Atzinums

Lai saskaņotu terminoloģiju ar “Latvijas kiberdrošības stratēģijas 2023.-2026.gadam” projektu, aicinām precizēt likumprojekta 6.pantu, norādot, ka Aizsardzības ministrija savas kompetences ietvaros veido un īsteno starptautisko sadarbību kiberdrošības jomā.
 

Aizsardzības ministrija ir vadošā iestāde kiberdrošības jomā Latvijā un virza nacionālās kiberdrošības rīcībpolitikas iniciatīvas, savas kompetences ietvaros veido un īsteno starptautisko sadarbību kiberdrošības jomā.
 

Lai novērstu informācijas atkārtošanos anotācijas punkta “1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” apakšpunktā “Nacionālais kiberdrošības centrs”, dzēst tekstu: “Likumprojektā no jauna iekļauti deleģējumi arī vienotā valsts interneta apmaiņas punkta (GLV-IX) pakalpojumu saņemšanai, valsts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un interneta resursu aizsardzībai pret pakalpojumatteices uzbrukumiem, kā arī instrukcijas izstrādei par pievienošanos publiskam atribūcijas paziņojumam vai par tā iniciēšanu.”
 

-

Aicinām precizēt anotācijas punkta “1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” apakšpunktā “Nacionālais kiberdrošības centrs” informāciju par to, kurā likumprojekta pantā ir noteikti personas datu apstrādes kritēriji.
 

Likumprojekta 41. pantā noteikti personas datu apstrādes kritēriji, kas saistīti ar notikušu vai potenciālu kiberincidentu novēršanu, analīzi kontekstā ar citiem kiberincidentiem, sadarbību ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem kiberincidentu novēršanā, kā arī iespējamu kiberincidentu novēršanas institūciju sadarbību ar Latvijas Republikas Zemessardzi.
 

Aicinām precizēt anotācijas punkta “1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” apakšpunktu “Nacionālais kiberdrošības centrs”, lai tajā sniegtā informācija sakristu ar likumprojekta 40.pantu “Vienotais valsts interneta apmaiņas punkts” un 37.pantu “Kiberincidenta attiecināšana”.
 

Likumprojekta 40. pantā iekļauts deleģējums arī vienotā valsts interneta apmaiņas punkta (GLV-IX) pakalpojumu saņemšanai, valsts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un interneta resursu aizsardzībai pret pakalpojumatteices uzbrukumiem, bet 37. pantā iekļauts deleģējums Ministru kabineta instrukcijas izstrādei par kārtību un kritērijiem, kādā Latvija iniciē vai pievienojas publiskam kiberincidenta attiecināšanas paziņojumam.
 

Aicinām precizēt anotācijas punkta “1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” apakšpunktu “Nacionālais kiberdrošības centrs”, nosakot, ka starptautiskā sadarbība tiek veikta savas kompetences ietvaros.

Paredzēts, ka Nacionālā kiberdrošības centra galvenās darbības jomas būs:1) kiberdrošības politikas veidošana;2) kiberdrošības prasību uzraudzība;3) projektu koordinācija un starptautiskā sadarbība savas kompetences ietvaros;4) sabiedrības izglītošana kiberdrošības jomā;5) kiberincidentu reaģēšana un risināšana;6) kiberdrošības un ielaušanās testi;7) tehnoloģisko risinājumu izpēte un draudu analīze;8) drošības operāciju centru darbības nodrošināšana valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu koplietošanas datu centros.
 

Lai saskaņotu terminoloģiju ar “Latvijas kiberdrošības stratēģijas 2023.-2026.gadam” projektu, aicinām precizēt anotācijas punkta “1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” apakšpunktu “Direktīvas darbības jomas (tvēruma) paplašināšana un direktīvas subjekti”, norādot, ka Aizsardzības ministrija savas kompetences ietvaros veido un īsteno starptautisko sadarbību kiberdrošības jomā.
 

Likumprojekta 6. un 7. pantā tiek noteikta Aizsardzības ministrijas kompetence, uzdevumi un tiesības, skaidri nosakot, ka Aizsardzības ministrija  ir vadošā iestāde kiberdrošības jomā Latvijā un virza nacionālās kiberdrošības rīcībpolitikas iniciatīvas, savas kompetences ietvaros veido un īsteno starptautisko sadarbību kiberdrošības jomā.
 

Aicinām precizēt anotācijas punktu 4.1.4., lai nodrošinātu pilnīgas informācijas atspoguļošanu par plānoto Ministru kabineta instrukcijas projektu.
 

4.1.4. Ministru kabineta instrukcijas projekts “Kārtība un kritēriji, kādā Latvija iniciē vai pievienojas publiskam kiberincidenta attiecināšanas paziņojumam”, kas saskaņā ar “Informācijas atklātības likumu” satur informāciju dienesta vajadzībām
Pamatojums un apraksts
Izstrādāts, lai noteiktu klasificētu kārtību un kritērijus, kādā Latvija iniciē publisku kiberincidenta attiecināšanas paziņojumu vai pievienojas citas valsts, Eiropas Savienības, NATO vai citas starptautiskās organizācijas iniciētam publiskam kiberincidenta attiecināšanas paziņojumam.