Atzinums

Ņemot vērā Augstskolu likuma 70. pantā noteiktās Augstākās izglītības padomes pamatuzdevumus, kompetences un funkcijas, tai skaitā 70. pantā noteikto kompetenci izstrādāt priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu, Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP) sniedz atzinumu par konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu" (turpmāk – ziņojumu).
Iepazīstoties ar ziņojuma 3. versiju, AIP norāda, ka tā atzinīgi vērtēja tajā izteikto ieceri modernizēt augstākās izglītības finansēšanas modeli pārejot uz institucionālo finansēšanas modeli.

Tomēr ziņojumā joprojām nav minēti vai atrisināti daži ļoti būtiski jautājumi:

1. Ziņojumā nav aprakstīts aktuālais budžeta vietu noteikšanas mehānisms. No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Savukārt Augstākās izglītības padome prognozē valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī kopumā un izstrādā priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē.

2. Koncepcijā nav aprakstīts mehānisms kā tiks pieņemts lēmums par prognozējamo absolventu skaitu to sasaistot ar darba tirgus prognozi institucionālā finansējuma modelī. Ziņojumā nav minēts tas, kas lems par absolventu skaitu valsts attīstībai būtiskās jomās, piemēram, STEM vai izglītības speciālistu jomās – vai šo lēmumu pieņems augstskolas padome, senāts vai izglītības un zinātnes ministrs, neņemot vērā visas augstākajā izglītībā iesaistītās puses. 

Tāpēc AIP atkārtoti piedāvā ziņojumā aprakstīto augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeli papildināt, paredzot tajā, ka lemjot par augstskolas un koledžas institucionālā finansējumu, tiek ņemti vērā AIP priekšlikumi par absolventu skaitu valsts attīstībai būtiskās jomās, tai skaitā, ņemot vērā atsevišķu valsts reģionu specifiku un to nepieciešamības.

3. Koncepcija neparedz iespēju arī privātpersonu dibinātās augstskolās sagatavot speciālistus valsts attīstībai būtiskās jomās, tai skaitā, ņemot vērā atsevišķu valsts reģionu specifiku un to nepieciešamības.

4. Koncepcijā ir nepietiekama sasaiste arī citām jau īstenotām vai vēl īstenojamām augstākās izglītības reformām. Tai skaitā nav aprakstīts, kā institucionālā finansēšanas modelis tiks sasaistīts ar jauno doktorantūras modeli un īpaši ar tā iecerētajiem finansēšanas mehānismiem, kā arī tā sasaiste ar jauno akadēmiskās karjeras ietvaru. Kas noteiks doktorantu skaitu, tajā skaitā doktorantu ar kuriem tiek slēgts darba līgums, skaitu institucionālā finansēšanas modeļa gadījumā – augstskola vai Izglītības un zinātnes ministrs.

5. No ziņojuma teksta izriet, ka valsts augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma un senāta un augstskolas studējošo pašpārvaldes atzinumiem nosaka studiju vietu skaitu, studiju vietas finansēšanas principus no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem, kā arī studiju maksas nosacījumus.
- Tādejādi ziņojumā valsts augstskolas padomei tiek noteikta Augstskolu likumā neparedzēta kompetence (Augstskolu likuma 14.2 pants), savukārt tiek ierobežota Augstskolu likumā paredzētā augstskolas senāta kompetence (Augstskolu likuma 52. panta 4. daļa). Iecerētās pārmaiņas augstskolas iekšējā pārvaldībā ir pretrunā ar īstenoto augstskolu iekšējās pārvaldības reformu, kura noteica, ka senāts ir  augstākā akadēmiskā lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ne ir mazāk kā 20 procenti locekļu ir studējošo pārstāvji, kas tādejādi piedalās lēmumu pieņemšanā.
- AIP ieskatā arī ieviešot institucionālo finansēšanas modeli ir jāsaglabā Augstskolu likumā paredzētā augstskolas senāta kompetence.

6. Ziņojumā nav aprakstīta iecerētā institucionālās finansēšanas modeļa sasaiste ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantā ietverto normu, ka valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to.

7. Ziņojumā minēts, ka, lai veicinātu augstākās izglītības sistēmas caurskatāmību, informētu reflektantu izvēli, kā arī padarītu AII savstarpēji salīdzināmākas, tiks izveidota vienota, ministrijas koordinēta valsts studējošo, absolventu un atbirušo aptauja, kas regulāri apkopos studējošo, absolventu un atbirušo viedokli par studijām, to vērtību un kvalitāti. Šāda aptauja ļaus iegūt salīdzināmus valsts līmeņa datus par augstāko izglītību Latvijā un informēs politikas plānošanu.
No ziņojuma var secināt, ka aptauja arī ir tikai vienīgais iecerētais reformas indikatoru izvērtēšanas mehānisms, savukārt ziņojumā minētais sistēmas izmaksu monitorings un tā veikšana, nav detalizēti izklāstīta.
 

 

Ziņojuma sadaļu Sistēmas snieguma  uzraudzības pilnveide iesakām papildināt atrunājot tajā Augstskolu likumā noteikto Augstākās izglītības padomes kompetenci

Sistēmas snieguma  uzraudzības pilnveide
_{Sekmīgai augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidei ir nepieciešams arī pilnveidot sistēmas snieguma uzraudzību, kas nodrošinātu to, ka tiek identificētas nepilnības sistēmā, ja tādas rodas. Sistēmas pilnveidē tiek iesaistīta Augstākās izglītības padome, kura savas kompetences ietvarā sniedz priekšlikumus sistēmas pilnveides jautājumos.}