Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu"” (23-TA-1584).
            Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka tā mērķis ir mazināt darbaspēka nepietiekamības nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi un vienlaikus nodrošināt un neierobežot nodarbinātības iespējas Latvijas vietējiem darba meklētājiem, kā arī mazināt negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu, kas cita starpā var radīt arī būtiskus valsts reputācijas riskus. LTRK piekrīt, ka ir nepieciešams mazināt negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu, taču vienlaikus nav atbalstāma tāda regulējuma izstrāde, kas visiem darba devējiem, kas plāno nodarbināt trešo valstu pilsoņus, rada papildus administratīvo slogu, kā arī pagarina to laiku, kas nepieciešams darba spēka nodrošināšanai. Turklāt noteikumu projekts rada papildus birokrātiju arī valsts pārvaldes pusē, taču risks, ka kāds konkrēts trešo valstu pilsonis, kuram sākotnēji ir mērķis nokļūt Eiropas Savienībā bez vēlmes strādāt Latvijā, ar šiem grozījumiem nekādi netiek novērsts.
            LTRK jau iepriekš vairākas reizes politikas veidotājiem ir paudusi, ka darba devēji vispirms izvēlas darbinieku meklēt vietējā darba tirgū. LTRK biedri ir norādījuši, ka darbaspēka piesaistīšana no trešajām valstīm ir gan laikietilpīgāka, gan šādu cilvēku nodarbinātība uzņēmumiem izmaksā ievērojami vairāk kā vietējais darba spēks, tāpēc trešo valstu pilsoņu nodarbinātība ir uzskatāma par galēju nepieciešamību, reaģējot uz vietējā darbaspēka nepietiekamību. Kaut arī statistika liecina, ka uzņēmumiem teorētiski vajadzētu būt iespējām atrast darbinieku Latvijā, praksē tas ne vienmēr darbojas, jo ir dažādi sociālekonomiskie apstākļi, piemēram, attālums līdz darba vietai, atalgojums, nepietiekama kvalifikācija vai vēlme atrast indivīdam tīkamāku darbu, kas apgrūtina dibināt darba tiesiskās attiecības.
LTRK norāda, ka darba devējam ir jābūt pilnīgi skaidriem nosacījumiem, pie kādiem tiek saņemts NVA atzinums.  LTRK biedri ir norādījuši, ka liels risks ir iestādes darbiniekiem vajadzīgo zināšanu trūkums, lai izvērtētu biznesa lēmuma par darba spēka piesaisti pamatotību, kas attiecīgi var mazināt iestādes darbinieku vēlmi pieņemt darba devējam pozitīvu lēmumu un uzņemties par to atbildību. Turklāt no praktiskās darbinieku piesaistes puses LTRK biedri vērš ministrijas uzmanību, ka faktiski no 10 kandidātiem strādāt atbrauks vien trīs vai četri darbinieki, jo, piemēram,  dažiem tiks atteikta vīza vai uzturēšanās atļauja, kāds neatbrauks, jo gaidot vīzu būs pārdomājis, saņēmis citas valsts vīzu, apstākļi ģimenē u.c. Tāpat ir risks, ka kāds no darbiniekiem, kas ierodas būs neatbilstošs kvalifikācijai, neskatoties uz korekti veikto atlases procesu. Aprakstītās problēmas bieži ir iemesls arī lielajam vakanču skaitam, jo praksē piesaistes process ir ļoti sarežģīts, tāpēc pastāv liels risks, ka noteikumu projekts būtiski mazinās darba devējiem iespēju reaģēt uz darbaspēka trūkumu, tādējādi bremzējot arī tautsaimniecības attīstību.
            Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. LTRK aicina Ekonomikas ministriju izvērtēt citu veidu, kā mazināt negodprātīgu imigrācijas sistēmas izmantošanu, kas cita starpā var radīt arī būtiskus valsts reputācijas riskus, koncentrējoties tieši uz negodprātīgu sistēmas izmantošanu, nevis administratīvā sloga radīšanu visiem darba devējiem, kas plāno nodarbināt trešo valstu pilsoņus. Tāpat LTRK norāda, ka būtiski ir paredzēt darba tiesības ārzemju studējošiem profesionālajā (tālāk)izglītībā, ne tikai augstākajā izglītībā. LTRK ieskatā šis varētu būt vēl viens instruments, kas ļautu mazināt darbaspēka trūkumu ar tiem cilvēku resursiem, kas jau ir Latvijā. 
 

-