos apzīmējumus un atbilst šā likuma 30. panta prasībām, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās iesniedz Kolēģijas padomei iesniegumu atļaujas saņemšanai.

9. Ja komersants neatbilst šā likuma 30. panta prasībām, tam ir pienākums trīs mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās iesniegt Komercreģistrā pieteikumu firmas maiņai.

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Likumā ir lietoti šādi termini:
1) arhitektūra – vides veidošanas māksla ar integrētu skatījumu uz cilvēku dzīves telpu no telpiskās attīstības, pilsētplānošanas un ainavu projektiem līdz atsevišķām būvēm un to ārējam un iekšējam veidolam, vienlīdz ievērtējot estētiskos, funkcionālos, tehniskos, sociālos, ekoloģiskos un ekonomiskos aspektus;
2) arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu augstākās izglītības diplomu saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" prasībām, un veic arhitekta profesionālo darbību;
3) sertificēts arhitekts – arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, saņemot arhitekta prakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
4) arhitekta patstāvīga prakse − patstāvīga profesionālā darbība arhitektūras jomā, kurā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts;
5) arhitektoniski telpiskā vide – jebkura projektēta un ar būvniecības paņēmieniem veidota telpiskā vide;
6) arhitektoniskais veidols – būves telpisko un estētisko īpašību kopums, kas nosaka tās individualitāti;
7) ainavu arhitektūra – telpiskās vides veidošanas māksla, kas ietver dabas, lauku un būvētās vides ainavu pētniecību, plānošanu, projektēšanu un pārvaldību dažādos laika un telpas mērogos;
8) ainavu arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu, ieguvusi ainavu arhitekta kvalifikāciju un veic ainavu arhitekta profesionālo darbību;
9) sertificēts ainavu arhitekts – ainavu arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības ainavu arhitektūras jomā, saņemot ainavu arhitekta prakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
10) ainavu arhitekta patstāvīga prakse – šā likuma izpratnē faktiski un likumīgi veikta patstāvīga profesionālā darbība ainavu arhitektūras jomā, kurā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nepieciešams ainavu arhitekta prakses sertifikāts;
11) būvkultūra − integrēta pieeja ilgtspējīgas augstas kvalitātes dzīves vides veidošanai, kas balstās uz visu procesā iesaistīto dalībnieku kompetenci, atbildību un cieņu pret kultūras, mākslas, dabas un ainavas vērtībām dzīves vides plānošanas, būvniecības un apsaimniekošanas procesā;
12) pilsētplānošana − atsevišķa starpdisciplināra joma, kas ietver uz attīstību vērstu un mērķtiecīgi koordinētu darbību kopumu pilsētu un citu apdzīvoto vietu telpiskajai izveidei un funkcionālajai izmantošanai. Tā ietver arhitektūras, ģeogrāfijas, inženierzinātnes, ekonomikas, socioloģijas, ainavu zinātnes, antropoloģijas, vides zinātnes, projektu vadības u. c. jomu zināšanas un prakses.

Likumā ir lietoti šādi termini:
1) arhitektūra – vides veidošanas māksla ar integrētu skatījumu uz cilvēku dzīves telpu no telpiskās attīstības, pilsētplānošanas un ainavu projektiem līdz atsevišķām būvēm un to ārējam un iekšējam veidolam, vienlīdz ievērtējot estētiskos, funkcionālos, tehniskos, sociālos, ekoloģiskos un ekonomiskos aspektus;
2) arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu augstākās izglītības diplomu saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" prasībām, un veic arhitekta profesionālo darbību;
3) sertificēts arhitekts – arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, saņemot arhitekta prakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
4) arhitekta patstāvīga prakse − patstāvīga profesionālā darbība arhitektūras jomā, kurā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts;
5) arhitektoniski telpiskā vide – jebkura projektēta un ar būvniecības paņēmieniem veidota telpiskā vide;
6) arhitektoniskais veidols – būves telpisko un estētisko īpašību kopums, kas nosaka tās individualitāti;
7) ainavu arhitektūra – telpiskās vides veidošanas māksla, kas ietver dabas, lauku un būvētās vides ainavu pētniecību, plānošanu, projektēšanu un pārvaldību dažādos laika un telpas mērogos;
8) ainavu arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu, ieguvusi ainavu arhitekta kvalifikāciju un veic ainavu arhitekta profesionālo darbību;
9) sertificēts ainavu arhitekts – ainavu arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgas prakses tiesības ainavu arhitektūras jomā, saņemot ainavu arhitekta prakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
10) ainavu arhitekta patstāvīga prakse – šā likuma izpratnē faktiski un likumīgi veikta patstāvīga profesionālā darbība ainavu arhitektūras jomā, kurā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nepieciešams ainavu arhitekta prakses sertifikāts;
11) būvkultūra − integrēta pieeja ilgtspējīgas augstas kvalitātes dzīves vides veidošanai, kas balstās uz visu procesā iesaistīto dalībnieku kompetenci, atbildību un cieņu pret kultūras, mākslas, dabas un ainavas vērtībām dzīves vides plānošanas, būvniecības un apsaimniekošanas procesā;
12) pilsētplānošana − atsevišķa starpdisciplināra joma, kas ietver uz attīstību vērstu un mērķtiecīgi koordinētu darbību kopumu pilsētu un citu apdzīvoto vietu telpiskajai izveidei un funkcionālajai izmantošanai. Tā ietver arhitektūras, ģeogrāfijas, inženierzinātnes, ekonomikas, socioloģijas, ainavu zinātnes, antropoloģijas, vides zinātnes, projektu vadības u. c. jomu zināšanas un prakses.

(2) Citām pašvaldībām ir tiesības iecelt pilsētas arhitektu vai izveidot pilsētas arhitekta dienestu pēc nepieciešamības. Pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, pilsētas arhitekts vai pilsētas arhitekta dienests var veikt šajā pantā noteiktos uzdevumus arī citās pašvaldībās.

3) sadarbojas ar izglītības, zinātnes, mākslas un citu jomu profesionālām un sabiedriskām organizācijām, sekmē un veicina sabiedrības iesaisti būvkultūras principu īstenošanā;

(4) Ainavu arhitekta izglītību var iegūt arī kvalifikācijas pakāpeniskas paaugstināšanas ceļā vai apgūstot ar pārtraukumiem šā panta pirmajā daļā minēto studiju programmu, kas noslēdzas ar pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, ja persona vismaz septiņus gadus strādājusi sertificēta ainavu arhitekta uzraudzībā vai pie komersanta, kas sniedz ainavu arhitektūras pakalpojumus. Pārbaudījumiem ir jāatbilst šā panta trešās daļas 2. punktā minētajām prasībām, kuras tiek piemērotas pilna laika studiju izglītībai.

6) nepiesavinās cita arhitekta intelektuālo īpašumu un neizmanto tā idejas, ja vien no arhitekta, kuram ir tiesības uz šādu īpašumu vai ideju, nav saņemts nepārprotams pilnvarojums vai piekrišana;

(1) Kolēģijas padome ir Kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija, kas darbojas saskaņā ar nolikumu.

7) dod atļauju lietot nosaukumu "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs" šā likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā;

(2) Katrai Kolēģijā pārstāvētajai profesijai izveido atsevišķu komisiju. Komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Komisija darbojas saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina Padome.

24. Revīzijas komisija

6) sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts piecu gadu laikā atkārtoti sniedzis arhitekta un ainavu arhitekta pakalpojumus bez rakstiska līguma;

7) ja sertifikāts bijis apturēts ilgāk kā piecus gadus, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 5. punktu, un sertificēts arhitekts vai ainavu arhitekts nav lūdzis sertifikātu atjaunot;

Arhitekta un ainavu arhitekta sertifikāta apturēšanu kā disciplinārsodu var piemērot šādos gadījumos:
1) ja sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta rīcība profesionālās darbības ietvaros rezultātā varēja rasties cilvēku veselības, dzīvības vai vides apdraudējums;
2) pēc šā likuma 37. pantā minētā pārbaudījuma − kompetences pārbaudes − sekmīgas nokārtošanas nākamo divu gadu laikā piemērots vismaz viens brīdinājums;
3) sertificēts arhitekts vai ainavu arhitekts sniedzis nepatiesu informāciju klientam, sabiedrībai vai Kolēģijas institūcijām.

1.2. Mērķis

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei