Atzinums

Vispārīgi iebildumi:

1. Noteikumos ir jābūt skaidri atrunātam, kurā brīdī un kā pašvaldības tiek iesaistītas speciālās regulatīvās vides izveidē.
Ja tiek izskatīta un virzīta tādas speciālās regulatīvās vides izveide, kuras vieta (gan fiziska, gan digitāla) ir saistīta ar pašvaldību, ir nepieciešams iesaistīt konkrēto(ās) pašvaldību(as) Ministru kabineta noteikumu projekta, kas nosaka speciālās regulatīvās vides īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumus un kārtību, tostarp nosakot gadījumus, kad atsevišķas spēkā esošo normatīvo aktu prasības nav piemērojamas, izstrādes laikā, pirms šie noteikumi tiek tālāk virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Tādēļ rosinām 13. punktu izteikt sekojošā redakcijā:
"Ja Nozares ministrija konstatē, ka speciālās regulatīvās vides izveide vai īstenošana attiecas uz vairāku nozaru ministriju darbības jomām, kā arī, ja nepieciešama sarežģītu jautājumu risināšana, Nozares ministrija aicina attiecīgās nozaru ministrijas, pašvaldības un citas institūcijas iesaistīties Ministru kabineta noteikumu izstrādē un aicina Aģentūru iekļaut, un Aģentūra iekļauj speciālās regulatīvās vides izveides un īstenošanas jautājumu izskatīšanai tuvākajā Ekonomikas ministrijas izveidotās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvās darba grupas sēdē."


2. Rosinām precizēt noteikumu projekta nosaukumu, jo šobrīd MK noteikumu projekta nosaukums neatspoguļo MK noteikumu saturu.

3. Rosinām noteikumu projektā ietvert skaidrojumu par speciālajām regulatīvajām vidēm, skaidri nošķirot “[..] gan izveidot ad-hoc specifisku – konkrēta produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšanas speciālo regulatīvo vidi konkrētam pieteicējam, gan vispārinātu [..]”.

-

Pašreizējais regulējums paredz ierobežotu personu loku, kuras var pieteikties speciālās regulatīvās vides izveidei, neiekļaujot nevalstiskās organizācijas (biedrības). Vienlaikus inovāciju izstrādes un ieviešanas procesos nevalstiskais sektors praksē nereti darbojas kā pilotprojektu īstenotājs, testēšanas vide vai sabiedrības interešu pārstāvis, īpaši sociālo, vides un digitālo inovāciju jomā.
Rosinām paplašināt tiesīgo personu loku, paredzot iespēju speciālās regulatīvās vides izveidei pieteikties arī nevalstiskajām organizācijām (biedrībām), ja to darbība ir vērsta uz inovatīvu risinājumu izstrādi, testēšanu vai ieviešanu.
Tas veicinās plašāku iesaistīto pušu loku inovāciju procesos, stiprinās starpsektoru sadarbību, palielinās sabiedrības līdzdalību un sekmēs inovatīvu risinājumu praktisku aprobāciju. Ilgtermiņā tas veidos iekļaujošāku un elastīgāku inovāciju ekosistēmu, uzlabojot politikas instrumentu efektivitāti.

-

Piedāvātajā 4.3. punkta redakcijā paredzēta prasība par piesaistīto partneru vai ekspertu vismaz trīs gadu pieredzi attiecīgajā jomā. Šāda vienota pieeja ne vienmēr ir samērīga ar inovāciju procesu daudzveidību, jo īpaši agrīnās attīstības stadijās vai strauji augošās nozarēs, kurās pieredzes uzkrāšanas cikls ir īsāks.
Aicinām precizēt 4.3. punktu, paredzot iespēju piemērot prasību par partneru vai ekspertu pieredzi tikai gadījumos, kad tā ir objektīvi nepieciešama konkrētā inovatīvā risinājuma izstrādei, testēšanai vai ieviešanai, kā arī nodrošinot iespēju pamatotos gadījumos piemērot īsāku pieredzes periodu: 1-2 gadi.
Tas nodrošinātu regulējuma elastību, veicinātu jaunu un agrīnas stadijas inovāciju iekļaušanu speciālajā regulatīvajā vidē, mazinātu administratīvos šķēršļus un sekmētu plašāku inovāciju ekosistēmas dalībnieku iesaisti. Vienlaikus tiktu saglabāta iespēja prasīt atbilstošu kompetenci gadījumos, kad tas ir nepieciešams projekta kvalitātes un drošuma nodrošināšanai.

Papildus rosinām punktā iekļaut atsauci uz likuma 3. pantu, nevis 5. panta pirmās daļas 5.punktu.

-

12. punkts paredz, ka pēc nozaru ministrijas lēmuma par speciālās regulatīvās vides izstrādes atbalstīšanu ministrija sagatavo un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā lēmuma projektu par speciālās regulatīvās vides izveidi, kā arī Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka speciālās regulatīvās vides īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas kārtību.

Vienlaikus normā nav noteikts termiņš šo darbību veikšanai. Analoga situācija ir paredzēta arī 13. un 14. punktā.
Praksē pieteikuma iesniedzējs šajā procesa posmā nereti jau ir ieguldījis būtiskus resursus, tostarp sagatavojis nepieciešamo dokumentāciju, noslēdzis sadarbības līgumus ar partneriem vai ekspertiem un uzsācis projekta organizatorisko sagatavošanu. Termiņu neesamība rada procesuālu nenoteiktību un var būtiski ietekmēt projekta īstenošanas grafiku, investīciju plānošanu un pušu saistību izpildi, jo īpaši inovāciju projektos, kuros laika faktors ir izšķirošs.

Rosinām papildināt 12., 13. un 14. punktus, nosakot skaidrus termiņus atbildīgajai institūcijai lēmuma projekta un Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanai un iesniegšanai.

Termiņu noteikšana uzlabotu procesa caurskatāmību, nodrošinātu lielāku pārredzamību pieteikuma iesniedzējiem un veicinātu līdzsvarotu atbildības sadalījumu starp publisko sektoru un projekta īstenotājiem.

Vienlaikus termiņu noteikšana neierobežo kompetento institūciju rīcības brīvību lēmumu saturiskajā izvērtēšanā, bet nodrošina, ka administratīvās darbības tiek veiktas saprātīgos un iepriekš paredzamos termiņos.
 

-

Aicinām izteikt šādā redakcijā: 

“Papildus uzsveram, ka Pašvaldību likuma 82. panta pirmajā daļā cita starpā noteikts, ka Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo jautājumus, kas skar visu pašvaldību intereses: likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kuri attiecas uz pašvaldībām. Pašvaldības minēto jautājumu saskaņošanas procesā pārstāv šā likuma 79. panta otrajā daļā minētā pašvaldību biedrība (Pašvaldību biedrība, kurā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām valstspilsētu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu).”

Anotācijā nav lietderīgi atsaukties uz vispārēju normu vai principu par normatīvo aktu saskaņošanu, jo norma attiecas uz jautājumiem, kas skar “visas pašvaldības”, proti, ar pašvaldībām, izmantojot to pārstāvniecību, ir saskaņojams MK noteikumu projekts.

Saskaņošanas kārtība MK noteikumiem, kuri skar, piemēram, tikai vienas vai divus pašvaldību intereses, proti, MK noteikumu saskaņošanas kārtība, ja specialās regulatīvā vide tiek realizēta, piemēram, vienā vai divās pašvaldībās, jānosaka MK noteikumu projektā.

 

-

Anotācijā lielā daļa ir veltīta pašvaldībām un to spēju ieviest inovatīvus risinājumus, bet normatīvais akts vispār neregulē un nerisina anotācijā minētās problēmas, jo fokusējas uz komersantu spēju un vajadzību piekļūt dažāda veida regulatīvajām vidēm. Anotācija neatbilst normatīva akta būtībai un nepamato šāda normatīva akta izdošanas nepieciešamību.
 

-