Atzinums

Likumprojektā paredzēts iekļaut pārejas noteikumus, bet likumprojektā tie nav iekļauti. Lūdzam veikt attiecīgus precizējumus.

-

Lūdzam noformēt likumprojektu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 72.punktā noteiktajam, proti,ja izdara vairākus grozījumus vienā grozāmā likuma pantā (panta daļā, punktā), tos apvieno vienā grozījumu likumprojekta pantā.

-

KP iebilst pret Likumprojektā paredzēto atteikšanos no pienākuma publiskai personai, pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas, izdot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus vai pašvaldību gadījumā - pašvaldību saistošos noteikumus.
KP norāda, ka uzraudzības mehānisms, kas novērš nepamatotu publisku personu kapitālsabiedrību dibināšanu, ir vēl pilnveidojams, jo KL 14.1 pantā paredzētās KP pilnvaras attiecas uz kapitālsabiedrības, kurā publiskai personai jau ir izšķiroša ietekme, tiesību normā konkrēti paredzēto darbību, kas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci uzraudzību. Attiecībā uz publisku personu līdzdalību kapitālsabiedrībās KP pilnvaras atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrajai daļai aprobežojas ar atzinuma sniegšanu un galīgais lēmums par publiskas personas līdzdalību ir publiskais personai. Attiecīgi KP var saistoši vērsties pret konkrētu publiskas personas kapitālsabiedrības darbību, nevis tās izveidi vai līdzdalības kapitālsabiedrībā iegūšanu.
Turklāt ārējā normatīvā akta neizdošana liegtu privātpersonām tās aizskāruma gadījumā teorētiskas Satversmes tiesas kontroles iespējas, kas bija galvenais mērķis, kādēļ Saeima izvēlējās šādu risinājumu.
Līdz ar to KP ieskatā, kamēr nav pilnveidots uzraudzības mehānisms, kas novērš nepamatotu publisku personu kapitālsabiedrību iesaisti komercdarbībā, būtu saglabājams esošais regulējums, kas tā pieņemšanas gaitā tika atzīts par kompromisa risinājumu.

Papildus būtu nepieciešams viennozīmīgi noteikt, ka Ministru kabineta noteikumus, vai pašvaldību gadījumā - pašvaldību saistošos noteikumus - izdod vai pēc nepieciešamības precizē arī līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtēšanas gadījumā.
KP norāda, ka saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta pirmo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību šā likuma 4. panta nosacījumiem. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmajā daļā noteikts, ka publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajai un otrajai daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja, veicot izvērtējumu, t.sk. ekonomisko, tiek pamatots, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrā daļa arī nosaka, ka, veicot izvērtējumu, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības. Attiecīgi secināms, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrās daļas prasības attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek veikta līdzdalības pārvērtēšana.

-

KP iebilst pret Likumprojektā paredzēto atteikšanos no pienākuma publiskai personai, pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas, izdot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus vai pašvaldību gadījumā - pašvaldību saistošos noteikumus.
KP norāda, ka uzraudzības mehānisms, kas novērš nepamatotu publisku personu kapitālsabiedrību dibināšanu, ir vēl pilnveidojams, jo KL 14.1 pantā paredzētās KP pilnvaras attiecas uz kapitālsabiedrības, kurā publiskai personai jau ir izšķiroša ietekme, tiesību normā konkrēti paredzēto darbību, kas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci uzraudzību. Attiecībā uz publisku personu līdzdalību kapitālsabiedrībās KP pilnvaras atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrajai daļai aprobežojas ar atzinuma sniegšanu un galīgais lēmums par publiskas personas līdzdalību ir publiskais personai. Attiecīgi KP var saistoši vērsties pret konkrētu publiskas personas kapitālsabiedrības darbību, nevis tās izveidi vai līdzdalības kapitālsabiedrībā iegūšanu.
Turklāt ārējā normatīvā akta neizdošana liegtu privātpersonām tās aizskāruma gadījumā teorētiskas Satversmes tiesas kontroles iespējas, kas bija galvenais mērķis, kādēļ Saeima izvēlējās šādu risinājumu.
Līdz ar to KP ieskatā, kamēr nav pilnveidots uzraudzības mehānisms, kas novērš nepamatotu publisku personu kapitālsabiedrību iesaisti komercdarbībā, būtu saglabājams esošais regulējums, kas tā pieņemšanas gaitā tika atzīts par kompromisa risinājumu.

Papildus būtu nepieciešams viennozīmīgi noteikt, ka Ministru kabineta noteikumus, vai pašvaldību gadījumā - pašvaldību saistošos noteikumus - izdod vai pēc nepieciešamības precizē arī līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtēšanas gadījumā.
KP norāda, ka saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta pirmo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību šā likuma 4. panta nosacījumiem. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmajā daļā noteikts, ka publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajai un otrajai daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja, veicot izvērtējumu, t.sk. ekonomisko, tiek pamatots, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrā daļa arī nosaka, ka, veicot izvērtējumu, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības. Attiecīgi secināms, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrās daļas prasības attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek veikta līdzdalības pārvērtēšana.

Izslēgt likumprojektā paredzēto 3.pantu, kas paredz grozījumus 88.panta ceturtajā daļā

Nav norādīts, kāda panta piekto daļu ir paredzēts izteikt jaunā redakcijā. Lūdzam precizēt, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" prasības.

-

Nav norādīts, kāda panta sesto daļu ir paredzēts izslēgt. Lūdzam precizēt, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" prasības.

-

Nav norādīta plānotā darbība ar šo likumprojekta vienību. Lūdzam precizēt, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" prasības.

-

KP lūdz precizēt anotācijas 1. sadaļu un izņemt skaidrojumu grozījumu nepieciešamībai VPIL 88. panta trešajā un ceturtajā daļā.
KP norāda, ka uzraudzības mehānisms, kas novērš nepamatotu publisku personu kapitālsabiedrību dibināšanu, ir vēl pilnveidojams, jo KL 14.1 pantā paredzētās KP pilnvaras attiecas uz kapitālsabiedrības, kurā publiskai personai jau ir izšķiroša ietekme, tiesību normā konkrēti paredzēto darbību, kas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci uzraudzību. Attiecībā uz publisku personu līdzdalību kapitālsabiedrībās KP pilnvaras atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrajai daļai aprobežojas ar atzinuma sniegšanu un galīgais lēmums par publiskas personas līdzdalību ir publiskais personai. Attiecīgi KP var saistoši vērsties pret konkrētu publiskas personas kapitālsabiedrības darbību, nevis tās izveidi vai līdzdalības kapitālsabiedrībā iegūšanu. Savukārt, ja konkurenci deformē tieši publiska persona, KP attiecībā uz to ir tiesīga veikt pārrunas, bet ne uzlikt tiesisko pienākumu.
Turklāt ārējā normatīvā akta neizdošana liegtu privātpersonām tās aizskāruma gadījumā teorētiskas Satversmes tiesas kontroles iespējas, kas bija galvenais mērķis, kādēļ Saeima izvēlējās šādu risinājumu.
Līdz ar to KP ieskatā, kamēr nav pilnveidots uzraudzības mehānisms, kas novērš nepamatotu publisku personu kapitālsabiedrību iesaisti komercdarbībā, būtu saglabājams esošais regulējums, kas tā pieņemšanas gaitā tika atzīts par kompromisa risinājumu.
Papildus būtu nepieciešams viennozīmīgi noteikt, ka Ministru kabineta noteikumus, vai pašvaldību gadījumā - pašvaldību saistošos noteikumus - izdod vai pēc nepieciešamības precizē arī līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtēšanas gadījumā.
KP norāda, ka saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta pirmo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību šā likuma 4. panta nosacījumiem. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmajā daļā noteikts, ka publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajai un otrajai daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja, veicot izvērtējumu, t.sk. ekonomisko, tiek pamatots, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrā daļa arī nosaka, ka, veicot izvērtējumu, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības. Attiecīgi secināms, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrās daļas prasības attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek veikta līdzdalības pārvērtēšana.

-

Ekonomikas ministrija aicina izvērtēt nepieciešamību pilnveidot regulējumu, vienkāršojot lēmumu pieņemšanas kārtību un tādējādi samazinot administratīvo slogu, balstoties uz citu valstu pieredzi saistībā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību brīvā tirgus apstākļos 

-

Ekonomikas ministrija aicina redakcionāli pilnveidot piedāvātā regulējuma tekstu un pielietojamo terminoloģiju kopsakarā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma regulējumu par publiskas personas līdzdalības iegūšanu kapitālsabiedrībās, vienlaikus izvērtējot nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

-