Atzinums

Lūdzam izvērtēt šīs normas nepieciešamību.
Tieslietu ministrijas ieskatā nav atbalstāma Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu darbības, izmaksas, un atlīdzību noteikt saskaņā ar Civilprocesa likumu. 
Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un tās ierēdņi atrodas valsts civildienestā. Savukārt zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus. Līdz ar to ir pamats secināt, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi pieder pie izpildvaras, bet zvērināti tiesu izpildītāji pie tiesu varas. 
Normas, ko paredzēts pārņemt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta 7.¹ daļā, redakcija tika izstrādāta pirms 2003. gada 1. janvāra un līdz tam zvērināti tiesu izpildītāji līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi piederēja pie izpildvaras un bija Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāju kantoru darbinieki. Kopš 2003. gada 1. janvāra ir spēkā Tiesu izpildītāju likums, ar kuru nostiprināts zvērināta tiesu izpildītāja kā brīvās juridiskās profesijas statuss. Ar šī likuma stāšanos spēkā tika likvidētas valsts pārvaldes iestādēm raksturīgās padotības attiecības un zvērināta tiesu izpildītāja statuss funkcionāli vairāk tuvinās tiesneša nekā valsts pārvaldes amatpersonas statusam. Šobrīd zvērināti tiesu izpildītāji ir piederīgi tiesu sistēmai un ir neatkarīgi savās amata darbībās. Līdz ar to nav pamata noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu darbības, veicot amata pienākumus un apķīlājot parādnieka mantu vai piedzenot nodokļu parādu un citus budžetā ieskaitāmos maksājums, ir tādas pašas kā zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības sprieduma izpildes procesā atbilstoši Civilprocesa likumam. Vienlaikus nepastāv šaubas, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir tiesības un pienākums veikt nepieciešamās darbības nodokļu parādu un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu piedziņu, taču normai, kas paredz šādas tiesības ir jābūt juridiski korektai. 
Tāpat principiāli atšķiras atalgojumu piešķiršanas un finansēšanas kārtība. Proti, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu atalgojumu nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un tā tiek izmaksāta no valsts budžeta. Savukārt zvērināti tiesu izpildītāji ir finansiāli pastāvīgi. Atlīdzība zvērinātiem tiesu izpildītājiem netiek maksāta no valsts budžeta, bet gan ir noteiktas konkrētas atlīdzības takses, ko maksā personas par zvērināta tiesu izpildītāja veiktajām amata darbībām. Valsts neapmaksā izdevumus, kas saistīti ar zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo darbību. Secināms, ka nav iespējams Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām noteikt tādu pašu atlīdzības modeli, kāds ir noteikts zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Tāpat redakcijā ir neprecīza atsauce uz Civilprocesa likumu, jo zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses ir noteiktas Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju atlīdzības taksēm”, nevis Civilprocesa likumā. 
Attiecībās uz sprieduma izpildes izdevumiem norādāms, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 566. pantam tajos ietilpst valsts nodeva un ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi: tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbībai veikšanai nepieciešamie izdevumi. Civilprocesa likuma 567. panta ceturtā daļa paredz, ka izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets – Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 9 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem". Arī šajā aspektā nav pamatoti noteikt, ka izmaksu, kas rodas Valsts ieņēmumu dienestam saistībā ar parādnieka mantas apķīlāšanu un nodokļu vai citu budžetā ieskaitāmo maksājumu piedziņu, maksāšanas kārtība un to apmērs ir tāds pats kā sprieduma izpildes izdevumi, kas rodas zvērinātam tiesu izpildītājam.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 9. pantu ar detalizētāku rīcību lēmuma pieņemšanai par  iekļaušanu riska adrešu sarakstā, ņemot vērā to, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.³ pantā šobrīd ir noteikta detalizēta rīcība lēmuma pieņemšanai par iekļaušanu riska personu sarakstā, savukārt ar likumprojekta 9. pantā ietverto regulējumu attiecībā uz iekļaušanu riska adrešu sarakstā ir tikai noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt šādu lēmumu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu likumprojekta 10. pantā ietvertajā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 37. panta septītajā daļā paredzētajam lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņam. Vēršam uzmanību uz to, ka vispārīgais administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņš ir viens mēnesis, savukārt Administratīvā procesa likuma 363. panta otrā daļa apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai paredz septiņu dienu termiņu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5. sadaļu vai sniegt attiecīgus skaidrojumus par turpmāk minēto:

1) ņemot vērā anotācijas 1.3. punktā ietvertos skaidrojumus, aicinām izvērtēt, vai likumprojektā nav pārņemtas vēl kādas Padomes 2010. gada 16. marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (turpmāk - Direktīva 2010/24/ES) prasības (sk., piemēram, likumprojekta 11. pantā izteikto likuma "Par nodokļiem un nodevām" 51. panta 5.¹ daļu) un vai attiecīgi anotācijas 5.4. punkta 1. tabula nav precizējama;
2) anotācijā norādīts, ka likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4. panta 19. un 20. punkts tiek pārņemts ar likumprojektā iekļauto likuma 18.¹ panta pirmās daļas 5.² punktu un ka minētā norma ir saistīta ar Direktīvas 2010/24/ES prasību pārņemšanu. Vēršam uzmanību, ka anotācijas 5.4. punktā gan nav ietverta informācija, ka likumprojektā ietvertā likuma "Par nodokļiem un nodevām"  18.¹ panta pirmās daļas 5.² punktā ir pārņemta kāda minētās direktīvas prasība. Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijas 5.4. punkta 1. tabulu.
3) aicinām izvērtēt, vai Direktīvas 2010/24/ES 4. panta 3. punkts nav pārņemts arī likumprojektā iekļautajā likuma 18.¹ panta 5.¹ punktā;
4) no anotācijas 1.3. punktā minētā, šķiet, izriet, ka Direktīvas 2010/24/ES 7. panta prasības varētu būt pārņemtas arī likumprojekta 6. pantā ietvertā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.¹ panta pirmās daļas 5.² punktā. Attiecīgi aicinām izvērtēt un, ja nepieciešams, precizēt tabulu vai sniegt skaidrojumu;
5) aicinām izvērtēt iespēju nedublēt informāciju par Direktīvas 2010/24/ES prasību pārņemšanu anotācijas 1.3. un 5.4. punktā. Proti, aicinām izvērtēt iespēju visu informāciju par Direktīvas 2010/24/ES prasību pārņemšanu ievietot anotācijas 5.4. punkta 1. tabulā. Papildus aicinām izvērtēt iespēju tabulu aizpildīt detalizētāk un pilnīgāk par direktīvas pārņemšanu kopumā. Pat ja likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" normas, kurās bijušas pārņemtas direktīvas prasības, tiek tikai tehniski pārvietotas uz likumu "Par nodokļiem un nodevām", tabulas pilnīga aizpildīšana, īpaši ņemot vērā, ka likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" zaudēs spēku, varētu būt noderīga nākotnē, lai izsekotu, kādos tiesību aktos un to vienībās ir pārņemtas konkrētas Direktīvas 2010/24/ES prasības;
6) saskaņā ar likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" beigās ietverto informatīvo atsauci likumā ir pārņemtas tiesību normas arī no vēl divām citām direktīvām. No anotācijas neizriet, ka to prasības būtu pārņemtas likumprojektā, tomēr lūdzam anotācijā (1.3. punktā vai 5. sadaļā) sniegt skaidrojumu, kā tiks nodrošināta pārējo direktīvu prasību pārņemšana, ņemot vērā, ka likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu"  zaudēs spēku. Nepieciešamības gadījumā lūdzam arī precizēt anotācijas 5. sadaļu;
7) no anotācijas 1.3. punktā ietvertās informācijas, kā arī likumprojektā ietvertā regulējuma izriet, ka likumprojektā ietvertas vairākas tiesību normas, kas nodrošina Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteikto prasību izpildi. Attiecīgi aicinām izvērtēt un aizpildīt anotācijas 5.2. punktu, norādot attiecīgos starptautiskos tiesību aktus, kurā noteiktās saistības ar likumprojektu izpilda Latvijas Republika, kā arī anotācijas 5.5. punkta 2. tabulā raksturojot ar likumprojektu izpildītās saistības, kas izriet no attiecīgā starptautiskā tiesību akta.

-

Aicinām precizēt arī panta nosaukumu, lai tas atbilstu paplašinātajam tvērumam, kuru vairs nevar attiecināt uz noteikumiem.

-

Aicinām pārliecināties, vai Valsts ieņēmumu dienesta kā nodokļu administrācijas tiesības vēl ir ietvertas (dublējas) Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā. Ja nē, tad lūdzam atsauci uz Valsts ieņēmumu dienesta likumu izslēgt.

-

Aicinām pārskatīt likumprojekta 17. panta otrās daļas regulējumu, vai no tā ir skaidri saprotams, kāda konkrēta nodokļu administrācijas uzdevuma izpildei nepieciešama likumprojektā paredzētā konkrētā tiesība. Nepieciešams pārliecināties, vai tiesības, kas paredz ietekmi uz privātpersonu vai pamattiesību ierobežojumu, ir nepieciešamas un samērīgas, vai nav nosakāmi detalizētāki tiesību īstenošanas noteikumi, vai regulējumā nav konstatējamas pretrunas un dublēšanās.

-

Aicinām izvērtēt iespēju likumprojekta 6. pantā izteiktajā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.¹ panta pirmās daļas 4. punktā norādīt uz attiecīgo Saeimā apstiprināto starptautisko līgumu jomu, kā arī vienādot likumprojektā izmantotos formulējumus. Piemēram, pirmās daļas 5. punktā ietverti divi dažādi formulējumi - "ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi" un "to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Ņemot vērā, ka Saeimā apstiprinātie starptautiskie līgumi tiek noslēgti ar valsti, nevis ārvalstu kompetento iestādi, aicinām izvērtēt iespēju precizēt formulējumu, kā arī aicinām izvērtēt iespēju konsekventi norādīt, par kādas jomas starptautiskajiem līgumiem ir runa.

-

Ņemot vērā to, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 37. panta nosaukumā un pirmajā daļā lietots vārdu savienojums "Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas", aicinām attiecīgi precizēt projekta 10. pantā ietverto likuma "Par nodokļiem un nodevām" 37. panta desmito daļu.

-

Ņemot vērā, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 50. panta pirmajā daļā ir norāde tieši uz dokumentu, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, aicinām izvērtēt, vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" ietverts pietiekams regulējums attiecībā uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu"  10. panta otrās daļas 18. punkta (it īpaši norādes uz "nodokļu vai citu maksājumu prasījumu", kā arī frāzi "vai nodokļu normatīvo aktu piemērošanu tās teritorijā") pārņemšanu. Turklāt anotācijā minēts, ka ar likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" grozījumiem, kas stājās spēkā 2013. gada 11. janvārī, minētā likuma 10. panta otrās daļas 18. punkts tika papildināts ar vārdiem "vai nodokļu normatīvo aktu piemērošanu tās teritorijā", lai tādējādi pārņemtu Padomes 2011. gada 15. februāra direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ direktīvu 77/799/EEK. Attiecīgi aicinām izvērtēt un anotācijā izvērstāk skaidrot, vai likuma "Par nodokļiem un nodevām" 50. panta pirmajā daļā regulētais dokumenta tvērums atbilst likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 10. panta otrās daļas 18. punktam, tostarp arī skaidrojot, vai likumprojektā ir nodrošināta atbilstība attiecīgajam Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt likumprojektu, vai arī sniegt izvērstāku skaidrojumu anotācijā. Līdzīgi aicinām izvērtēt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 50. panta ietvertā regulējuma pietiekamību, ņemot vērā likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu"  10. panta otrās daļas 18.¹ punktu.

-

Aicinām aizpildīt anotācijas 7. sadaļu, ņemot vērā anotācijas 1.3. punktā norādīto informāciju par izmaiņām regulējumā. 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz personas datu apstrādi, piemēram, 4. pants, aicinām precizēt anotācijas 8.1.13. punktu, attiecīgi to papildinot - sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par likumprojektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei, no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus likumprojektā paredzētajā veidā, kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt likumprojekts, kādos konkrētos nolūkos tiks veikta personas datu apstrāde.
 

-