Atzinums

Sadaļā Esošas situācijas raksturojums (13.-14. lpp) minēts, ka “karš ir izjaucis galvenos transporta ceļus”.
Lūdzam norādīt, ka “karš radījis piegādes ķēžu traucējumus”.
 

-

Sadaļā "Esošas situācijas raksturojums" (12. lpp) norādīts, ka robežas slēgšana un sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšana, apstājoties cita starpā pārrobežu tirdzniecībai un tūrismam, ir izaicinājums un vienlaikus arī stimuls Austrumu pierobežā meklēt jaunus attīstības un izaugsmes virzienus.
Lūdzam apsvērt apgalvojuma par robežas slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju iekļaušanu ziņojumā vai precizēt, ka tas ir pieņēmums, jo robeža ar Krieviju un Baltkrieviju nav slēgta.
 

-

Sadaļā "Ekonomika" (8.lpp) sniegta informācija par jaunu darba vietu radīšana īstenoto uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu rezultātā, tostarp eksportējošos uzņēmumos Latgales Speciālās ekonomiskās zonas instrumenta darbības ietvaros.
Lūdzam papildināt ar informāciju arī par Rēzeknes SEZ, jo arī Rēzekne ir Rīcības plāna tvērumā .

 

-

Rīcības plānā sniegta informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu.
Lūdzam vārda “ietaupījums” vietā lietot vārdu “samazinājums”, kas atbilst VARAM Metodiskajos ieteikumos pašvaldībām klimata pārmaiņu politikas jomā norādītajam, ka ES mērķis SEG emisiju samazināšana, vai sniegt skaidrojumu, kas domāts ar siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu.

-

Attiecībā uz investīciju prioritātēm Austrumu pierobežā pēc 2027. gada (10.lpp; 12.lpp un 61.lpp), minēts atbalsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, pakalpojumu pieejamībai un drošības situācijas uzlabošanai, stiprinot noturību un veicinot iedzīvotāju noturēšanu un piesaisti.
Lūdzam “stiprinot noturību un veicinot iedzīvotāju noturēšanu un piesaisti” vietā norādīt “stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm”, kas atbilst definētajam plāna mērķim (19. lpp) vai arī sniegt skaidrojumu par paredzētajiem pasākumiem “iedzīvotāju noturēšanai”.
 

-

Lūdzam precizēt sešpadsmito zemsvītras atsauci, pirmos četrus teikumus izsakot atbilstoši piedāvātajai redakcijai.

“Analizējot dzelzceļa pārvadājumu struktūru Latvijā, līdz 2020. gadam dzelzceļa tīkla izmantošanā dominēja kravu pārvadājumi. Kopš 2020. gada šī situācija ir mainījusies un 2020. gadā pasažieru pārvadājumu daļa vilcienu kilometru izteiksmē sasniedza 56%, 2021.gadā – 58%, bet 2022. gadā jau 60,6% no kopējiem vilcienu kilometru rādītājiem dzelzceļa tīklā. Karadarbība Ukrainā un tai sekojošās sankcijas un pārvadājumu ierobežojumi samazina dzelzceļa infrastruktūras noslodzi  kravu pārvadājumos. 2022.gadā sauszemes tranzītā bijis 54% kritums salīdzinājumā ar 2019.gadu.”