Projekta ID
26-TA-1540Atzinuma sniedzējs
Veselības ministrija
Atzinums iesniegts
20.07.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Izvērtējot Finanšu ministrijas virzīto Ministru kabineta noteikumu projektu (turpmāk – Projekts), izsakām iebildumu pret pienākumu iestādēm un kapitālsabiedrībām manuāli ievadīt un dublēt publisko iepirkumu līgumu izpildes datus iestāžu tīmekļvietnēs.
Iebilduma pamatojums un argumentācija:
1. Milzīgs administratīvais slogs un nelietderīgs finanšu līdzekļu izlietojums
Projektā paredzētā prasība pēc manuālas datu ievadīšanas tīmekļvietnēs rada nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu iestādēm un kapitālsabiedrībām. Lielajās valsts kapitālsabiedrībās, jo īpaši universitāšu slimnīcu sektorā, iepirkumu un finanšu dokumentu apjoms ir kritiski liels.
Piemēram, VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (BKUS) aktīvo iepirkumu līgumu skaits sasniedz aptuveni 6 000 līgumu, savukārt mēnesī tiek apstrādāti vidēji 1 700 rēķini.
Pie šāda dokumentu apgrozījuma katra rēķina un līguma izpildes datu manuāla apkopošana un publicēšana tīmekļvietnē prasītu piesaistīt papildu cilvēkresursus (darbaspēka izmaksas), kas ir klajā pretrunā ar valstī deklarēto efektivitātes un publisko līdzekļu taupīšanas politiku. Savukārt lokālu, autonomu automatizācijas rīku izstrāde katras iestādes tīmekļvietnei šobrīd ir ekonomiski pilnīgi nelietderīga, ņemot vērā īso laika posmu līdz vienotās sistēmas ieviešanai.
2. Informācijas dublēšanās un pretruna ar birokrātijas mazināšanas principu
Šobrīd visa pamatinformācija par noslēgtajiem publiskajiem iepirkumu līgumiem un to grozījumiem jau tiek centralizēti un strukturēti publicēta Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Prasība tos pašus vai atvasinātus datus manuāli ievadīt vēl vienā resursā (iestādes tīmekļvietnē) veido mākslīgu, dublējošu funkciju. Tas tieši pārkāpj labas pārvaldības un "vienreizgaitas" (once-only) principu.
3. Neatbilstība nozares ekspertu un likumdevēja panāktajai vienošanai
Finanšu ministrijas darba grupā un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Publisko iepirkumu likuma reformas darba grupā, piedaloties jomas ekspertiem un sadarbības partneriem, jau ir detalizēti izvērtēts jautājums par labāko un efektīvāko risinājumu līgumu izpildes datu atklātībai.
Ekspertu diskusiju rezultātā tika panākta konceptuāla un optimāla vienošanās: ieviest vienotu, centralizētu un automatizētu rīku informācijas publicēšanai Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā (IUB PVS), nosakot tā spēkā stāšanās termiņu ar 2028. gada 1. janvāri. Šī vienošanās ir iestrādāta un izriet no PIL normām. Mēģinājums ar MK noteikumiem Nr. 445 starpstadijā uzlikt par pienākumu veikt manuālu datu ievadi mājaslapās demotivē nozari un grauj tiesiskās paļāvības principu par sistēmiski vienotu pāreju uz digitalizāciju un birokrātijas mazināšanu.
Ņemot vērā minēto, aicinām salāgot tiesisko regulējumu ar Publisko iepirkumu likumā (PIL) jau nostiprināto pāreju uz centralizētu datu automatizāciju no 2028. gada 1. janvāra.
Iebilduma pamatojums un argumentācija:
1. Milzīgs administratīvais slogs un nelietderīgs finanšu līdzekļu izlietojums
Projektā paredzētā prasība pēc manuālas datu ievadīšanas tīmekļvietnēs rada nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu iestādēm un kapitālsabiedrībām. Lielajās valsts kapitālsabiedrībās, jo īpaši universitāšu slimnīcu sektorā, iepirkumu un finanšu dokumentu apjoms ir kritiski liels.
Piemēram, VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (BKUS) aktīvo iepirkumu līgumu skaits sasniedz aptuveni 6 000 līgumu, savukārt mēnesī tiek apstrādāti vidēji 1 700 rēķini.
Pie šāda dokumentu apgrozījuma katra rēķina un līguma izpildes datu manuāla apkopošana un publicēšana tīmekļvietnē prasītu piesaistīt papildu cilvēkresursus (darbaspēka izmaksas), kas ir klajā pretrunā ar valstī deklarēto efektivitātes un publisko līdzekļu taupīšanas politiku. Savukārt lokālu, autonomu automatizācijas rīku izstrāde katras iestādes tīmekļvietnei šobrīd ir ekonomiski pilnīgi nelietderīga, ņemot vērā īso laika posmu līdz vienotās sistēmas ieviešanai.
2. Informācijas dublēšanās un pretruna ar birokrātijas mazināšanas principu
Šobrīd visa pamatinformācija par noslēgtajiem publiskajiem iepirkumu līgumiem un to grozījumiem jau tiek centralizēti un strukturēti publicēta Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Prasība tos pašus vai atvasinātus datus manuāli ievadīt vēl vienā resursā (iestādes tīmekļvietnē) veido mākslīgu, dublējošu funkciju. Tas tieši pārkāpj labas pārvaldības un "vienreizgaitas" (once-only) principu.
3. Neatbilstība nozares ekspertu un likumdevēja panāktajai vienošanai
Finanšu ministrijas darba grupā un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Publisko iepirkumu likuma reformas darba grupā, piedaloties jomas ekspertiem un sadarbības partneriem, jau ir detalizēti izvērtēts jautājums par labāko un efektīvāko risinājumu līgumu izpildes datu atklātībai.
Ekspertu diskusiju rezultātā tika panākta konceptuāla un optimāla vienošanās: ieviest vienotu, centralizētu un automatizētu rīku informācijas publicēšanai Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā (IUB PVS), nosakot tā spēkā stāšanās termiņu ar 2028. gada 1. janvāri. Šī vienošanās ir iestrādāta un izriet no PIL normām. Mēģinājums ar MK noteikumiem Nr. 445 starpstadijā uzlikt par pienākumu veikt manuālu datu ievadi mājaslapās demotivē nozari un grauj tiesiskās paļāvības principu par sistēmiski vienotu pāreju uz digitalizāciju un birokrātijas mazināšanu.
Ņemot vērā minēto, aicinām salāgot tiesisko regulējumu ar Publisko iepirkumu likumā (PIL) jau nostiprināto pāreju uz centralizētu datu automatizāciju no 2028. gada 1. janvāra.
Piedāvātā redakcija
-
