Atzinums

Lūdzam papildināt likumprojektu ar Finanšu ministrijas papildus identificētajiem nepieciešamajiem grozījumiem, t.i. papildināt likumprojektu ar šādu normu:
Papildināt  44. panta piekto daļu ar jaunu pēdējo teikumu šādā redakcijā:
“Apbūvētā zemesgabala un attiecīgās pašvaldības saistošos noteikumos noteiktās apbūvētam zemesgabalam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodrošina un tam vajadzīgos izdevumus sedz ēkas (būves) īpašnieks (valdītājs).”

Pamatojums:
Atbilstoši Satversmes tiesas 2009.gada 13.februāra spriedumam lietā Nr. 2008-34-01, ja uz zemes esošā ēka (būve) ir patstāvīgs īpašuma objekts, kas nepieder zemes īpašniekam, starp zemes un ēkas īpašnieku pastāv piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Šī tiesiskā attiecība – piespiedu noma – rodas uz likuma pamata ar īpašuma tiesiska valdījuma iegūšanas brīdi un pastāvēs neatkarīgi no tā, vai starp pusēm ir noslēgta rakstiska vienošanās (nomas līgums).
Saskaņā ar Civillikuma 864.pantu visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam. No šīs tiesību normas, kā arī īpašuma tiesības būtības, izriet arī vispārīgais princips, ka nekustamā īpašuma īpašnieks ir atbildīgs par nekustamo īpašumu un uz to guļošajām nastām, tajā skaitā nekustamā īpašuma uzturēšanu. Parastās tiesiskās attiecībās (piemēram, iznomājot nekustamo īpašumu) jautājumi par iznomātā objekta uzturēšanu tiek risināti, pusēm dibinot tiesiskās attiecības. Tāpat arī pastāv gadījumi, kad konkrētus noteikumus paredz likums, piemēram, apbūves tiesības un lietojuma tiesības gadījumā attiecīgi apbūves tiesīgais (Civillikuma 1129.4 pants) vai lietojuma tiesīgais (Civillikuma 1218.pants) uzņemas atbildību par tā lietošanā nodotā objekta uzturēšanu, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.panta otrā daļa nosaka, ka ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Gadījumos, kur nekustamā īpašuma īpašnieks lietu nodod citas personas lietošanā, tam ir iespēja jautājumu par attiecīgā objekta uzturēšanu ņemt vērā, arī vienojoties par atlīdzību, kādu tas saņems par lietas lietošanu. Piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās tā nav, jo parastās nomas tiesiskās attiecībās ir ietverts vispārējais regulējums, ka nastas un apgrūtinājumus nes zemes īpašnieks (Civillikuma 2138.pants), ja vien puses nav vienojušās citādi.
Civillikuma 2131.pantā vispārīgi ietverts aizliegums iznomātājam traucēt lietas un tās augļu lietošanu, ne arī atļaut citiem nomnieku traucēt vai izstumt. Gadījumos, kad uz publiskas personas zemes atrodas privātpersonu būves, valstij ir ierobežotas iespējas piekļūt zemes vienībai un nodrošināt tā uzturēšanu un uzkopšanu, netraucējot būves īpašnieku (piemēram, iežogojuma dēļ).
Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 2.nodaļā attiecībā uz apbūvētiem zemesgabaliem paredzēta iespēja publiskais personai pieprasīt piespiedu nomas maksas un saistīto maksājumu samaksu no būves īpašnieka (valdītāja), neslēdzot nomas līgumu, bet nosūtot paziņojumu vai rēķinu. Ņemot vērā likumdevēja deleģējuma Ministru kabinetam saturu, Ministru kabineta noteikumos nav bijis iespējams risināt jautājumu par apbūves īpašnieka (valdītāja) pienākumu uzturēt zemesgabalu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošināt, lai zemesgabalam piegulošā publiskā lietošanā esošā teritorija ir sakopta atbilstoši vietējās pašvaldības saistošo noteikumu prasībām par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, un segt ar to uzturēšanu saistītos izdevumus gadījumos, ja starp publisku personu un apbūves īpašnieku (valdītāju) netiek slēgts nomas līgums. Līdz ar to, ir gadījumi, kad publiskas personas zemes nomas līgums ar apbūves īpašnieku netiek noslēgts, vai netiek panākta vienošanās par to, kurš veiks būvei piegulošās teritorijas uzkopšanu un segs ar to saistītos izdevumus.
Lai nodrošinātu vienveidīgu praksi un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem apbūves īpašniekiem (valdītājiem), likumā nepieciešams paredzēt būves īpašnieka (valdītāja) pienākumu nodrošināt publiskas personas zemes, uz kuras atrodas būve, un tai piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzturēšanu un ar to saistīto izdevumu segšanu. Ņemot vērā, ka tieši būves īpašnieks lieto dalītā īpašumā esošu zemi, optimāli ir veidot tādu sistēmu, kurā tas arī atbild par savā lietošanā esošās zemes uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Šāds modelis vairāk atbilstu tam lietošanas tiesību saturam, kas ir nepieciešams būves īpašniekam dalītā īpašumā un ir plašāks nekā nomniekam, vairāk līdzinoties lietojuma tiesības vai apbūves tiesības saturam.
Vēršam uzmanību uz pēdējo gadu laikā izveidojušos judikatūru jautājumā par tiesas kompetenci uzlikt par pienākumu apbūves īpašniekam uzkopt zemesgabalu.  Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2018.gada 31.maija spriedumā lietā Nr. C28254016 norādījusi, ka noraidot prasību daļā par nomas līguma atzīšanu par noslēgtu rakstveidā, kolēģija atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajai daļai ņem vērā judikatūru, kura pēdējo gadu laikā ir ieguvusi stabilu raksturu un no kuras savstarpējā kopsakarā izriet, ka piespiedu noma nav piespiedu kārtā noslēgts līgums, piespiedu noma nav uzskatāmas par klasisku saistību tiesību attiecību, ka viena puse nevar uzspiest otrai pusei savu subjektīvu vēlmi pēc tiesas pavēles parakstīt nomas līgumu un ka attiecībā uz piespiedu nomu tiesas kompetencē ir noteikt tikai piespiedu nomas tiesisko attiecību būtiskās sastāvdaļas (atsaucoties uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 23.decembra spriedumu lietā Nr. SKC-0189115; 2016.gada 25.augusta spriedumu lietā Nr. SKC-104/2016; 2016.gada 16.septembra spriedumu lietā Nr. SKC-19312016; 2016.gada 20.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC- 32912016; 2016.gada 30.decembra spriedumu lietā Nr. SKC-43/2016; 2017.gada 6.novembra spriedumu lietā SKC-338/2017). Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 19.decembra spriedumā lietā Nr.C30708915 norādīts, ka prasītājas prasība noteikt atbildētājai pildīt normatīvos aktus par zemes lietošanu, aizsardzību, sakopšanu un uzturēšanu kārtībā un nokavējuma procentu aprēķināšanas tiesība nav atzīstama par darījuma būtisku sastāvdaļu Civillikuma 2124.panta izpratnē.
Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus jautājumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu un par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu. Pašvaldību saistošajos noteikumos, kas izdoti uz minēto normu pamata, ietverts atšķirīgs regulējums par īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai)  uzkopšanu atbildīgo personu, uz ko Finanšu ministrija  vērsusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību tās 2019.gada 22.augusta vēstulē Nr.10.1-1/7/3872 par vietējo pašvaldību darbības tiesiskā regulējuma ietvaru.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojektu ar Finanšu ministrijas papildus identificētajiem nepieciešamajiem grozījumiem, t.i. papildināt likumprojektu ar šādu normu:
Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Sludinājums par publiskas personas mantas pārdošanu publicējams institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā. Informācijas izvietošanai var izmantot arī citus informācijas paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku atsavināšanas pretendentu loku.”
Skat. pamatojumu pie 2.punkta.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojektu ar Finanšu ministrijas papildus identificētajiem nepieciešamajiem grozījumiem, t.i. papildināt likumprojektu ar šādu normu:
Izteikt 31.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:
(1) Ja neviens pircējs nav pārsolījis izsoles sākumcenu, izsole ar augšupejošu soli atzīstama par nenotikušu.
(2) Ja nosolītājs noteiktajā laikā nav samaksājis nosolīto cenu, institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), par to informē pircēju, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu.
(3) Pircējam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu, ir tiesības divu nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas paziņot izsoles rīkotājam par mantas pirkšanu par paša nosolīto augstāko cenu.

Pamatojums:
Finanšu ministrija ir saņēmusi informāciju par problēmu, ar kuru saskaras publiskas personas kustamās mantas izsoļu praksē. Atbilstoši Latvijas Bankas sniegtajai informācijai tās praksē vairākkārt ir bijuši gadījumi, kad kustamās mantas izsoles uzvarētājs atsakās maksāt nosolīto cenu un slēgt līgumu par mantas iegādi, skaidrojot, ka manta vairs nav nepieciešama. Visticamāk, šādos gadījumos solīšanai tiek izmantots izsoles aģents, kurš automātiskais pārsola iepriekšējo solījumu. Tikai pēc izsoles beigām izsoles uzvarētājs redz nosolīto cenu un lemj par attiekšanos no mantas iegādes. Šobrīd spēkā esošais Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējums neparedz iespēju kustamo mantu nodot izsoles dalībniekam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu. Šāda iespēja paredzēta tikai attiecībā uz nekustamo īpašumu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 31.panta otro un trešo daļu. Ņemot vērā, ka publiska personai izsoļu organizēšana (t.sk.maksa par Tiesu administrācijas pārziņā esošās Elektronisko izsoļu vietnes izmantošanu), gadījumos, kad izsoles uzvarētājs atsakās slēgt līgumu par mantas iegādi, zaudējumi rodas gan publiskai personai, gan izsoles dalībniekiem un publiskai personai jārīko atkārtota mantas izsole.
Līdz ar to ir izstrādāti grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 31.pantā, nosakot, ka gadījumā, ja kustamās mantas nosolītājs nav samaksājis nosolīto cenu, atsakās slēgt līgumu par kustamās mantas iegādi, kustamo mantu var piedāvāt iegādāties un nodot izsoles dalībniekam, kurš nosolījis nākamo augstāko cenu.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojektu ar Finanšu ministrijas papildus identificētajiem nepieciešamajiem grozījumiem, t.i. papildināt likumprojektu ar šādu normu:
Izteikt 11.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
“(1) Sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē. Informācijas izvietošanai var izmantot arī citus informācijas paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.
(2) Sludinājumi par publiskas personas kustamās mantas izsoli publicējami institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants) mājaslapā, bet, ja pārdodamās kustamās mantas kopējā nosacītā cena pārsniedz 3500 euro, — arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumi par pašvaldību kustamās mantas izsoli papildus publicējami kārtībā, kādā tiek publicēti pašvaldību domju saistošie noteikumi. Informācijas izvietošanai var izmantot arī citus informācijas paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.”

Pamatojums:
VNĪ ir veikusi valsts nekustamo īpašumu izsolē pieteikušos pretendentu aptauju, lai apkopotu statistiku par veidu, kādā klients ir ieguvis informāciju par organizēto publiskas personas mantas izsoli. No 70 saņemtajām atbildēm tikai 4 klienti ir atbildējuši, ka informāciju par izsoli ir ieguvuši no reģionālā laikraksta. Savukārt lielākā daļa (52 klienti) informāciju ir ieguvuši, izmantojot dažādas interneta vietnes, no tiem 42 klienti informāciju par izsoli ir ieguvuši institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, mājaslapā internetā  www.vni.lv. Publiskas personas mantas atsavināšanu veicošajai institūcijai būtisku izdevumu daļu veido publikāciju izdevumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā. Piemēram, VNĪ laika periodā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 9.septembrim ir nosūtījusi 92 vēstules reģionālajiem laikrakstiem par izsoļu sludinājumu publicēšanu, kopā samaksājot 12 456,92 euro. Vienas publikācijas vidējās izmaksas ir aptuveni 130 euro.
Normas mērķis ir samazināt atsavināšanu veicošās institūcijas nelietderīgu izdevumu apmēru, kas saitīti ar izsoles organizēšanu, dodot iespēju atsavināšanu veicošajai institūcijai izvēlēties attiecīgajai situācijai piemērotāku sabiedrības informēšanas veidu, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.
 

-

Lūdzam papildināt likumprojektu ar Finanšu ministrijas papildus identificētajiem nepieciešamajiem grozījumiem, t.i. papildināt likumprojektu ar šādu normu:
Izteikt likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktu šādā redakcijā:
“9) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama  atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi vai nav lietderīga. Ja uz publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), sastāvā esošās zemes atrodas vairāki patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi, tā atsavināšanu var ierosināt visi patstāvīgu ēku (būvju) īpašumu īpašnieki kopā atbilstoši notariāli apliecinātai vienošanās par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu.”

Pamatojums:
Minētais grozījums nepieciešams, lai tiktu nodrošināta lietderīga rīcība ar publiskas personas nekustamajiem īpašumiem, kuru sastāvā ir zemes vienība un nedzīvojamā ēka (būve) un uz publiskas personas zemes vienības atrodas arī vairākām citām personām piederošas būves (patstāvīgi nekustamie īpašumi), kā arī, lai nodrošinātu iespēju pirmpirkuma tiesīgajām  personām izmantot tām noteiktās tiesības iegādāties publiskas personas nekustamo īpašumu, ja sadale atbilstoši normatīvajos aktos iekļautajiem noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi ir neiespējama vai iespējama, bet nelietderīga, jo sadales veikšanai publiskai personai nepieciešams ieguldīt nesamērīgi lielus finanšu līdzekļus.
Praksē pastāv gadījumi, kad valsts nekustamais īpašums sastāv no būves (būvēm) un zemes vienības, uz kuras vēl arī atrodas citām personām piederošas būves, kas ierakstītas dažādos zemesgrāmatas nodalījumos. Šobrīd spēkā esošais regulējums liedz pārdot būvju īpašniekiem šādu valsts nekustamo īpašumu, ja zemes vienības sadale ir iespējama, bet nav lietderīga.
Piemēram, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārvaldīšanā atrodas valsts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 080 2141) Slokas ielā 144, Rīgā. Minētais nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības 1272 m2 platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007). Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 2019.gada 1.janvārī bija 43 110 euro (no tās: zemes vienībai -  35 285 euro; būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 080 21441 005 – 2563 euro, būvei ar kadastra apzīmējumu 0100 0802141 007 – 5262 euro). Uz valsts zemes vienības vēl arī atrodas fiziskai personai piederoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 001) un citai fiziskai personai piederoša būve (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 008), minēto būvju īpašnieki ierosinājuši valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanu.
 VNĪ izvērtēja valsts nekustamā īpašuma sadales iespējas, lai nodalītu privātpersonām piederošo būvju uzturēšanai nepieciešamas zemes vienības. Tā kā projektēto zemes vienību robeža šķērso būves, sadales īstenošanai nepieciešams veikt valstij piederošo būvju atjaunošanu un pārbūvi, lai nodrošinātu būvju ar kadastra apzīmējumiem 0100 080 2l4l 005 un 0100 080 2l4l 007 funkcionālo, konstruktīvo un inženiertehnisko patstāvību[1]. Tika konstatēts, ka attiecīgās būvniecības izmaksas ir ļoti augstas[2] un krietni pārsniedz iespējamos atsavināšanas procesā iegūstamos līdzekļus, līdz ar to secināts, ka nekustamā īpašuma sadales īstenošana ir nelietderīga. Turklāt konkrētajā situācijā Rīgas pilsētas būvvalde ir norādījusi, ka būvniecības iecerē nav atrisināta piekļuve saskaņā ar Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 49.punktu, līdz ar to būtu risināms jautājums par ceļa servitūtu nodibināšanu vai jāsaņem saskaņojumi ar šķērsoto zemesgabalu īpašniekiem.
Tādējādi konkrētajā gadījumā faktiskie apstākļi neatbilst Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punkta tiesiskajam sastāvam, proti, nevar uzskatīt, ka šajā gadījumā "zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi", jo zemesgabala sadale ir iespējama, tikai tā prasa ievērojamus naudas līdzekļu ieguldījumus.
Praksē pastāv arī gadījumi, kad valsts nekustamais īpašums sastāv no būves (būvēm) un zemes vienības, uz kuras vēl arī atrodas citām personām piederošas būves, kas ierakstītas dažādos zemesgrāmatas nodalījumos. Zemes vienības sadale ir iespējama. Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā nav ietverta norma, kas noteiktu, kādās daļās būvju īpašnieki tiesīgi iegūt publiskas personas nekustamo īpašumu.
Piemēram, VNĪ pārvaldīšanā atrodas valsts nekustamais (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 008 1402), kurš sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 008 1402) 3435 m2 platībā un piecām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 1300 008 1402 001, 1300 008 1402 004, 1300 008 1402 005, 1300 008 1402 008, 1300 008 1402 009) – Dzintaru prospektā 49, Jūrmalā. Valsts nekustamā īpašuma Dzintaru prospektā 49, Jūrmalā, kadastrālā vērtība uz 2019.gada 1.janvāri ir 246 314 euro (zeme – 227 179 euro, būves – 19 135 euro). Uz valsts nekustamā īpašuma Dzintaru prospektā 49, Jūrmalā, sastāvā esošās zemes vienības atrodas citām personām piederošas būves (būves kadastra apzīmējumi 1300 008 1402 002 un 1300 008 1402 003) - dzīvojamās mājas. Būve (būves kadastra apzīmējums 1300 008 1402 002) Dzintaru prospektā 49, k-2, Jūrmalā, pieder trijām fiziskām personām, katram 1/3 domājamās daļas apmērā. Būve (būves kadastra apzīmējums 1300 008 1402 003) Dzintaru prospektā 49, k-3, Jūrmalā, pieder fiziskai personai. Būvju īpašnieki ierosinājuši valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Būtiski likumā paredzēt, ka nekustamā īpašuma atsavināšanu tiesīgi ierosināt visi patstāvīgu ēku (būvju) īpašumu īpašnieki kopā atbilstoši notariāli apliecinātai vienošanās par to, kādā domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu.
Ievērojot minēto, kā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā publiskai personai noteikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, kas cita starpā noteic, ka publiskas personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, nepieciešams veikt minēto Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punkta grozījumu.


[1] Rīgas pilsētas būvvalde 12.09.2013. vēstulē Nr.BV-13-9559-nd cita starpā norādīja, ka būves ar kadastra apzīmējumu 0100 080 0214 007 atdalošā siena nenodrošina pretugunsmūra funkcijas
[2] Aptuvenā būvniecības koptāme 161 209 euro (tai skaitā, zemes ierīcības projekta izstrāde 1048,93 euro), bez PVN 21%
 

-

Lūdzam precizēt likumprojektā ietverto grozījumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma, izsakot to Finanšu ministrijas piedāvātajā redakcijā:
“47.pants. Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un privatizāciju veicošā institūcija  izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Valsts kustamās mantas un atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru un atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets.”
Tāpat attiecīgi nepieciešams papildināt pārejas noteikumus ar 21.un 22.punktu šādā redakcijā:
“21. Grozījumi šā likuma 47.pantā stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
22. Ministru kabinets līdz 2023.gada 1.janvārim izdod šā likuma 47.pantā minētos Ministru kabineta noteikumus.”
Grozījumu nepieciešams precizēt piedāvātajā redakcijā, lai saglabātu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” rīcībā atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus, jo VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” praksē ir konstatēts, ka minētie atsavināšanas izdevumi ir nepietiekami, lai segtu visus ar to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu saistītos izdevumus.
Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar šādu informāciju:
Atbilstoši VAS "Valsts nekustamie īpašumi" budžetā iekļautajai prognozei par no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" iegūstamajiem finanšu līdzekļiem pieciem gadiem secināms, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi"gūstamie ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas turpmākajos gados samazināsies, kas izskaidrojams ar šādiem objektīviem iemesliem:
-   VAS "Valsts nekustamie īpašumi"nekustamā īpašuma portfelī esošo vērtīgo, bet valsts funkciju veikšanai nevajadzīgo, nekustamo īpašumu skaita samazināšanās,
-   VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārņem no publiskas personas institūcijām nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami to funkciju īstenošanai, tie pārsvarā ir sliktā tehniskā stāvoklī, līdz ar to tos nav iespējams pārdot par augstu cenu vai pārdot vispār, neieguldot finanšu līdzekļus to sakārtošanai,
-   Apbūvēto zemesgabalu pārdošanas apjomi pārsniedz klāt pienākošo zemesgabalu skaitu, taču šādi zemesgabali tiek pārdoti uz tiem esošo būvju īpašniekiem attiecīgo domājamo daļu apmērā, kuru vērtība ir salīdzinoši neliela.
Normas mērķis ir rast risinājumu to valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas izdevumu segšanai, kuru pārvaldīšanu nodrošina atsavināšanu organizējošās institūcijas (VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”), un kuru pārvaldīšanas laikā ieņēmumi nav gūti vai gūti tādā apmērā, kas nesedz ar to pārvaldīšanu saistītos izdevumus. 
Ar grozījumu Atsavināšanas likuma 47.pantā tiks nodrošināts, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas neieskaitīs valsts budžetā, bet gan novirzīs to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu uzturēšanai, šos līdzekļus atbilstoši uzskaitot grāmatvedības sistēmā.  
Vienlaikus informējam, ka šobrīd savstarpējas saskaņošanas procesā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi"un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” ir no Finanšu ministrijas piedāvātā grozījuma izrietošie grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”.
 

47.pants. Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un privatizāciju veicošā institūcija  izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Valsts kustamās mantas un atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru un atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets.
Vienlaikus nepieciešams papildināt pārejas noteikumus ar 21.un 22.punktu šādā redakcijā:
“21. Grozījumi šā likuma 47.pantā stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
22. Ministru kabinets līdz 2023.gada 1.janvārim izdod šā likuma 47.pantā minētos Ministru kabineta noteikumus.”

Ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz iespēju atsavināšanā iegūtos līdzekļus izmantot ne vien atsavināšanas izdevumu, bet arī valsts īpašumā un atsavināšanu veicošās institūcijas pārvaldīšanā esošo būvju sakārtošanas, konservācijas vai nojaukšanas izdevumu segšanai, turklāt likumprojekta anotācijā ir sniegts skaidrojums, ka likumprojekta viens no mērķiem ir sistemātiski nodrošināt valsts nekustamā īpašuma fonda kopējā stāvokļa nepārtrauktu uzlabošanu tieši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, skaidrības nodrošināšanai likumprojekta anotāciju nepieciešams papildināt ar skaidrojumu par to, ka šie finanšu līdzekļi tiks izmantoti valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu vai valsts funkciju (nesaimnieciskai darbībai) veikšanai nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā,  nevis ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu segšanai, kas  var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts.
Papildus, lūdzam pārliecināties, vai SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” tam deleģēto pārvaldes uzdevumu ietvaros patiešām var veikt būvju sakārtošanu, konservāciju vai nojaukšanu, jo darbības ar nekustamo īpašumu (NACE 68), kas minēts statūtos, to, mūsuprāt, neietver, proti, jānodrošina, ka no atsavināšanas iegūtos līdzekļus attiecīgā iestāde var izmantot paredzētajām darbībām, nepārsniedzot tās pilnvaras; lūdzam papildināt anotāciju, norādot attiecīgo normatīvo aktu. Ja SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” nav deleģēta šāda funkcija, lūdzam piemēru no anotācijas dzēst, vai arī paredzēt, ar kuru normatīvo aktu šāds deleģējums SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” tiks noteikts. 

-

Lūdzam precizēt 3.sadaļā pie citas informācijas norādīto otro teikumu, ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētais regulējums īstermiņā ir ar negatīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, jo samazināsies valsts budžetā ieskaitāmo atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu apmērs.
Vienlaikus sniedzam informāciju par VAS "Valsts nekustamie īpašumi" aktuālo atsavināšanas ieņēmumu prognozi (valsts budžetā ieskaitāmās daļas apmērs): 2022.gads – 1 837 000 euro, 2023.gads – 1 800 000 euro, 2024.gads – 1 780 000 euro, 2025.gads – 1 760 000 euro.

-