Atzinums

Konceptuālajā ziņojumā attiecībā uz problēmām par valstij piekritīgo mantu risinājumiem tiek minēts, ka FM ir jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā. Tomēr šis uzdevums nav iekļauts Ministru kabineta rīkojuma projektā. Lūdzam papildināt rīkojuma projektu ar minēto projektu, norādot uzdevuma izpildes termiņu. Tāpat lūdzam norādīt uzdevumu izpildes termiņus arī citiem rīkojuma projektā iekļautajiem uzdevumiem.

-

Iebilstam pret minēto uzdevumu, kas paredz izstrādāt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai risinātu Konceptuālajā ziņojumā minētās problēmas saistībā ar valstij piekritīgo mantu. Atkārtoti norādām, ka Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu gadījumos, kad valstij piekritīgajos nekustamajos īpašumos tiek konstatēti atkritumi ir pretrunā ar esošo Atkritumu apsaimniekošanas likuma piemērošanas praksi – ja objektīvi nav noskaidrojams piesārņotājs vai tas ir likvidējies, atbildība par atkritumiem pāriet zemes īpašniekam jeb valsts gadījumā institūcijai, kura šo zemes īpašumu pārvalda.
Tādējādi VARAM kategoriski nepiekrīt Rīkojuma projekta 3.4.apakšpunktam.

-

Nav atbalstāms Rīkojuma 4.punkts, ņemot vērā, ka no Konceptuālā ziņojuma neizriet pamatojums tam, ka paredzēto risinājumu iespējams īstenot piešķirto līdzekļu ietvaros.  Norādām, ka, lai Ministru kabinetam būtu iespējams lemt par iespējamo risinājumu, ir nepieciešams izvērst to ietekmi uz budžetu. Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums paredz jaunu funkciju noteikšanu iestādei (VVD), kuru izpildei būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi. Vienlaikus ir nepieciešams arī norādīt paredzamās atkritumu apsaimniekošanas izmaksas vismaz ieskatam vai aprakstot hipotētisku piemēru. Turklāt paredzamā ietekme uz budžetu nevar tikt izvērtēta, ja tā nav veikta uz skaitļos balstītu izvērtējumu.  
 

-

Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr. 737) V sadaļa noteic prasības konceptuālā ziņojuma izstrādei. Minēto noteikumu 28. punktā noteikts, ka konceptuālo ziņojumu izstrādā atbilstoši 3. pielikumam, kur ir noradīta tabula “Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu”.
Konceptuālā ziņojuma projekta ietvaros šāda tabula nav izstrādāta, bet ir norāde, ka paredzēto risinājumu īstenošanu atbildīgās iestādes nodrošinās piešķirto līdzekļu ietvaros. Minētais nesaskan ar pašā konceptuālā ziņojuma projektā norādīto: "VID ir nepieciešams papildu finansējums provizoriski 5000 EUR zvērināto notāru atlīdzības un ar mantojuma lietas vešanu saistīto izdevumu segšanai. Vienlaicīgi tiek prognozēts, ka palielināsies valsts budžeta ieņēmumi." No minētā izriet, ka tomēr ietekme uz valsts budžetu būs, tātad attiecīgā ietekme ir jāatspoguļo un jāaizpilda Noteikumu Nr. 737 3. pielikumā esošā tabula.
Turklāt, kā secināms no konceptuālā ziņojuma projekta 3. punkta, Valsts vides dienestam situācijas risinājumā tiek paredzēta jauna funkcija. Tā kā jauna funkcija paredz arī jaunu finansējumu, kas būtu peišķirams, tad arī šajā gadījumā ietekme uz valsts budžetu būs.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma projektu ar ietekmes uz valsts budžeta izvērtējumu atbilstoši Noteikumu Nr. 737 3. pielikumam.

-

VARAM norāda, ka Konceptuālā ziņojuma 3. sadaļā (18.lpp. otrajā rindkopā) atsauce uz MK 2021.gada 7.septembra sēdes protokola Nr.60 5.§ 3.punktu nav korekta. VARAM, piedaloties darba grupā, nav konstatējis, ka ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos. Līdz ar to darba grupas ietvaros vienošanās par iespējamo risinājumu nav panākta. Norādām, ka uz doto mirkli darba grupa nav konstatējusi, ka grozījumi normatīvajos aktos atrisinātu finanšu līdzekļu risinājumu. Lūdzam svītrot minēto atsauci no ziņojuma teksta. Atkārtoti norādām, ka bezsaimnieka bīstamo atkritumu apsaimniekošanai nevar izmantot finanšu līdzekļus no budžeta apakšprogrammas - nozares vides projekti, tā kā šādu atkritumu apsaimniekošana nav uzskatāma par vides projektiem.

-

Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums paredz, ka  VVD būtu tiesīgs lūgt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram reģistrēt  liegumus, lai komersants, izvairoties no uzliktajiem pienākumiem, nevarētu uzsākt likvidācijas procesu. Nav saprotama piedāvātā risinājuma būtība un kā tas risinās situāciju saistībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanu komersanta likvidācijas procesā.

-

VARAM atkārtoti norāda, ka bezsaimnieka bīstamo atkritumu apsaimniekošana nav uzskatāma par vides projektiem. Līdz ar to šādu atritumu apsaimniekošanai nevar izmantot finanšu līdzekļus no budžeta apakšprogrammas - nozares vides projekti. Ievērojot minēto, lūdzam šo budžeta apakšprogrammu kā finanšu līdzekļu avotu izslēgt no ziņojuma teksta.

-

Lūdzam papildināta konceptuālo ziņojumu ar jaunu 2.7.sadaļu, lai risinātu problēmjautājumus par nekustamā īpašumu pārņemšanu un nodošanu pašvaldībām gadījumos, kad nekustamais īpašums, kurā ietilpst dzīvojamais fonds un kas ir apgrūtināts ar kredītsaistībām, bet vienīgais kreditors ir pašvaldība. Tāpat lūdzam precizēt Ministru kabineta rīkojuma projektu ar uzdevumu izstrādāt grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, kā vienu no pasākumiem risinājuma īstenošanai.

 

2.7. Rīcība nekustamajiem īpašumiem, kuros ietilpst dzīvojamais fonds un kas ir apgrūtināts ar kredītsaistībām

Rīcība bezmantinieku mantu, uz kuru ir pieteikta kreditora pretenzijas, ir noteikta spēkā esošā normatīvajā regulējumā, kas noteic, ka šādos gadījumos zvērināts notārs aktu par mantojuma lietas izbeigšanu nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam, kas šo īpašumu noteiktā kārtībā atsavina, lai dzēstu kreditora prasījumu, bet atlikusī summa no īpašuma pārdošanas tiek ieskaitīta valsts budžetā. Ja nekustamais īpašums nepieciešams pašvaldībai tai noteikto funkciju īstenošanai, tad atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta desmitajai daļai, tiek gatavots tiesību akts par pirmtiesību izmantošanu uz nekustamo īpašumu un pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas līdzekļus nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā.

Risinājums. Gadījumos, kad nekustamais īpašums kļuvis par bezmantinieka mantu un vienīgi pašvaldība ir iesniegusi kreditora pretenziju un nekustamais īpašums ir nepieciešams pašvaldībai to funkciju nodrošināšanai, tad šādos gadījumos nekustamo īpašumu atsavina pašvaldībai atbilstoši regulējumam par valstij piekrītošā nekustamā īpašuma atsavināšanu pašvaldībām, neiesaistot šajā procesā zvērinātos tiesu izpildītājus.

Risinājuma īstenošana. Lai risinājumu īstenotu,  ir jāizstrādā jauni MK noteikumi, kā arī grozījumi Notariāta likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un Noteikumos par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu.
Risinājuma ietekmes izvērtējums. Risinājums dos iespējas pašvaldībām funkciju īstenošanai iegūt arī bezmantinieku nekustamos īpašumus, uz kuriem ir pieteiktas pašvaldības ( vai tās institūcijas) kā kreditora pretenzijas, tādējādi samazinot izdevumus no pašvaldības budžeta īpašuma iegūšanai.

Risinājuma ietekme uz budžetu. Papildus valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami. Samazinās pašvaldību budžeta izdevumus.

Konceptuālā ziņojuma 2.3.sadaļā kā problēmas rīcībām ar nekustamo īpašumu, kas sastāv no vairākām institūcijām piekritīgām daļām, risinājums tiek piedāvāts veikt grozījumus Pašvaldības likumā. Lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu ar informāciju par grozījumu būtību, jeb kuras likuma normas būtu precizējamas vai papildināmas, tai skaitā ņemot vērā, ka Pašvaldību likums ir pieņemts 2022.gada 20.oktobrī un stājas spēkā ar 2023.gada 1.janvāri.

-

Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 4. punkts noteic, ka Eiropas Savienība izveido ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro. Atbilstoši 1998. gada 3. maija Padomes Regulai Nr. 974/98 “Par euro ieviešanu” un Euro ieviešanas kārtības likuma 2. panta trešajā valūtas nosaukums ir euro. EUR ir Eiropas Savienības vienotās valūtas kods, nevis valūtas nosaukums.
Ņemot vērā minēto, lūdzu visā konceptuālā ziņojuma projekta tekstā iepriekš minēto monetāro vienību norādīt kā “euro” (slīprakstā).

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. Kaut arī konceptuālais ziņojums ir politikas plānošanas dokuments, tomēr prasība tekstu veidot vienotā stilistikā būtu ievērojama.
Konkrētajā gadījumā konceptuālā ziņojuma projektām ir izveidota lietoto saīsinājumu lapa, tomēr pašā tekstā parādās arī citi saīsinājumu atrunāšanas paņēmieni (piemēram, ar vārdu "turpmāk").
Ņemot vērā minēto, lūdzam atrunāt konceptuālā ziņojuma projekta lietoto saīsinājumu lapā visus saīsinājumus, kas lietoti konceptuālā ziņojuma projekta tekstā.

-