Atzinums

Ministru kabinets ar 2022.gada 10.maija sēdes protokola Nr.26, 44. § 5.punktu deva uzdevumu Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Tūrisma konsultatīvo padomi pilnveidot normatīvo regulējumu tūrisma jomā, lai mazinātu nelegālo tūrisma pakalpojumu sniegšanas riskus.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra noteikumu Nr.588 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 1.punktu Ekonomikas ministrija ir noteikta kā vadošā valsts pārvaldes iestāde tūrisma politikas jomā, savukārt informatīvajā ziņojumā norādītā Finanšu ministrijas iesaiste ir saistīta tikai ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 22.marta Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā ieviešanu nacionālajos tiesību aktos. Infromējam, ka ar Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 97 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas” izsludināšanu Latvijas Vēstnesī 2023. gada 21. martā Direktīvas 2021/514 līdz 2022.gada 31.decembrim pārņemamās normas ir pārņemtas pilnībā, līdz ar to Finanšu ministrijas ieskatā no informatīvā ziņojuma (t.i. no 3. un 4.sadaļas) ir svītrojama tās līdziestaiste tūrisma nozares tiesiskā regulējuma pilnveidošanā un attiecīgi arī precizējams informatīvā ziņojuma teksts, attainojot faktisko situāciju.

-

Atkāroti norādām, ka problēmas risināšanas virziens tūristu mītņu un īstermiņa mītņu īres jomā ir definēts vispārīgi un nav skaidri saprotama Finanšu ministrijas iesaiste tajā. Vienlaikus jāatzīmē, ka ierosinot grozījumus normatīvajos aktos, ir jāveic ar attiecīgo nozari (šajā gadījumā tūristu mītņu un īstermiņa mītņu īres jomā) saistīto normatīvo aktu rūpīgu novērtējumu, lai virzot normatīvo aktu izmaiņas, būtu pamatots  un pilnīgs priekštats gan no juridiskas, gan no ekonomiskas perspektīvas, tostarp ēnu ekonomikas ierobežošanas kontekstā. Arī gadījumā, ja tiek izpildīts kāds no ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasakumiem, tas nenozīmē, ka Finanšu ministrija ir tā iestāde, kuras kompetencē būtu vērtēt tūrisma jomu saistīto regulējumu. 
Tāpat Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā nav konkrēti minēts, kādos normatīvajos aktos ir nepieciešams veikt grozījumus.  Vienlaikus aicinām veikt tūristu mītņu un īstermiņa mītņu īres jomā spēka esošā tiesiskā regulējuma novērtējumu, norādot uz tiesiskā regulējuma nepilnībām, skaidri definējot iespējamos problēmas risināšanas virzienus un nosaucot konkrētus normatīvos aktus, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus.

-

Informatīvā ziņojuma 1. nodaļā "Esošās situācijas izklāsts" norādītais: 
"Savukārt, Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), kā atbildīgajai iestādei, jāierobežo fizisko personu nereģistrēta saimnieciskā darbība nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, tādējādi panākot, ka palielinājies fizisko personu skaits, kas reģistrējušas saimniecisko darbību, iesniegušas gada ienākumu deklarācijas vai sniegušas skaidrojumus par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu." 

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta 12. daļu, ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma [iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem] vai gūstot ienākumu no kustamas lietas atsavināšanas, kas atbilst tikai šā panta 1.3 daļas 2.punktam, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Maksātājs veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti. 
Atbilstoši minētā likuma 28.panta 8.punktam maksātāja pienākums ir piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanās dienas informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu, ja viņš saimnieciskās darbības ienākumu nosaka atbilstoši šā likuma 11.panta divpadsmitajai daļai. 
Tādējādi atbilstoši normatīvajoem aktiem, maksātājam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, par to attiecīgi paziņojot VID. Tomēr sādā gadījumā māksātājs deklarē minētos ienākumus un maksā no šiem ienākumiem nodokli.
Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, lūdzam precizēt projektā izteikto redakciju, precīzi norādot vai aprakstot, ka VID ir jāveicina fizisko personu saimnieciskās darbības reģistrēšanās procesu, proti, jāstimulē nodokļu maksātāju izmantot nekustamā īpašuma īres pakalpojuma reģistrēšanas iespējas. 

Minētais ir pamatots ar to, ka nodokļu maksātājam pastāv 2 opcijas jeb iespējas: 
1) reģistrēt VID saimniecisko darbību;
2) vai izmantot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajam. 
Turklāt šādos gadījumos nodokļu maksātājs netiek atbrīvots no pienākuma veikt nodokļu samaksu un iesniegt gada ienākuma deklarāciju. 
 Tādējādi informatīvajā ziņojumā sniegtais apgalvojums par fiziskās personas nereģistrētās saimnieciskās darbības ierobežošanu nav korekts un ir precizējams.

-

Iepazīstoties ar Informatīvā ziņojuma “Par tūristu mītņu un īstermiņa mītņu īres regulējumu” projektu, tostarp projekta 1. sadaļu “Esošās situācijas izklāsts īstermiņa īres tirgū Latvijā”, kura ietvaros vienlaikus ir minēts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021./2022. gadam, rodas priekšstats, ka šīs nozares sakārtošana galvenokārt ir sasaistāma tikai un vienīgi ar nodokļu jomu, proti, izvairīšanos no nodokļu nomaksas mazināšanu un, ka īstermiņa mītņu īres jomas sakārtošana galvenokārt ir sakārtojama Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu administrēšanos pasākumu ietvaros.
Iepriekš minētā sakarā jāuzsver, ka īstermiņa mītņu īres tirgus aptver plašu uzraugāmo un kontrolējamo jautājumu loku, kas ir saistīti ne tikai ar nelegālas uzņēmējdarbības ierobežošanu tūrisma jomā, bet kas vienlaikus skar sabiedrības veselību un dzīvību, sabiedrisko kārtību un citus jautājumus, ko attiecīgi būtu jāuzrauga un jākontrolē citām valsts institūcijām.
Piemēram, no šādiem jautājumiem ir jāatzīmē:
-             ugunsdrošības jomu (it īpaši, ņemot vērā notikumus (ugunsgrēku) patvaļīgi ierīkotajā hostelī - Merķeļa ielā 8, Rīgā, kā rezultātā 8 cilvēki gājuši bojā);
-             ēku ekspluatācijas drošības jomu;
-             sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomu (kas var būt saistīts ar viesu antisociālu uzvedību u.tml.);
-             veselības un higiēnas jomu (kas var būt saistīti ar telpu pienācīgu uzkopšanu un tīrības uzturēšanu, līdz ar to būtiski skar viesu veselības nodrošināšanu) u.c.
Ievērojot augstāk minēto un plašākai šīs jomas problēmu ilustrācijai, lūdzam papildināt Informatīvā ziņojuma projekta 1. sadaļas secinājumu daļu ar papildu mērķiem, kādēļ ir nepieciešama īstermiņa mītņu jomas sakārtošana, neatsaucoties tikai vien uz to, lai mazinātu fizisko personu nereģistrētu saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā.

 

-