Atzinums

Asociācija likumdevējiem un valsts institūcijām vairāk kā 10 gadu garumā jau neskaitāmas reizes ir norādījusi, ka ogļūdeņražu nozarē ir specifika, kas jāņem vērā – urbumu nepārtrauktība. Lūdzam sabalansēt visu normatīvo aktu prasības, tai skaitā likumā "Par zemes dzīlēm", ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, lai tehniski tās būtu iespējams izpildīt, ievērojot urbumu darbības nepārtrauktību. 

-

Atkārtoti norādām, ka Ministrija nav izpratusi priekšlikuma būtību par terminoloģiju. Asociācija piekrīt, ka iespējams formulējums “ogļūdeņražu ieguve — ogļūdeņražu atdalīšana no to dabiskās vides.”, tomēr kategoriski lūdz svītrot “lai gūtu peļņu no šo ogļūdeņražu pārdošanas”.

Kopējā ES saimniecisko darbību statistisko klasifikācijā  (NACE: Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā, 2. redakcija) kopā noteiktas 615 saimniecisko darbību klases, kuras reģistrējot norāda komersanti, kas veic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu kā to nosaka Komerclikums. Nav un nevar būt visām saimnieciskajām darbībām attiecīgo nozaru normatīvajā regulējumā norādīts tāds formulējums kā ogļūdeņražu ieguvei  – “ogļūdeņražu atdalīšana no to dabiskās vides, lai gūtu peļņu no šo ogļūdeņražu pārdošanas”.

Kādēļ radīts izņēmums, kas nav attiecināts pat uz derīgo izrakteņu ieguvi (likums “Par zemes dzīlēm” 1.pants) un kādēļ Ministrija nav sniegusi pamatojumu Asociācijas priekšlikuma noraidīšanai.

Formulējums par ogļūdeņražu ieguvi peļņas gūšanas nolūkā neatbilst ne komercdarbības jēgai, ne  mērķiem, ne arī Eiropas Kopienas saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai, tātad ogļūdeņražu ieguve tiek izcelta no visiem komercdarbības veidiem bez jebkāda loģiska un ticama pamatojuma.

“15⁶) ogļūdeņražu ieguve – tehnoloģisku darbu komplekss ogļūdeņražu atdalīšanai no zemes apakšslāņiem”.
vai
“15⁶) ogļūdeņražu ieguve — ogļūdeņražu atdalīšana no to dabiskās vides.”

Likumprojekts paredz izslēgt likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 7. un 9.punktu un papildināt 7.pantu ar 6.punktu sekojošā redakcijā: "6) ogļūdeņražu meklēšana, izpēte un ieguve." Attiecīgi arī šim zemes dzīļu izmantošanas veidam ir nosakāmi termiņi.
Termiņš 50 gadi nosakāms, ņemot vērā, ka ogļūdeņraži ir valsts nozīmes derīgais izraktenis un to ieguvei ir lielāka nozīme kā pārējiem derīgiem izrakteņiem tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai Atšķirībā no citiem derīgajiem izrakteņiem, kam ir skaidri saprotamas ieguves izmaksas, izmantošanas iespējas, tirgus, cena, tas ir, derīgie izrakteņi pieder pie uzreiz izmantojamiem resursiem un to izmantošanu var uzsākt tieši pēc ieguves. Savukārt, tādiem valsts nozīmes derīgiem izrakteņiem kā ogļūdeņraži ieguves process nenoslēdzas ar to atdalīšanu no to dabiskās vides un tos nav iespējams pārdot galapatērētājam uzreiz pēc ieguves.

Izteikt Likumprojekta pirmās daļas 3. punktu un 6.punktu šādā redakcijā:
“ogļūdeņražu meklēšanai – uz laiku līdz pieciem gadiem;”;
“ogļūdeņražu ieguvei - uz laiku līdz 50 gadiem;”.

Ministrijas priekšlikums skatāms kontekstā ar izslēgtajiem Likuma 1.panta 7. un  9. punktu (skatīt augstāk Asociācijas iebildumus pie Likumprojekta 2.punkta);

-

Asociācija iebilst pret Likumprojekta priekšlikumu – likuma “Par zemes dzīlēm” 8.panta pirmās daļas 3.punkta pirmā teikuma redakciju: “persona, kas ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids, līdz brīdim kamēr līgums ir spēkā”. Zemes īpašnieku var pārstāvēt ne tikai pilnvarota persona, bet arī likumiskais pārstāvis (piemēram, aizbildnis kā nepilngadīgā pārstāvis). Attiecīgi likumā ir precizējamas pārstāvības tiesības, kas izriet līgumiskām vai likumiskām attiecībām un piešķir tiesības slēgt darījumus zemes īpašnieka vārdā. Tas pats ir attiecināms uz vārdiem “līdz brīdim kamēr līgums ir spēkā”, jo no 8.panta pirmās daļas otrā teikuma izriet, ka līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai. Tas nozīmē, ja līgums nav spēkā, tad nepastāv priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai.
 

“3) persona, kas ar zemes īpašnieku vai tā pilnvarotu pārstāvi noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids”.
 

Ministrijas priekšlikums skatāms kontekstā ar izslēgtajiem Likuma 1.panta 7. un  9. punktu (skatīt augstāk Asociācijas iebildumus pie Likumprojekta 2.punkta);
Likumprojekts paredz izslēgt likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 7. un 9.punktu un papildināt 7.pantu ar 6.punktu sekojošā redakcijā: "6) ogļūdeņražu meklēšana, izpēte un ieguve." Attiecīgi arī šim zemes dzīļu izmantošanas veidam ir nosakāmi termiņi.
Termiņš 50 gadi nosakāms, ņemot vērā, ka ogļūdeņraži ir valsts nozīmes derīgais izraktenis un to ieguvei ir lielāka nozīme, nekā pārējiem derīgiem izrakteņiem, kas veicina tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Atšķirībā no citiem derīgajiem izrakteņiem, kuriem ir skaidri saprotamas ieguves izmaksas, izmantošanas iespējas, tirgus, cena, tas ir, derīgie izrakteņi pieder pie uzreiz izmantojamiem resursiem un to izmantošanu var uzsākt pēc ieguves. Savukārt, tādiem valsts nozīmes derīgiem izrakteņiem kā ogļūdeņraži ieguves process nenoslēdzas ar to atdalīšanu no to dabiskās vides un tos nav iespējams pārdot galapatērētājam uzreiz pēc ieguves.

“ogļūdeņražu meklēšanai – uz laiku līdz pieciem gadiem;”;
 

Ministrijas priekšlikums skatāms kontekstā ar izslēgtajiem Likuma 1.panta 7. un  9. punktu (skatīt augstāk Asociācijas iebildumus pie Likumprojekta 2.punkta);
Likumprojekts paredz izslēgt likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 7. un 9.punktu un papildināt 7.pantu ar 6.punktu sekojošā redakcijā: "6) ogļūdeņražu meklēšana, izpēte un ieguve." Attiecīgi arī šim zemes dzīļu izmantošanas veidam ir nosakāmi termiņi.
Termiņš 50 gadi nosakāms, ņemot vērā, ka ogļūdeņraži ir valsts nozīmes derīgais izraktenis un to ieguvei ir lielāka nozīme, nekā pārējiem derīgiem izrakteņiem, kas veicina tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Atšķirībā no citiem derīgajiem izrakteņiem, kuriem ir skaidri saprotamas ieguves izmaksas, izmantošanas iespējas, tirgus, cena, tas ir, derīgie izrakteņi pieder pie uzreiz izmantojamiem resursiem un to izmantošanu var uzsākt pēc ieguves. Savukārt, tādiem valsts nozīmes derīgiem izrakteņiem kā ogļūdeņraži ieguves process nenoslēdzas ar to atdalīšanu no to dabiskās vides un tos nav iespējams pārdot galapatērētājam uzreiz pēc ieguves.

“ogļūdeņražu ieguvei - uz laiku līdz 50 gadiem;”

Ievērojot iepriekš norādīto, ka likumā “Par zemes dzīlēm” ir precizējamas pārstāvības tiesības, jo papildus tam pastāv pārstāvības, kas izriet no līgumiskām vai likumiskām attiecībām un piešķir tiesības slēgt darījumus zemes īpašnieka vārdā. Ministrija nav sniegusi pamatojumu, kāpēc būtu jāmaina likumā esošo vārdu “pienācīgi” pret “atbilstoši”. Lūdzam atstāt vārdu “pienācīgi”.
 

“5) saņemt licences termiņa pagarinājumu, jaunu licenci vai licenci iepriekš izsniegtās atļaujas vietā, ja ir pienācīgi pildīti iepriekšējās licences nosacījumi un ja to pieļauj ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēgtais zemes dzīļu izmantošanas līgums.”
 

Piedāvātā redakcija nav izdiskutēta un rada vietu subjektīvai interpretācijai. Asociācijas ieskatā, ne katras izmaiņas rada nelabvēlīgas sekas, kas būtu atjaunojamas iepriekšējā stāvoklī, un priekšlikums var tikt izmantots ļaunprātīgi. Piemēram, pašvaldības ieskatā, zemes dzīļu izmantotajām būs jānovērš pašvaldības ceļa bojājumus līdz savienojumam ar valsts ceļu, jo tas tika izmantots piekļūšanai derīgo izrakteņu ieguves licences laukumam un ir bojāts. Papildus tam, Likumprojekta priekšlikums nenosaka termiņa ierobežojumus un, tas nozīmē, ka zemes dzīļu izmantotāja pienākums var pastāvēt arī pēc vairākiem gadiem pēc tam, kad ir pabeigta zemes dzīļu izmantošana, t.sk. rekultivācijas darbi.
            Ņemot vērā minēto un, ka līdzšinējā likuma “Par zemes dzīlēm” 14.panta 8.punkta redakcija skaidri nosaka zemes dzīļu izmantotāja pienākumu uz sava rēķina rekultivēt zemes dzīļu izmantošanas rezultātā radušos zemes gabala bojājumus atļaujā vai licencē norādītajā termiņā, Asociācija lūdz atstāt tieību normas iepriekšējo redakciju.
            Jāņem vērā Likumprojekta mērķis – administratīvā sloga samazināšana. Konkrētajā gadījumā normatīvie akti tiks dubultoti, jo virkne citu normatīvo aktu paredz rīcību piesārņojuma vai citas personas īpašuma bojājuma gadījumā.
 

Atstāt esošo Likuma redakciju.

Aizstāt likuma “Par zemes dzīlēm” 16.panta sestajā daļā vārdu “neaptur” ar vārdu “aptur”, ievērojot, ka ogļūdeņražu urbumu darbību nedrīkst apturēt. Skatīt Ministrijai iesniegto 07.10.2022. ekspertu slēdzienus.

(6) Iesnieguma iesniegšana šajā pantā noteiktā lēmuma par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu vai zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas atcelšanu apstrīdēšanai vai pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, spēkā esamību vai atzīšanu par prettiesisku aptur šā lēmuma darbību.

“(1) Valsts vides dienests vai Būvniecības valsts kontroles birojs var pieņemt lēmumu par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu, ja konstatē, ka tiek pārkāptas zemes dzīļu izmantošanas licences, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī tad, ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā rodas draudi cilvēka veselībai, videi vai īpašumam. Valsts vides dienesta lēmumu var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

“(3) Zemes dzīļu izmantošanas licenci tās izsniedzējs var atcelt vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju Valsts vides dienests var atcelt, ja licences vai atļaujas adresāts:”
           
            Aizstāt likuma “Par zemes dzīlēm” 16.panta sestajā daļā vārdu “neaptur” ar vārdu “aptur”.
               
Priekšlikuma pamatojums.

Asociācija uzskata, ka ir jābūt noteiktajam iestādes pienākumam izvērtēt katru gadījumu, kad ir lemjams jautājums par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu un šī iemesla dēļ iestādei ir jāpiešķir izvēles tiesības,  lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.
 Ir zināms, ka administratīvā akta apstrīdēšanas institūtam ir vairāki uzdevumi. Tas ir viens no procesuālajiem instrumentiem, kas ļauj privātpersonai izmantot savu tiesību aizsardzības iespēju un dod iespēju valsts pārvaldei pašai vēlreiz pārbaudīt sava lēmuma tiesiskumu un novērst kļūdas.
            Administratīvā procesa likuma 76.panta otrā daļa paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē un, atbilstoši šā likuma 80.panta pirmajai daļai, iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot šā likuma 360.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu.

-