Atzinums

Likumprojekta 2.pantā ietvertajā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma (turpmāk - Likums) 7.¹ panta septītajā daļā ir paredzēts izņēmums, ka Pašvaldībām, pamatojoties uz domes lēmumu, ir tiesības piedalīties patvertņu, tai skaitā privātās ēkās un telpās, izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu, nepiemērojot publiskas personas mantas atsavināšanas normatīvajos aktos noteikto kārtību.  Vēršam uzmanību, ka nav skaidrs piedāvātās normas tvērums, proti, kādas konkrēti procedūras un pienākumi, kas izriet no publiskas personas mantas atsavināšanas normatīvajiem aktiem, netiks piemēroti šīs normas piemērošanas kontekstā. Vienlaikus skaidrojam, ka, lai nodrošinātu, ka pašvaldības piesaistīto preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī, kas veiktu patvertņu, tai skaitā privātās ēkas un telpas, izbūvi vai ierīkošanu un nodrošināšanu ar nepieciešamo aprīkojumu, netiktu piešķirts komercdarbības atbalsts, ir jānodrošina, ka tiem tiek sniegta atlīdzība, kas nepārsniedz tirgus cenu. Attiecīgi, lai izslēgtu komercdarbības atbalsta piešķiršanu preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī, tiem ir jābūt izvēlētiem, ievērojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru. Līdz ar to lūdzam papildināt anotācijas 1.3.sadaļu ar skaidrojumu par šajā normā paredzētā izņēmuma tvērumu, kā arī ar skaidrojumu par iepriekš minētās likumprojekta normas tvērumu attiecībā uz publisko iepirkumu regulējuma piemērošanu attiecībā uz preču un pakalpojumu sniedzēju piesaistīšanu normā paredzēto darbību veikšanai un ka to izvēlē tiks nodrošināta atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un konkurenci nodrošinoša procedūra.

-

Attiecībā uz likumprojekta 2.pantā ietverto grozījumu Likuma 7.¹ panta septītajā daļā, kā arī attiecībā uz anotācijas 1.3.sadaļā ietverto skaidrojumu, ka Likumprojekts paredz tiesības pašvaldībām, pamatojoties uz domes lēmumu, ņemt dalību patvertņu izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu, tajā skaitā privātās ēkās un telpās, to darot brīvprātīgi un atbilstoši finansiālajām spējām. Pašvaldību piedalīšanās minētā atbalsta sniegšanā arī liecinātu par attiecīgās pašvaldības rūpēm un atbildību par savu iedzīvotāju aizsardzību un sakārtotu drošības vidi, vēršam uzmanību uz turpmāk minēto. Skaidrojam, ka gadījumā, ja pašvaldība ņemtu dalību tādu patvertņu izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu, kas ir saimnieciskās darbības veicēju īpašumā, publisko līdzekļu piešķiršana (jebkādā formā) iepriekš minēto darbību veikšanai ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā, proti, publisko līdzekļu piešķiršana saimnieciskās darbības veicējiem ir jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktajām pazīmēm un, ja tiktu secināts, ka publiskie līdzekļi tiks piešķirti pasākumam, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, to ieviešanā ir jāievēro komercdarbības atbalsta regulējumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam papildināt likumprojekta 2.pantā ietverto grozījumu Likuma 7.¹ panta septītajā daļā, piemēram, turpmāk minētājā redakcijā, kā arī lūdzam attiecīgi precizēt sniegto skaidrojumu anotācijas 1.3.sadaļā:

(7) Pašvaldībām, pamatojoties uz domes lēmumu, ir tiesības piedalīties patvertņu, tai skaitā privātās ēkās un telpās, izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu, nepiemērojot publiskas personas mantas atsavināšanas normatīvajos aktos noteikto kārtību. Pašvaldība, piešķirot publiskos līdzekļus šajā panta daļā noteikto darbību veikšanai saimnieciskās darbības veicēja īpašumā esošajās privātajās ēkās un telpās, ievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu.

Anotācijas 3. sadaļā norādīts, ka likumprojekta izpilde, tai skaitā jaunu patvertņu būvniecība un esošo būvju pielāgošana patvertnēm, prasīs ievērojamus finanšu līdzekļus. Vēršam uzmanību, ka ar likumprojektu saistītais informatīvā ziņojuma projekts ”Iespējamie risinājumi motivējošiem finanšu mehānismiem patvertnes vai vietas, kur var patverties, atjaunošanai vai izveidošanai” (24-TA-1044), kura pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredzēts, ka jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu visām iesaistītajām institūcijām skatāms Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām vēl nav izskatīts Ministru kabinetā, bet lēmumi par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2025.-2027.gadam Ministru kabinetā vēl nav pieņemti. Līdz ar to atkārtoti norādām, ka likumprojekta tālāka virzība ir atliekama līdz brīdim, kad Ministru kabinetā tiks pieņemti lēmumi par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu, un attiecīgi finansējuma piešķiršanas gadījumā arī izvērtējama likumprojekta virzīšana budžeta likumprojektu pavadošo likumprojektu paketē.
 

-

Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un noteiktību lūdzam aizstāt vārdus "var neattiecināt" ar vārdu "neattiecina", ņemot vērā, ka esošajā redakcijā kritēriju trūkums gadījumiem, kuros jaunās normas tiks vai netiks piemērotas var izraisīt tiesisko nedrošību, jo normas adresātiem būs grūti saprast, kā rīkoties atbilstoši likumam. Otrkārt, neskaidri formulētas normas var radīt interpretācijas problēmas tiesu praksē, kas var novest pie nevienlīdzīgas tiesību piemērošanas.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 7.sadaļu, norādot projekta izpildē iesaistītās institūcijas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 15.punktu visiem projektiem aizpilda šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.6. un 14.7. apakšpunktā (projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām) minēto anotācijas sadaļu. 

-