Atzinums

Par Autortiesību likuma 21.¹ panta otro daļu:
Digitālās vienotās tirgus direktīvas 12.apsvērums nosaka, ka "Līdztekus universitātēm un citām augstākās izglītības iestādēm tām vajadzētu būt arī tādām vienībām kā pētniecības institūti un slimnīcas, kas nodarbojas ar pētniecību."
Ievērojot minēto, lūdzam:
1) aizstāt vārdu "augstskola" ar vārdiem "augstākās izglītības institūcijas", jo:
a) Augstskolu likums nosaka, ka augstskolas ir augstākās izglītības institūcija  un koledža - īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas;
b) Profesionālās izglītības likuma grozījumu (1241/Lp13) 2. lasījumā tiks ietverta norma, kas nosaka, ka  “Koledža ir profesionālās augstākās izglītības iestāde, kura īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju”. 
2) anotācijā skaidrot vārdu "izglītojošu pasākumu" tvērumu vai arī tos precizēt atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam, aizstājot tos ar vārdiem "izglītojoša darbība". Ja vārdiem "izglītojošu pasākumu" ir cita nozīmē, tad normas viennozīmīgai izpratnei un piemērošanai, lūdzam to skaidrot anotācijā;
3) Digitālās vienotās tirgus direktīvas 2.panta 1) punkts nosaka "uz bezpeļņas pamata vai visu peļņu ieguldot zinātniskajā pētniecībā". Lūdzam izvērtēt nepieciešamību precizēt normu, lai to varētu viennozīmīgi piemērot vai anotācijā skaidrot, kas ir domāts normā ar vārdiem "negūst peļņu", pamatojot to ar attiecīgiem tiesību aktiem. Vai ar šie vārdi ir attiecināmi uz biedrībām un nodibinājumiem un/vai citu bezpeļņas personu apvienības subjektiem, publiskiem nodibinājumiem (fondiem). Papildus vēršam uzmanību, ka norma ir precizējama, jo minētā direktīva ietver norādi, ka jāiegulda "visa peļņa", bet norma nesatur vārdu “visa”;
4) Digitālās vienotās tirgus direktīvas 2.panta 1.punkta ir noteikts "lai šādā zinātniskajā pētniecībā iegūtajiem rezultātiem nevarētu preferenciāli piekļūt uzņēmums, kam uz šādu organizāciju ir izšķiroša ietekme", savukārt normā ietverts "Komersantam, kuram šādā organizācijā ir izšķiroša ietekme, nedrīkst būt piekļuves priekšrocības". Lūdzam anotācijā skaidrot atbilstoši attiecīgajām tiesību normām tieši termina "komersants" lietojumu, ievērojot, ka minētā direktīva nenosaka vārda "uzņēmums" tvērumu. 
Papildus minētajam, skaidrot anotācijā atbilstoši attiecīgajām tiesību normām, kas Autortiesību likuma ietvaros būs saprotams ar  vārdiem "izšķiroša ietekme" un "piekļuves priekšrocības". Lūdzam, sniedzot skaidrojumu anotācijā, tajā ietvert arī Digitālās vienotās tirgus direktīvas 12.apsverumā minēto, ka "Turpretim par pētniecības organizācijām šīs direktīvas nozīmē nevajadzētu uzskatīt organizācijas, ko izšķirīgi ietekmē komercuzņēmumi, kuru strukturālais izkārtojums, piemēram, akcionāru vai biedru kvalitatīvais sastāvs, varētu šādiem uzņēmumiem pavērt preferenciālu piekļuvi pētniecības rezultātiem.".
5) Lai nodrošinātu tiesību normas skaidru piemērošanu un izpratni, lūdzam skaidrot anotācijā vārdu nozīmi "darbojas sabiedrības interesēs, ko atzinusi valsts", minot attiecīgus piemērus un atbilstošus tiesību aktus, no kuriem nepārprotami var izsecināt, ka attiecīgā organizācija darbojas sabiedrības interesēs un valsts to ir atzinusi.
6) Lūdzam sniegt šā panta ceturtajā daļā minētā vārda "tīkls" tvērumu un anotācijā sniegt skaidrojumu ar piemēriem. 
 

-

Lūdzam skaidrot anotācijā atbilstoši Latvijas tiesību aktiem šā panta trešajā daļā ietvertā jēdziena "bez tieša vai netieša komerciāla nolūka" tvērums, kā arī lūdzam skaidrot, ko nozīmē termins "skrejlapas". 

-

Lai nodrošinātu tiesību normas viennozīmīgi izpratni un tās vienveidīgu piemērošanu, lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā par Autortiesību likuma 23.panta otrās daļas otro teikumu: "Šo pakalpojumu kultūras mantojuma institūcija nodrošina, izmantojot īpaši aizsargātus iekšējos tīklus, ievērojot nosacījumu, ka viens darbs vienlaicīgi ir pieejams tikai vienai fiziskajai personai, un tikai attiecībā uz darbiem, kuri nav pieejami komerciālā apritē", atsevišķi skaidrojot:
1) ko nozīmē vārds "īpaši" attiecībā uz vārdiem "aizsargāti iekšējie tīkli". Vai ir domāti vēl kādi papildus drošības pasākumi, jo vārdi "aizsargāti iekšējie tīkli" jau paredz aizsardzības veikšanu? 
2) kā izpildāms reāli dabā normā ietvertais nosacījums "viens darbs vienlaicīgi ir pieejams tikai vienai fiziskajai personai, un tikai attiecībā uz darbiem, kuri nav pieejami komerciālā apritē"?
3) ko nozīmē vārds "īpaši" attiecībā uz vārdiem "īpaši ierīkotiem datoriem"? Vai ir domātas kādas noteiktas prasības?

-

Pie 5.punkta risinājuma apraksta
1) Lūdzam papildināt anotāciju ar šādu skaidrojumu. “Saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 7.punktu izglītības iestādes ir valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem. Savukārt, lai izglītības iestādes būtu tiesīgas īstenot izglītības programmas, tām ir jāveic šo programmu akreditācija vai licencēšana. Tātad, izglītības programmas akreditācija ir tiesību iegūšana izglītības iestādei vai citai šajā likumā noteiktai institūcijai izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi. Atbilstoši Izglītības likuma 27.panta pirmajai daļai izglītības iestādes, izņemot tās, kuras īsteno tikai interešu izglītības programmas, tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Starptautisko skolu likumu starptautiskās skolas reģistrē Izglītības iestāžu reģistrā un starptautiskas izglītības programmas īstenošanai attiecīgajā starptautiskajā skolā tiek izsniegta atļauja. Ņemot vērā minēto, Autortiesību likuma 21. pantā minētais attiecas uz izglītības iestādēm, kuras Latvijā noteiktajā kartībā ir akreditētas un kuras ir saņēmušas attiecīgas licences izglītības programmas īstenošanai.
2) Anotācijā ir norādīts, ka "Digitālā vienotā tirgus direktīvas preambulas 21. apsvērumā papildus uzsvērts, ka darbu izmantošana ilustrēšanas mērķim mācību procesā nedrīkstētu aizstāt komerciālā apritē pieejamu mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādi."- lūdzam sniegt skaidrojumu, kā tieši izpaužas šā apsvēruma piemērošana Latvijas izglītības sistēmā. Vienlaikus norādām, ka Autortiesību likumā vajadzētu nošķirt 2 veidu mācību līdzekļu izdevējus:  izdevēji - komersanti, kuri mācību līdzekļus sagatavo, izdod un pārdod skolām savas komecdarbības ietvaros, un izdevēji - nekomersanti (valsts, pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, organizācijas), kuri savas darbības ietvaros izstrādā un izdod mācību līdzekļus un nodod tos skolām bez maksas. Vēlams likumā noteikt, ka izdevējiem nekomersantiem ir tiesības izmantot mācību līdzekļos citu autoru darbus vai to fragmentus, nesaskaņojot ar autoru un nemaksājot atlīdzību, bet ievērojot nosacījumu, ka šie mācību līdzekļi tiek nodoti skolām bez maksas, nodrošinot tiem pieeju drošā elektroniskā vidē.
3) Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par digitālo rīku izmantošanu mācību procesā, atbilstoši Izglītības likuma 1.panta  12⁵) punktā dotajam skaidrojumam, mācību līdzekļi tostarp ir mācību tehniskie līdzekļi (mācību procesā un saziņā izmantojamās tehniskās ierīces, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras, tai skaitā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces, iekārtas un programmatūras).

-