Atzinums

Lūdzam precizēt likumprojekta "Arhitektūras likums" (turpmāk – projekts) 9. panta piekto daļu, ņemot vērā to, ka Būvniecības likums neparedz kārtību, kādā tiek piešķirts sertifikāts ainavu arhitektūrā. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka projekta 27. panta trešā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt prasības un kārtību sertifikāta iegūšanai arhitektūras un ainavu arhitektūras jomā. Ņemot vērā minēto, kārtību, kādā iegūst sertifikātu ainavu arhitektūrā, noteiks projekts un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

-

Lūdzam precizēt projekta 10. panta trešo daļu, 13. panta otrās daļas 3. punktu un 29. panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka normatīvo aktu ievērošana, tostarp, tajos ietvertais regulējums, izriet no normatīvo aktu saistošā spēka. Ievērojot minēto, projekta 10. panta trešajā daļā, 13. panta otrās daļas 3. punktā un 29. panta pirmajā daļā noteiktais, ka jāievēro spēkā esošie normatīvie akti un tajos noteiktie profesionālie pienākumi ir deklaratīvs.

-

Lūdzam izslēgt projekta 10. panta ceturto daļu, ņemot vērā to, ka šāds pilnvarojums Ministru kabinetam jau ir ietverts projekta 27. panta trešajā daļā, kā arī attiecīgais pilnvarojums saturiski iederas projekta 27. pantā.

-

Lūdzam izslēgt projekta 11. panta trešo daļu, ņemot vērā to, ka tā ir deklaratīva.

-

Lūdzam papildināt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) ar informāciju par projekta 11. panta ceturtajā daļā ietverto regulējumu, nepieciešamības gadījumā to precizējot. No projekta 11. panta ceturtās daļas nav izsecināms, kas ir domāts ar to, ka arhitekts un ainavu arhitekts nav ierobežots statusā, kādā viņš veic savu profesionālo darbību.

-

Lūdzam pamatot anotācijā projekta 17. panta pirmajā daļā paredzēto, ka Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija ir autonoms pašpārvaldes publisko tiesību subjekts. Vēršam uzmanību uz to, ka šāda statusa noteikšanai jāizriet no attiecīgās institūcijas darbības mērķiem, nevis tikai no tā, ka citos līdzīgos gadījumos citām institūcijām šāds statuss ir paredzēts. Citām institūcijām, piemēram, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai vai Sertificētu mediatoru padomei, šāds statuss ir noteikts, jo tas izriet no to darbības mērķiem. Savukārt, piemēram, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai vai Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomei šāds statuss nav piešķirts.

-

Lūdzam izslēgt projekta 17. panta ceturto daļu un nepieciešamības gadījumā precizēt projekta 22. panta ceturtās daļas 10. punktu. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 17. panta ceturtajā daļā noteiktās kolēģijas tiesības saskaņā ar projekta 22. panta ceturtās daļas 10. punktā noteikto īsteno kolēģijas padome. Vienlaikus norādām, ka projekta 17. pantā nav noteiktas citas tiesības, kuras īsteno kolēģijas institūcijas, tādējādi nav nepieciešams īpaši uzsvērt vienas kolēģijas tiesības, kuras īsteno kolēģijas padome.

-

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa paredz vispārīgo principu, ka administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas paziņots adresātam. Vienlaikus Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa pieļauj, ka ārējā normatīvajā aktā var būt noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās brīdis, taču šāda atšķirīga regulējuma noteikšanas nepieciešamībai ir jābūt pamatotai. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar projekta 22. panta trešās daļas pēdējā teikumā ietvertā regulējuma nepieciešamības pamatojumu.

-

Lūdzam precizēt projekta 22. panta ceturtās daļas 6. punktu vai 23. panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka minētajās normās ir paredzēts, ka arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu veic gan kolēģijas padome, gan profesionālās prakses uzraudzības komisijas.

-

Lūdzam precizēt projekta 22. panta ceturtās daļas 6. punktu vai 23. panta pirmo daļu, trešās daļas 3. un 5. punktu un piekto daļu. Projekta 22. panta ceturtās daļas 6. punkts paredz, ka kolēģijas padome organizē un veic prakses pārbaudi. Savukārt projekta 23. panta trešās daļas 3. un 5. punkts paredz, ka profesionālās prakses uzraudzības komisija apstiprina ekspertus sertificētu arhitektu un ainavu arhitektu prakses pārbaudei un nosaka prasības profesionālās prakses pārbaudei. Vienlaikus projekta 23. panta pirmā un piektā daļa paredz, ka profesionālās prakses uzraudzības komisija veic prakses uzraudzību. Ievērojot minēto, prakses pārbaudē ir iesaistītas abas institūcijas, taču no projekta neizriet, kā notiks šo institūciju sadarbība.

-

Lūdzam precizēt projekta 23. panta ceturto daļu, ņemot vērā to, ka Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmā daļa paredz, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Vienlaikus lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas ieguvi nosaka Administratīvā procesa likuma 59. pants.

-

Lūdzam izslēgt projekta 23. panta piekto daļu, ņemot vērā to, ka Administratīvā procesa likuma 59. pants paredz kārtību, kādā tiek iegūta lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija pēc administratīvās lietas ierosināšanas.

-

Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa paredz vispārīgo principu, ka pieteikuma iesniegšana tiesā aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā. Speciālajā likumā var tikt noteikts no Administratīvā procesa likuma atšķirīgs regulējums, ja tam ir attiecīgs pamatojums. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu projekta 25. panta otrajā teikumā ietvertā no Administratīvā procesa likuma atšķirīgā regulējuma nepieciešamībai.

-

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta otrā daļa paredz, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus. Ņemot vērā to, ka no projekta izriet, ka kolēģijas padome un profesionālās prakses uzraudzības komisija izdos administratīvos aktus kā koleģiālas institūcijas, secināms, ka valsts amatpersonas būs visi šo institūciju locekļi, nevis tikai priekšsēdētāji. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu tam, kāpēc ar projekta 26. pantā noteikto tiek paredzēts, ka valsts amatpersonas būs tikai kolēģijas padomes priekšsēdētājs un profesionālās prakses uzraudzības komisijas priekšsēdētājs.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par to, kas projekta 27. panta pirmās daļas otrajā teikumā ir domāts ar sertificēšanas sistēmām, proti, vai ir domāts, ka katram profesionālās darbības veidam būs sava sertificēšanas kārtība. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 27. panta trešā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā personai piešķir sertifikātu arhitektūras un ainavu arhitektūras jomā, kā arī prasības, kādas izpildāmas sertifikāta iegūšanai. Ievērojot minēto, sertifikāta piešķiršanas kārtību, tas ir, sertificēšanas kārtību, jānosaka Ministru kabinetam.

-

Lūdzam precizēt projekta 29. panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka projekta 13. panta pirmā daļa paredz, ka jāievēro ētikas un profesionālās rīcības principus.

-

Lai nodrošinātu, ka regulējuma kārtība attiecībā uz terminu lietojumu komersanta firmā ir skaidra un konsekventi piemērojama, lūdzam projektu papildināt ar normām, kas paredz sekojošo: (1) ka pieteikumam par komersanta reģistrēšanu komercreģistrā un izmaiņu veikšanai komercreģistra ierakstos un dokumentos pievieno Kolēģijas padomes piekrišanu; (2) kārtību, kādā no Kolēģijas padomes saņemama piekrišana, lai komersants attiecīgos terminus varētu lietot savā firmā; (3) kārtību, kādā izmaiņas komercreģistrā jāreģistrē tiem komersantiem, kuru firmas ir reģistrētas komercreģsitrā, bet neatbilst Arhitektūras likumā noteiktajiem principiem; (4) kārtību, kādā Kolēģijas padome var vērsties pret komersantiem, kuri nav ievērojuši Arhitektūras likumā noteikto regulējumu.
Kā piemēru šāda regulējuma izstrādei aicinām skatīt Latvijas Republikas Advokatūras likuma 116.¹, 116.², 116.³ pantu un pārejas noteikumu 15. punktu, jo šajā likumā noteiktā kārtība terminu lietojumam nosaukumos ir uzskatāma par gana skaidru un izsmeļošu tiesisko seku ziņā, tādējādi efektīvi risinot problemātiku, kuru nepieciešams risināt arī Arhitektūras likumā.

-

Lūdzam projekta 30. panta pirmajā daļā vārdus "kapitāldaļu" aizstāt ar vārdiem "pamatkapitāla daļu, akciju vai ieguldījuma (kapitāla) daļu" atbilstoši Komerclikumā lietotajai terminoloģijai, lai regulējums attiektos uz visiem komercsabiedrību veidiem.

(1) Sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti attiecīgā komersanta firmā, dokumentos, reklāmā, atsaucēs un publiskajā vidē ir tiesīgi lietot vārdus "arhitektu birojs", "ainavu arhitektu birojs" vai "arhitekta birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai dažādās vārdkopās izmantot vārdus "arhitekts", "ainavu arhitekts" vai "arhitektūra", "ainavu arhitektūra", ja komersanta vairākums pamatkapitāla daļu, akciju vai ieguldījuma (kapitāla) daļu pieder vienam vai vairākiem sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem un tā galvenais darbības veids ir arhitektūras un ainavu arhitektūras pakalpojumu sniegšana.

Lūdzam papildināt projekta 30. panta trešo daļu ar piebildi, ka kolēģijas padome ne tikai izvērtē atbilstību noteiktajām prasībām, bet arī pieņem lēmumu par atļaujas došanu lietot attiecīgos terminus komersanta nosaukumā. Projekta 22. panta ceturtās daļas 7. punkts noteic, ka atļauja tiek dota projekta 31. pantā (domāts projekta 30. pants) noteiktajā kārtībā. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 30. pants neparedz, ka ir iesniedzams iesniegums, tostarp, nosakot, kāda informācija tajā norādāma, tādējādi lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta 30. pantu, lai personām būtu skaidra atļaujas saņemšanas kārtība.

-

Lūdzam papildināt projekta 31. un 32. pantu ar regulējumu, kas paredz izslēgšanu no kolēģijas, ņemot vērā to, ka projekta 22. panta ceturtās daļas 6. punktā ir minēts, ka kolēģijas padome pieņem lēmumus par sertifikāta atcelšanu un apturēšanu, pastāvīgi vai uz laiku izslēdzot personu no kolēģijas.

-

Projekta 34. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka viens no disciplinārsoda veidiem ir pienākums veikt pirmstermiņa kompetences pārbaudi. Vēršam uzmanību uz to, ka projektā nav paredzēts, ka personai pēc sertifikāta saņemšanas periodiski ir jāveic kompetences pārbaude. Projekta 29. panta trešajā daļā ir noteikts, ka ne retāk kā reizi piecos gados tiek veikta sertificēta arhitekta un ainavu arhitekta prakses pārbaude, kuras ietvaros tiek vērtēta apgūtās tālākizglītības atbilstība šajā likumā un kolēģijas padomes noteiktajām prasībām, kā arī pārbaudes periodā iegūtā informācija par profesionālo praksi. Tādējādi periodiski tiks veikta prakses pārbaude, kas ir plašāka pārbaude, nekā kompetences pārbaude. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 34. panta pirmās daļas 2. punktu.

-

Ņemot vērā to, ka ir paredzēts, ka projekts stājas spēkā 2025. gada 1. martā, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par to, kādā nolūkā projekta pārejas noteikumu 4. punkta pirmajā teikumā ir paredzēts, ka deleģējuma līgumi ir spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim. Vēršam uzmanību uz to, ka projektā nav paredzēts, ka līdz 2025. gada 31. decembrim saskaņā ar deleģēšanas līgumā noteikto arhitektu sertifikāciju veic biedrība "Latvijas Arhitektu savienība".

-

Lūdzam projekta pārejas noteikumu 6. punktā paredzēt, ka tajā minētos Ministru kabineta noteikumus izdod līdz 2025. gada 1. martam, kas ir projekta spēkā stāšanās datums, vai papildināt anotāciju ar pamatojumu nepieciešamībai konkrētos Ministru kabineta noteikumus izdot līdz 2025. gada 1. novembrim.

-

Lūdzam projekta pārejas noteikumu 7. punktā paredzēt, ka projekta 16. panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus izdod līdz 2027. gada 1. martam, kas saskaņā ar projekta pārejas noteikumu 5. punktā noteikto ir projekta 16. panta spēkā stāšanās datums, vai papildināt anotāciju ar pamatojumu nepieciešamībai konkrētos Ministru kabineta noteikumus izdot līdz 2027. gada 1. novembrim.

-

Lai nodrošinātu, ka arī komercreģistra iestāde ir informēta par komersanta firmas atbilstību Arhitektūras likuma prasībām, lūdzam projekta pārejas noteikumus papildināt ar normu, ka arī tiem komersantiem, kuri ir saņēmuši kolēģijas padomes atļauju konkrēto terminu lietošanai firmā, ir pienākums šo saņemto atļauju iesniegt komercreģistra iestādē. Normas izstrādē aicinām kā piemēru skatīt Latvijas Republikas Advokatūras likuma pārejas noteikumu 15. punktu.

-

Kā norādīts iebildumā pie projekta 30. panta, projekta pārejas noteikumus lūdzam papildināt ar kārtību par to, kādā veidā kolēģijas padome var vērsties pret komersantiem, kuri neatbilst projekta 30. panta prasībām, bet noteiktajā termiņā nav pieteikuši izmaiņas firmā. 
Kā piemēru aicinām aplūkot Latvijas Republikas Advokatūras likuma pārejas noteikumu 15. punktu, kas paredz: "Ja komersants šajā termiņā nav izpildījis šā pārejas noteikuma prasības, Latvijas Zvērinātu advokātu padome ceļ prasību par komersanta darbības izbeigšanu Komerclikuma 98. vai 314. pantā noteiktajā kārtībā."

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.2. apakšsadaļu ar pamatojumu projektā paredzētajam projekta spēkā stāšanās datumam. Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu tam, kāpēc projekta 16. pantam jāstājas spēkā 2027. gada 1. martā.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu "Risinājuma apraksts" ar projektā ietvertā regulējuma plašāku pamatojumu. Vēršam uzmanību uz to, ka šobrīd nav spēkā normatīvais regulējums, kas tik detalizēti regulētu arhitektu un ainavu arhitektu darbības kārtību, tādējādi projektā ietverto normu pilnvērtīgas piemērošanas un interpretēšanas nolūkos ir nepieciešams izvērstāk pamatot konkrētā regulējuma mērķi un piemērošanas kārtību.

-

Lūdzam izvērtēt, vai projektā ir pārņemtas kādas anotācijas 5. sadaļā minētas Eiropas Savienības direktīvas vai direktīvu prasības, un, ja jā, attiecīgi detalizētāk aizpildīt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, norādot konkrētu direktīvas vienību vai vienības un korespondējošo projekta vienību vai vienības, kurās ir pārņemta attiecīga direktīvas prasība, vai arī attiecīgo kontekstuālo informāciju norādīt anotācijas 5.3. apakšsadaļā. No anotācijas 5. sadaļā ietvertās informācijas, šķiet, izriet, ka projektā netiek transponētas nevienas direktīvas prasības, tomēr pirmšķietami projektā varētu būt pārņemtas kādas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu prasības (sk., piemēram, 46. un 47. pantu un likumprojekta 9. panta otro līdz sesto daļu). Papildus vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja projektā ir iekļautas tiesību normas, kas pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 162.-168. punktam projekta beigās ir nepieciešams ietvert informatīvu atsauci uz attiecīgu direktīvu vai direktīvām. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt anotācijas 5. sadaļu vai, ja nepieciešams, projektu. Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu.

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.8. apakšnodaļa nosaka kārtību, kādā likumprojektā ietver atsauces. Ievērojot minētajās normās noteikto, lūdzam attiecīgi precizēt projekta 1. panta 3., 4., 9. un 10. punktu, 11. panta otro daļu, 15. panta pirmās daļas 4. punktu, 22. panta ceturtās daļas 1. punktu, 32. panta otro daļu, 33. pantu.

-

Tiesiskās skaidrības un terminu vienādošanas nolūkā, izsakām priekšlikumu dzēst no termina "ainavu arhitekta patstāvīga prakse" vārdus "faktiski un likumīgi veikta", ņemot vērā, ka ainavu arhitekts jau ir ieguvis Ministru kabineta noteikumos nepieciešamo ainavu arhitekta prakses sertifikātu, tāpēc nav skaidrs kā tiks praksē saprasts vēl "likumīgi", turklāt šāda atruna nav arhitekta patstāvīgās prakses termina skaidrojumā.

10) ainavu arhitekta patstāvīga prakse – šā likuma izpratnē faktiski un likumīgi veikta patstāvīga profesionālā darbība ainavu arhitektūras jomā, kurā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nepieciešams ainavu arhitekta prakses sertifikāts;

Lūgums precizēt, vai pilsētas arhitekts vai pilsētas arhitekta dienests var veikt šajā pantā vai šā panta piektajā daļā noteiktos pienākumus arī citās pašvaldībās, jo, piemēram, panta ceturtā daļa paredz, ka noteiktu uzdevumu veikšanai pilsētas arhitekta dienests izveido konsultatīvu padomi, tādējādi būtu jāsaprot, vai pilsētas arhitekts citā pašavaldībā varēs izveidot konsultatīvo padomi.

-

Aicinām aizstāt terminu "sabiedriskā organizācija" ar kādu no ārējos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem, piemēram, nevalstiska organizācija, biedrība vai nodibinājums. 

-

Precizējama iekšēja atsauce uz projekta tekstu, aizstājot vārdus "pirmajā daļā" ar vārdiem "otrajā daļā".

-

Tiesiskai skaidrībai anotācijā aicinām skaidrot termina "nepārprotams pilnvarojums" tvērumu vai arī izvērst tā saturu projektā.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta 22. panta pirmo daļu, nosakot, kura institūcija apstiprina kolēģijas padomes nolikumu.

-

Precizējama iekšēja atsauce uz projekta tekstu, jo nosaukumu "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs" lietošanas kārtību noteic projekta 30. pants.

-

Aicinām projekta 23. panta otrajā daļā noteikt, cik personas tiek ievēlētas profesionālās prakses uzraudzības komisijā.

-

Aicinām projekta 24. pantā noteikt, cik personas tiek ievēlētas revīzijas komisijas sastāvā.

-

Aicinām projekta 32. panta pirmās daļas 6. punktā vārdu "rakstiska" aizstāt ar vārdu "rakstveida", tādējādi projektā izmantojot vienotu terminoloģiju.

-

Aicinām precizēt projekta 32. panta pirmās daļas 7. punktā ietverto atsauci, ņemot vērā to, ka tajā varētu būt domāta atsauce uz kādu no projekta 31. panta pirmās daļas punktiem.

-

Aicinām precizēt projekta 36. panta 3. punktu, nosakot, kāda sabiedrība tajā minēta.

-

Aicinām precizēt "Spēkā stāšanās" aprakstu, norādot, ka projekts stāsies spēkā 2025. gada 1. martā, izņemot tā 16. pantu, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. martā (sk., projekta pārejas noteikumu 5. punktu). Vienlaikus būtu pamatojams, kāpēc paredzēta vēlāka projekta 16. panta spēkā stāšanās.

-

Aicinām pilnīgāk aizpildīt anotācijas 5.5. apakšsadaļas 2. tabulu, sniedzot informāciju par konkrētām no starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta izrietošām saistībām (norādot konkrētu tiesību akta vai dokumenta vienību), kas tiek izpildītas vai uzņemtas ar projektā ietvertām tiesību normām (norādot konkrētu projekta vienību vai vienības), vai arī papildu informāciju, kas raksturo projekta atbilstību dažādiem starptautiskiem dokumentiem, norādīt anotācijas 5.3. apakšsadaļā. Aicinām arī izvērtēt iespēju precizēt vai papildināt anotācijas 5. sadaļu ar informāciju par projekta atbilstību starptautiskiem tiesību aktiem un dokumentiem, kas pašreiz ietverta anotācijas 1. sadaļā.

-