Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība iebilst likumprojekta grozījumiem un lūdz nevirzīt Izglītības likuma grozījumus, kamēr nav pilnveidots un saskaņots ar sociālajiem un sadarbības partneriem  finansēšanas modelis “Programma skolā”,
izpildīts Informatīvā ziņojuma "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā" Ministru kabineta 2023.gada 21.novembra sēdes protokollēmums Nr.58 66.§, un noteikts izpildāms finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanas termiņš visās pašvaldību izglītības iestādēs.

Vēršam uzmanību, ka izglītības nozarē pēdējo gadu laikā ir īstenotas vairākas reformas, kas ir sasteigtas (piemēram,SAM: 8.3.1. "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu." ), reformas bez atbilstošiem resursiem, kas negatīvi ietekmēja nozares pedagogu, skolēnu darbinieku labbūtību.
Ir svarīgi jauno finansēšanas modeli “Programma skolā” izstrādāt  kvalitatīvi un īstenot, nodrošinot ilgtspējīgu izglītības nozares attīstību un sabiedrības izpratni un atbalstu.

Kā norāda pašvaldības, citāts no Bauskas novada vēstules: "Tālu no ikdienas realitātes ir IZM izvirzītie sasniedzamības kritēriji, kas nosaka attālumu starp izglītības iestādēm pamatizglītībā un vidējā izglītībā līdz 50 km un ceļā pavadīto laiku vienā virzienā ne ilgāku par 60 minūtēm. Tas nozīmē, ka izglītojamajā dzīves vieta var atrasties 20 - 25 km no skolas. Izvērtējot šī brīža skolēnu pārvadājumu maršrutu kopgarumus un skolēnu tajos pavadīto laiku Bauskas novada teritorijā, varam secināt, ka maršrutos ar sliktu ceļa infrastruktūru (tādi ir vairums lauku teritoriju ceļu), kuru garums pārsniedz 15 km, skolēns jau šobrīd pavada vairāk kā 60 minūtes. Tāpat jāņem vērā apstāklis, ka salāgojot dažādus pārvadājumu maršrutus ar pieejamo autotransporta nodrošinājumu, ne vienmēr iespējams organizēt skolēnu ierašanos skolā īsi pirms mācību stundu sākuma. Virzība uz 7. -9. klašu un vidusskolas posmu slēgšanu, radīs papildus izdevumus pašvaldībai, organizējot jaunus pārvadājumu maršrutus, nodrošinot jaunu autobusu iegādi, to uzturēšanu."
 

-

Par grozījumiem 14.p. 41.punktā (MK kompetence):
likumprojekta 14.panta 41.punkta grozījumu piedāvātā redakcija  ir pretrunā ar MK 2018.gada 11.septembra noteikumiem nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”, kur 4.punktā noteikts minimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē, 

14. panta 41. punktā netiek ievērota izglītības kvalitātes definīcija atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam, aicinām atgriezt kvalitātes definīciju;
Ministru kabinets nosaka minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu kā priekšnosacījumu izglītības kvalitātei pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu īstenoto vispārējās izglītības programmu 1.- 6. klasē, nedalot pamatizglītības pirmo posmu (1.-6.klase) divos posmos (1.-3., 4.-6.klase);

Piedāvājums izteikt 41.punktu šādā redakcijā:
  “41) nosaka minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu kā priekšnosacījumu izglītības kvalitātei pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu īstenoto vispārējās izglītības programmu 1.-6., 7.-9. un 10.-12. klašu grupā, kā arī kritērijus, atbilstoši kuriem nosaka izglītības iestādes, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms, tai skaitā kritērijus attiecībā uz izglītības pieejamības nodrošināšanu;”
 
14.p.42.punktā:
1) Ievērojot iepriekš minēto Piedāvājums: Izslēgt 14.p. 42.punktu.
 

-

LPS norāda, ka Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtējumā (turpmāk – ex-ante) pausts, ka pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, ja izpildās Ministru kabineta (MK) noteiktie sistēmiskai izglītības kvalitātei noteiktie kritēriji atbilstoši katrai no izglītības pakāpēm. Taču tālākajā ex-ante tekstā netiek atklāti iepriekš noteiktie kvalitātes kritēriji. Jāuzsver, ka šādu kritēriju izstrādi likumdevējs ir deleģējis MK, izdarot grozījumus Izglītības likumā, resp., 14 panta 8^.1 punktā, ko šobrīd Ministrija piedāvā svītrot. Ministrija ex-ante norāda, ka prasības sistēmiskai izglītības kvalitātei ir izteiktas virknē citu tiesību aktu.

Jānorāda, ka MK noteikumi Nr.253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra noteikumos Nr.618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība” paredz tikai ārēju izglītības iestāžu un programmu iepriekšēju novērtējumu (licencēšanas procesā), kā arī regulāru ārēju novērtējumu akreditācijas procesā.
Likumdevējs, paplašinot pašvaldības izglītības pārvalžu funkcijas, nozīmību un nosakot atbildību par  kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanā, ir noteicis tādu regulējumu, kas pašvaldībām tieši uzliek par pienākumu atbildēt par izglītības kvalitāti tās izglītības ekosistēmā.

Jāatzīst, ka svītrojot 14. panta 8.¹ punktu pašvaldības nespēs kvalitatīvi pārraudzīt to izglītības ekosistēmā esošo izglītības iestāžu darbību un atbilstību augstiem izglītības kvalitātes rādītājiem. Tiesību aktā un ex-ante pieteiktie grozījumi tiek pamatoti tikai ar vienu – kvantitatīvu izglītības kvalitātes kritēriju, resp., izglītojamo skaitu.
 Tai pašā laikā ex-ante tiek pielietoti atšķirīgi rādītāji dažādās izvērtējuma sadaļās, piem., izglītojamo skaits klašu grupā, izglītojamo skaits izglītības iestādē, izglītojamo skaits pēc izglītības iestādes tipa.

Kā norāda OECD savā 2023. gada decembra ziņojumā “Ģeotelpiskā modelēšana Latvijas skolu tīkla reorganizācijas iniciatīvas atbalstam”, tad “Tā kā IZM plāno izmantot ģeotelpisko modeli, lai informētu par notiekošo skolu tīkla reformu, tai būtu rūpīgi jāpārskata to skolu "pamatsaraksts", kuras ierosināts apvienot, jo, iespējams, ir gadījumi, kad var būt īpaši apstākļi, kas attaisno skolu slēgšanu. Risinājums "viens izmērs der visiem" var nebūt iespējams vai vēlams.”   Vienlaikus OECD šajā pašā ziņojumā norāda, ka vienīgie izmantotie kvalitātes kritēriji ir centralizēto eksāmenu rezultāti. OECD Latvijas gadījumā uzsver, ka primārais mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes izglītību pēc iespējas tuvāk izglītojamo dzīvesvietai.

Atkāpšanās no 2021. gada Likuma grozījumiem, kas 14. panta 8.¹ punktā paredz, ka MK nosaka prasības sistēmiskai izglītības kvalitātes nodrošināšanai būtībā ir atruna, ka sistēmiskas prasības jau šobrīd ir noregulētas dažādos tiesību aktos, nav pieņemama. Normu esamība virknē tiesību aktu apgrūtina to izpildi un ir pretrunā ar Likuma 4.¹ pantu “Valsts sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai”, kas vienlaikus arī prezumē ievērojami lielāku atbildību pašvaldību izglītības pārvaldes iestādēm.
 

-

-

60.p. 3.² daļa:
1) Nav noteikti kritēriji (MK noteikumi) izglītojamo minimāli pieļaujamajam skaitam attiecīgajās klašu grupās, atbilstoši kuriem nosaka izglītības iestādes, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms, lūdzu vienlaicīgi ar likuma grozījumiem sagatavot attiecīgus MK noteikumus;
2) Piedāvājums izteikt 3^.2 daļu šādā redakcijā:
“3.² Šā panta trešo daļu un 59. panta otro daļu par to pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās izglītības programmās, nepiemēro 10.-12. klašu grupā, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klašu grupā neatbilst Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam un netiek nodrošināta noteiktā izglītības kvalitāte, izņemot noteiktās pieejamības skolas, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksa attiecīgajā klašu grupā tiek nodrošināta no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta.
 

-

Pārejas noteikumu 116.punkts:
1) Ar Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija rīkojumu Nr.436 “Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” apstiprinātajās pamatnostādnēs laika posmā līdz 2027.gadam netika plānots programmu finansēšanas princips. Tādējādi var uzskatīt, ka Izglītības un zinātnes ministrija neievēro pašu veidotos un Ministru kabinetā apstiprinātos normatīvos aktus - Ministru kabinets 2018.gada 11.septembrī apstiprināja noteikumus Nr. 583 un Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. Līdz ar ko aicinām likumprojekta ieviešanas termiņu pagarināt līdz 2027.gada 1.septembrim.

2) Ierosinājums: papildināt pārejas noteikumus ar 116. punktu šādā redakcijā: Izglītības iestādēm, kas uz 2024. gada 1. septembri nenodrošina atbilstību Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klašu grupā, 2024./2025. mācību gadā šā likuma 60. panta 3.² daļas regulējumu nepiemēro un finansējums no valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināts pilnā apmērā. 2025./2026. un 2026./2027. mācību gadā finansējumu piemēro pilnā apmērā, ja dibinātājs pieņēmis lēmumu par izglītības iestādes turpmāko darbību.
Izglītojamajiem, kuri 2024./2025.mācību gadā uzsākuši vidējās izglītības programmas apguvi vidusskolas 10.klasē, izglītības iestādē, kura neizpilda kvantitatīvos kritērijus 10.-12.klašu grupā, valsts finansē vidējās izglītības apguvi trīs mācību gadus (2024./2025.,2025./2026., 2026./2027.m.g.), ja vidusskola nodrošina kvalitātes kritēriju izpildi un pašvaldība līdz 2025.gada 1.martam pieņēmusi lēmumu par izglītības pakāpes maiņu.
 

-

1. Lūdzu papildināt anotāciju,ar informāciju par  Izglītības likuma grozījumu  ietekmi uz teritoriju attīstību, uz iedzīvotāju sociālo situāciju, uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību.

2. Ja Likuma grozījumos tiek uzsvērts, ka atalgojuma un skolu tīkla reorganizācijā par pamatu tiek ņemti kvalitātes kritēriji, tad būtu ieteicams, ja IZM izmantotu kādus no tās Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā izstrādātajiem rādītājiem vispārējā izglītībā. Šobrīd ir tikai kvantitatīvs rādītājs [skolēnu skaits], kas turklāt tiesību akta anotācijā dažādās vietās tiek definēts atšķirīgi, līdz ar ko aicinām ievērot vienotu pieeju.
3. Norāde anotācijā, ka likumgrozījumi veidoti, pamatojoties uz MK 2023.gada 21.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.58 66.§) “Informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”” (turpmāk – Ziņojums) 5.2. apakšpunktā Izglītības un zinātnes ministrijai dotajam uzdevumam izstrādāt minētajā protokollēmumā minēto reformu ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, t.sk., grozījumus Izglītības likuma 60. panta 3^.2 daļā, nosakot, ka:
1) pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, ja izpildās Ministru kabineta noteiktie sistēmiskai izglītības kvalitātei noteiktie kritēriji atbilstoši katrai no izglītības pakāpēm;
2) ja kritēriji neizpildās, pašvaldība pedagogu darba samaksu finansē no pašvaldības budžeta līdzekļiem, norāda, ka kvantitatīvie rādītāji nevar būt par pamatu pedagogu atalgojuma nodrošināšanai – noteikta Valsts funkcija, īpaši saskaņā ar LR Satversmē noteikto  obligātās pamatizglītības nodrošināšanu – paaugstināšanai, vēl jo vairāk, jau paredzot pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu. Pašvaldības ir pieņēmušas 2024.gada budžetu, līdz ar to plānot var nākamā gada -2025.gada budžetu. Līdz ar ko pastāv risks, ka vēl, uzliekot papildu slogu uz pašvaldību budžetu, var šo situāciju tikai sarežģīt, kas savukārt nozīmē, ka 2024.gadā realitātē pašvaldības nevar ieviest IZM plānotās reformas, t.sk. nezinot, cik papildus finansējums būs nodrošināts no valsts puses.  LPS norāda, ka likumprojekta anotāciju nepieciešams papildināt ar skaidrojumu attiecībā uz budžeta ietekmi atbilstoši iepriekš minētajam.

 

-

LPS aicina IZM uz diskusiju par:

1. Vispārējās vidējās izglītības – vidējās izglītības pakāpē (10.-12.klase) – skolēnu kvantitātīvajiem kritērijiem, bet kopā ar kvalitatīvajiem rezultātiem, t.sk. pieprasot IZM uzlabot “monitoringa rīka” darbības un datu pieejamības kvalitāti;
2. Izglītības iestāžu, t.sk. pirmsskolas un vadītāju akreditāciju, vērtēšanu noteikt par valsts budžeta līdzekļiem;
3. IZM organizē kvalitatīvu un racionālu sarunu ar pašvaldībām:
Par valsts investīcijām  jaunu izglītības iestāžu vai piebūvju būvniecībai, kurās ir sasniegta izglītības iestādes kapacitāte ( it īpaši PieRīgas t.sk.Mārupes, Ādažu, Ķekavas u.c.novadi);
Par iekļaujošas izglītības organizāciju bērniem ar speciālām vajadzībām vispārējā izglītībā.

-