Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projektā „Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumos Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” (turpmāk – projekts) paredzētā Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumu Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” (turpmāk – noteikumi) 4.9 apakšpunkta ievaddaļa ar vārdiem “izņēmuma stāvokļa vai kara laikā” neatbilst Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (turpmāk – likums) noteiktajam regulējumam par katastrofu veidiem, atbilstoši kuriem tiek veidots likuma regulējums, un tiem paredzētajiem civilās aizsardzības pasākumiem. Vēršam uzmanību, ka izņēmuma stāvoklis nav katastrofas veids, bet gan ar normatīvo aktu paredzēts tiesiskais režīms valstī vai tās teritorijas daļā, ko nosaka, ja ir iestājušies likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 11. panta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi (katastrofas). Tādējādi noteikumos var iekļaut likumā paredzētus katastrofu veidus, proti, sabiedriskās nekārtības, terora akti un iekšējie nemieri. Papildus noteikumos sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāniem ir pieļaujams tiesiskais regulējums, kas paredzēts likuma 3. panta trešās daļas 8. punktā - atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš (valsti apdraud ārējais ienaidnieks). Vienlaikus likuma 11. panta ceturtās daļas 3. punkts pietiekami precīzi nosaka pašvaldības domes priekšsēdētāja kā sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja pienākumus sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādē un apstiprināšanā, un šādam plānam jāaptver likuma 6. panta pirmās daļas 9. punktā minētās katastrofas (pašvaldība koordinē katastrofu pārvaldīšanu) un likuma 11. panta pirmās daļas 5. punktā minētos uzdevumus (nodrošināt iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi). Tādējādi Ministru kabinets ar noteikumiem nevar paredzēt pašvaldībām tādus pienākumus un iekļaut tos sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānos, kas nav noteikti ar likumu. Tieslietu ministrijas ieskatā, atbilstoši šobrīd likumā noteiktajam regulējumam noteikumos par sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu izstrādi saistībā ar sabiedriskām nekārtībām, terora aktiem, iekšējiem nemieriem, vai arī militāru iebrukumu un kara gadījumiem var iekļaut tikai iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi. Vienlaikus norādām, ka atbilstoši normatīvo aktu hierarhijai Ministru kabineta noteikumos nedrīkst pārrakstīt likumos noteiktu regulējumu. Ja Aizsardzības ministrijai ir nepieciešams grozīt pašvaldību iesaistes līmeni civilās aizsardzības pasākumu plānošanā un nodrošināšanā, paredzot dažādus ar iedzīvotāju evakuāciju nesaistītus uzdevumus, vispirms nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus likumā.

-