Atzinums

Lūdzam 5.1.apakšpunktā vārdus un skaitli "Personai ir 1.invaliditātes grupa" aizstāt ar vārdiem un skaitli "Personai ir noteikta I invaliditātes grupa", ņemot vērā, ka invaliditātes grupa tiek apzīmēta ar romiešu cipariem Invaliditātes likumā.
 

-

Lūdzam 1.pielikuma 3.2.apakšpunktā ievērot Invaliditātes likuma un Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr.805 “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” terminoloģiju un izteikt minēto apakšpunktu šādā redakcijā "3.2. Personai konstatēti smagi funkcionēšanas ierobežojumi un noteikta II invaliditātes grupa".
 

-

Norādām, ka noteikumu projekta 1.pielikuma 2.4.apakšpunktā ietvertais formulējums “Personai ir funkcionēšanas pazemināšanās ar prognozējamu invaliditāti” ir neskaidrs. Vēršam uzmanību, ka prognozējamas invaliditātes statusu nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - Komisija) amatpersona, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst prognozējamas invaliditātes noteikšanas kritērijiem un paredzams, ka bez ārstniecības, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu saņemšanas tā palielināsies un atbildīs invaliditātes noteikšanas kritērijiem. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, lai noteiktu prognozējamas invaliditātes statusu, nepieciešama personas ārstējošā ārsta, sociālā dienesta un Komisijas iesaiste un cieša sadarbība. Proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 4.janvāra noteikumu Nr.9 “Noteikumi par individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti” 3.punktu ārstējošais ārsts, nosūtot personu uz pirmreizēju prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, aizpilda individuālo rehabilitācijas plānu, kurā norāda paredzētos ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas pasākumus, kā arī to sniegšanas termiņu, nepārsniedzot viena gada periodu, un izsniedz to personai vai nosūta Komisijai. Tālāk individuālo rehabilitācijas plānu papildina Komisija un sociālais dienests. Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja viens no kompensācijas saņemšanas kritērijiem būs prognozējamas invaliditātes statuss, tas palielinās gan paša pacienta noslodzi, vēršoties pie ārsta nepieciešamo dokumentu sagatavošanā,  gan arī ārstu noslodzi, sagatavojot individuālo rehabilitācijas plānu un nosūtījumu uz Komisiju (veidlapa Nr. 088/u)  prognozējamas invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Tāpat paaugstināsies administratīvā noslodze Komisijā un sociālajos dienestos. Tā kā kompensācijas izmaksas mērķis ir izmaksāt personai kompensāciju, ja Covid-19 vakcīnas blakusparādība radījusi smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai, uzskatām, ka nebūtu samērīgi paredzēt papildu administratīvo procedūru iesaistītajām pusēm kā priekšnoteikumu kompensācijas saņemšanai. Tāpat vēršam uzmanību, ka, lai gan prognozējamas invaliditātes statusa mērķis sākotnēji bija veicināt iespējami ātru un efektīvu ārstniecības un sociālā sektora sadarbību, lai maksimāli ātri un efektīvi palīdzētu atjaunot personas funkcionēšanas spējas un veicinātu ātru atveseļošanos un palikšanu darba tirgū, diemžēl līdz šim prognozējamas invaliditātes statuss nav devis gaidītos ieguvumus, jo statuss personai nedod reālas priekšrocības saņemt ātrākus vai plašākus veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus. Piemēram, 2020.gadā prognozējamas invaliditātes statuss tika noteikts tikai 35 personām, 2021.gadā – tikai 13 personām. Ņemot vērā minēto, ierosinām 1.pielikuma 2.4. apakšpunktā paredzēt nosacījumu par ārsta (piemēram, rehabilitologa) izvērtējuma saņemšanu, nosakot personas funkcionēšanas ierobežojuma līmeni saskaņā ar “Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijas" (SFK) datu kategorijām un domēniem.

 

-

Lūdzam Anotācijas 1.3.sadaļā vārdus “Valsts darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas” aizstāt ar vārdiem “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas”.
 

-

Noteikumu projektā ietverto normu nepārprotamībai un to tālākai  piemērošanai ierosinām anotācijā norādīt ieteicamo psihometrisko instrumentu, ar kuru speciālists mērīs personas pašaprūpes spējas, dzīves kvalitāti un funkcionēšanu, piemērojot noteikumu projekta 1.pielikuma 4.1., 4.2. un 5.1.apakšpunktu.
 

 

-