Atzinums

Neatbalstam Saprašanās memoranda par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2021.–2028. gadā tālāku virzību, kamēr nav nodrošinātas jēgpilnas konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Līdzšinējais process ir bijis formāls, pretrunā sabiedrības līdzdalības principiem un donorvalstu prasībām, un nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem noteiktas programmu prioritātes. Tāpat mēs iebilstam pret vairāku projektu pašreizējo piedāvājumu un, lai ievērotu labas pārvaldības un caurskatāmības principus, aicinām paredzēt programmu īstenotāju partneru izvēli atklātā konkursā, nevis tos nosakot jau iepriekš, paredzot iespēju pieteikties arī biedrībām un nodibinājumiem, kam ir atbilstošā kompetence.
 

-

ES Kohēzija fondu 2021- 2027 vidusposma izvērtēšanas procesā šī gada februārī tika veikti grozījumi, no investīcijas 2.2.2.SAM “Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” izslēdzot iecerētos pasākumus aprites ekonomikas principu ieviešanai privātajā sektorā (īpaši MVU) un 11 miljonus EUR pārvirzot uz citām prioritātēm, uz enerģētiskās neatkarības veicināšanu.

Izslēgtajās investīcijās bija iecerēts veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu privātajā sektorā (īpaši MVU) – pakalpojumos un ražošanā – atbalstot patreiz izmantoto procesu un tehnoloģisko risinājumu izmaiņas, lai:  
i. veicinātu ekodizaina principus preču ražošanā un materiālu un iepakojuma izmantošanā;
ii. samazinātu atkritumu apjomu;
iii. samazinātu materiālu ietilpību un palielinātu pārstrādājamību un ilglietojamību;
iv. attīstītu racionālu izejvielu un resursu izmantošanu;
v. veicinātu pāreju uz otrreizēji izmantojamu un videi nekaitīgu izejvielu izmantošanu ražošanas tehnoloģiskajos risinājumos (“safe by design”);
vi. ieviestu otrreizēju un slēgtu materiālu ciklu tehnoloģiju; vii. sekmētu ekoefektīvu tehnoloģiju un ekoinovāciju ieviešanu. 

Grozījumu saskaņošanas procesā sarunās ar atbildīgo ministriju – Klimata un enerģētikas ministriju – ministrijas pārstāvji apliecināja, ka aprites ekonomikas veicināšanai Latvijā tiks rasti citi finansējuma avoti, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros.  

Tomēr programmas "Zaļās inovācijas" (2.pielikums) ietvaros aprites ekonomikas iniciatīvām netiek paredzēts atbalsts. Programmā minētie atbalstītie pasākumi, protams, varētu ietvert arī aprites ekonomikas elementus, taču specifiski šim virzienam atbalsts diemžēl nav orientēts.  

Šī gada jūnijā publicētajās Eiropas semestra rekomendācijās par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku (tāpat kā iepriekšējo gadu rekomendācijās) ir uzsvērta nepieciešamība straujāk veicināt aprites ekonomiku: 
"Latvijai ir jāpaātrina virzība uz aprites ekonomiku, lai sasniegtu ES aprites ekonomikas mērķus. Valsts rādītāji, kas raksturo ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, atpaliek no ES vidējā rādītāja, un tās materiāliskā pēda turpina palielināties. Lai gan Latvija ir uzlabojusi savu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, poligonos joprojām apglabā gandrīz pusi sadzīves atkritumu, un pastāv risks, ka tā nesasniegs 2025. gadam noteikto sadzīves atkritumu reciklēšanas mērķrādītāju." 

Arī Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.-2028. gadam aprites ekonomiku atzīmēja kā vienu no prioritārajām jomām un minētais Kohēzijas fondu finansējums bija iezīmēts plānā.  

Turklāt Latvijai ir pārkāpuma procedūra par nespēju sasniegt atkritumu pārstrādes mērķi. Tā rezultātā Latvija maksā 16–20 milj. eiro/gadā par nepārstrādāto plastmasas apjomu.

Aprites ekonomikas veicināšanas pasākumi var labi saderēt ar uzņēmējdarbības un konkurētspējas veicināšanu, kas ir saprotama šī brīža valsts prioritāte. Attiecīgi aicinām Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros iezīmēt konkrētu atbalstāmo tematisko virzienu tieši aprites ekonomikas veicināšanai.  

-