Atzinums

8. NEKP projekta nodaļā “3.2. AER” 25. attēlā “Aprēķinātā SEG emisiju prognoze Enerģētikas sektoram NEKP pasākumu scenārijam” redzams ļoti ievērojams un straujš SEG emisiju kritums 2030. gadā. No attēla secināms, ka enerģijas pārveidošanas sektorā kritums prognozējams aptuveni 800 kt CO2 ekvivalenta. Atbilstoši SEG aprēķinu vadlīnijām[1], pieņemot, ka no 1 m3 dabasgāzes rodas 1,9 kg CO2, attiecīgi secināms, ka aptuvenais izmantotās enerģijas samazinājums 2030. gadā sasniedz 4,11 TWh. Sabiedrība lūdz Klimata un enerģētikas ministriju izvērtēt rezultātus un sniegt pamatotu skaidrojumu tik būtiskai un straujai enerģijas apjoma samazinājuma prognozei.

[1] https://www.eeagrants.gov.pt/media/2776/conversion-guidelines.pdf
 

-

7. NEKP projekta nodaļā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
a) (70., 74. un 75. lpp) Noteikts izstrādāt rīcības plānu ūdeņraža infrastruktūras izveidei un tirgus nosacījumiem.
Sabiedrība lūdz apsvērt arī Sabiedrības iesaisti un tās līdzdalību ieplānot NEKP projekta attiecīgajā sadaļā, ņemot vērā Sabiedrības kompetenci un pieredzi gāzveida enerģijas nesēju pārvades un uzglabāšanas jomā, tostarp, strādājot ar ūdeņradi saistītiem jautājumiem.  
b) (83. lpp) Plānots veikt pētījumu par iespējām dabasgāzes pārvades sistēmu pielāgot AER ūdeņraža un citu gāzveida kurināmo (ne-metāna) ievadei (2024-2025).
Sabiedrība lūdz precizēt, kādu citu gāzveida kurināmo ievadi pārvades sistēmā iecerēts veikt.
c) (83. lpp) Plānots veikt pētījumu par PGK pielāgošanu ūdeņraža uzglabāšanai pie kā atbildīgajām institūcijām nenorādot Sabiedrību un budžetu.
Sabiedrība lūdz NEKP projektā norādīt pieejamā finansējuma apmēru un avotu.
 

-

6. NEKP projekta 74. lpp Sabiedrība lūdz svītrot “Latvijas – Lietuvas gāzes starpsavienojuma projekta pabeigšanas ietvaros NEKP periodā tiks veikts jauna Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma un jaunas 330 kV līnijas Ventspils - Brocēni -Telši ietekmes uz vidi novērtējums infrastruktūrai Latvijas teritorijā”, ņemot vērā, ka gāzes starpsavienojuma projekts starp Latviju un Lietuvu šobrīd ir noslēguma stadijā ar beigu termiņu 2023. gadā[1], kur ietekmes uz vidi novērtējums nav paredzēts.

[1] https://www.conexus.lv/zinas-presei/latvijas-lietuvas-starpsavienojuma-uzlabosanas-projekta-lidz-gada-beigam-tiks-pabeigti-70-no-planota-darba-apjoma
 

-

5. NEKP projekta 70. lpp un 73. lpp tabulās Sabiedrība lūdz mainīt Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta izpildes termiņu no 2030. gada uz 2025. gadu ņemot vērā projekta īstenošanas oficiāli noteikto termiņu (līdz 2025. gada beigām)[1].

[1] https://www.conexus.lv/incukalna-pgk-modernizacija
 

-

4. NEKP projekta nodaļā “I Bāzes scenārijs” (73. lpp), Sabiedrība lūdz sarakstā norādīto projektu “Dabasgāzes pārvades sistēmas cauruļvadu iekšējā diagnostika” precizēt kā “Projekts “Cauruļvadu iekšējās diagnostikas nodrošināšana pārvades gāzesvadā Izborska – Inčukalna pazemes gāzes krātuve un Pleskava – Rīga, posmā līdz Virieši-Tallina”, ņemot vērā Sabiedrības pārvades sistēmas 10 gadu attīstības plāna ietvaros iecerēto[1].

[1]https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/sanaksmes_protokli/Public_CBG_att%C4%ABst%C4%ABbas_pl%C4%81ns_protokols_15_09_2023.pdf
 

-

3. Nodaļā “3.5.2. ENERĢIJAS PĀRVADES INFRASTRUKTŪRA” Sabiedrība lūdz papildus pie projektiem iekļaut sekojošus projektus:
a) Viedo integrēto risinājumu ieviešana atjaunīgo gāzu ievadīšanai pārvades sistēmā. Projekts paredz izbūvēt biometāna ievadīšanas punktus, kuri nodrošinātu iespēju ārpustīkla biometāna ražotājiem (ražotājiem, kuriem nav tieša pieslēguma gāzes pārvades sistēmai) ievadīt saražoto biometānu pārvades tīklā, neierīkojot pieslēgumu no biometāna ražotnes līdz pārvades sistēmai;
b) Inčukalna pazemes gāzes krātuves pielāgošana ūdeņraža maisījuma glabāšanai  - uzglabāšanas sistēmas pētījums, kur pārvades sistēmu operatoriem no 2025. gada 1. oktobra jāpieņem gāzes plūsmas ar ūdeņraža piemaisījumu un ņemot vērā, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir integrēta kopējā pārvades sistēmā;
c) Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridors - Latvijas daļa. Ziemeļu -Baltijas ūdeņraža koridors ir sešu valstu pārvades sistēmu operatoru (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas , Polijas un Vācijas) - Gasgrid Finland Oy,, Elering AS, Conexus, Amber Grid AB, GAZ SYSTEM S.A. un ONTRAS Gastransport GmbH kopīgi īstenots projekts ar mērķi izveidot pārrobežu 100% ūdeņraža gāzes pārvades koridoru no Somijas līdz Vācijai caur Baltijas valstīm un Poliju. Projekts tiek balstīts uz Eiropas Komisijas 2022.gada 18.maijā publicēto RePower EU plānu, kā arī Eiropas ūdeņraža mugurkaula (European Hydrogen Backbone) izstrādātajiem priekšlikumiem ūdeņraža infrastruktūras attīstībai.

-

2. Sabiedrība nevar piekrist NEKP nodaļā “3.4. Enerģētiskā drošība” ietvertajam vispārinājumam, ka “Latvija ir noslēgusi līgumus ar Igauniju un Lietuvu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, nosakot kārtību, kādā procesā iesaistītās valstis sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā.” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 13. panta 3. punkts noteic, ka “solidaritātes pasākums ir galējs pasākums, un to piemēro vienīgi tad, ja pieprasītāja dalībvalsts:
a) nav spējusi aizpildīt gāzes piegādes deficītu saviem solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem, neraugoties uz 11. panta 3. punktā minētā pasākuma piemērošanu;
b) ir izsmēlusi visus tirgus pasākumus un visus pasākumus, kas ir paredzēti tās ārkārtas rīcības plānā;
c) ir paziņojusi skaidri paustu lūgumu Komisijai un visu to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām tā ir savienota vai nu tieši, vai, ievērojot 2. punktu, caur trešo valsti, tam pievienojot īstenoto šā punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu aprakstu;
d) apņemas dalībvalstij, kas sniegusi solidaritāti, nekavējoties izmaksāt taisnīgu kompensāciju saskaņā ar minēts 8. punktu.”
 

Ievērojot minēto, NEKP projekta nodaļā “3.4. Enerģētiskā drošība” ietvertais teikums jāprecizē tādējādi, ka “Latvija ir noslēgusi līgumus ar Igauniju un Lietuvu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, nosakot kārtību, kādā veidā iesaistītās dalībvalstis enerģētiskās krīzes ārkārtas stāvoklī kā galēju pasākumu sniedz atbalstu viena otrai, kad bez palīdzības nav iespējams panākt gāzes piegādi solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem.”

1. NEKP projekta sadaļā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”, kā:
a) 8. pasākums (51. lpp) noteikts “Noteikt ikgadēju 3% AE īpatsvara pienākums dabasgāzes tirgotājiem” esošā budžeta ietvaros ar izpildes termiņu 2026. gadam.
Sabiedrība vērš uzmanību, ka biometāna izcelsmes apliecinājumu cenas Eiropas tirgū sasniedz vairākus desmitus eiro par MWh, kas nozīmē, ka uzliekot gāzes tirgotājiem iepriekšminēto pienākumu, gāzes cena tās lietotājiem var būtiski pieaugt, tādējādi atstājot arī potenciāli negatīvu ietekmi uz ražotāju produktu un pakalpojumu cenām.
NEKP projekta skaidrojumā norādīts: “(…) Minētā darbība būs izpildāma arī ar biometāna izcelsmes apliecinājumiem, līdz ar to dabasgāzes tirgotāji, piemēram, biometānu, varēs iegādāties no Latvijas biometāna ražotājiem vai no citu ES dalībvalstu, ar kuriem Latvija ir sasaistīta vienotā dabasgāzes tīklā, biometāna ražotājiem. (…)”. Lūdzam papildināt tekstu ietverot papildu atsauci uz Enerģētikas likuma 117. panta trešo daļu, kas noteic, ka izcelsmes apliecinājumiem jāatbilst noteiktām prasībām, jo dalībvalstu gāzes pārvades sistēmu tehnisks savienojums nav vienīgais priekšnosacījums biometāna un izcelsmes apliecinājumu importam Latvijā.
Sabiedrība norāda, ka ieviešot šādu mehānismu, ir lietderīgi noteikt arī gāzes tirgotāju atskaitīšanās mehānismu. Turklāt mehānismam Sabiedrības ieskatā jābūt krāpniecības iespēju izslēdzošam, lai novērstu situāciju, kur tirgotājs, kam uzlikts pienākums nodrošināt 3 % no tā gāzes portfeļa ar biometānu, beidz savu darbību neilgi pirms atskaitīšanās termiņa un atsāk tirdzniecību dibinot jaunu uzņēmumu, saistības par biometāna daļu nepildot.
b) 9. pasākums (51. lpp) “Veicināt biometāna ražošanu un tā ievadīšanu gāzes tīklā” noteikts ar izpildes termiņu 2030. gads, pie plānotajām investīcijām norādot 30 milj. eiro.
Sabiedrība lūdz skaidrot, vai šis ir finansējums, kas paredzēts biometāna pieslēgumu un ievades punktu attīstībai uz kuru būs iespēja pretendēt tikai Sabiedrībai vai arī enerģijas ražotājiem.  
c) kā 10. pasākums (51. lpp) ietverts “Noteikt ierobežojumus jaunu fosilā kurināmā iekārtu uzstādīšanai”.
Sabiedrība lūdz skaidrot, kā NEKP projekta kontekstā ir saprotams potenciālais aizliegums uzstādīt jaunas fosilā kurināmā (dabasgāzes) iekārtas individuālajā siltumapgādē, t.i. – vai ar to tiek saprasts aizliegums veidot jaunas apkures sistēmas gāzveida kurināmā izmantošanai, neskatoties uz uzstādāmo iekārtu spēju darboties ar biometānu vai biometāna/ūdeņraža maisījumu, vai arī tiek noteikts aizliegums arī esošu novecojušu iekārtu aizstāšanai ar jaunām. Sabiedrība iebilst pret ierobežojumu uzstādīt jaunas gāzveida kurināmā iekārtas individuālajā siltumapgādē, kurās var izmantot arī fosilas izcelsmes gāzveida kurināmo (dabasgāzi), jo šāds būtisks ierobežojums skartu mājsaimniecības, kuru mājokļi šobrīd izmanto dabasgāzi siltumapgādes nodrošināšanā un kurām vienlaikus nav brīvu finanšu līdzekļu esošās siltuma sistēmas pārbūvei, tostarp, papildu tādu komponentu kā siltumsūkņu iegādei, kā arī nepieciešamā elektroenerģijas pieslēguma izbūvei vai esošā pieslēguma jaudas palielināšanai. Šāda pasākuma obligāta piemērošana tikai palielina enerģētiskās nabadzības risku Latvijas mājsaimniecībām. Vēlamo efektu par brīvprātīgu fosilo kurināmo iekārtu aizstāšanu ar alternatīvām iespējams panākt ar sabiedrības izglītošanas un finansiāla atbalsta mehānismiem, taču NEKP projektā noteiktais aizliegums tikai palielina enerģētikās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību skaitu.
 

-