Atzinums

Biedrība "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" (turpmāk - LTAB) uztur spēkā LTAB  01.02.2023. atzinumā paustos iebildumus par OCTA likuma 43.panta sestās daļas redakciju (lūdzu skatīt LTAB 01.02.2023. atzinumu gan attiecībā uz LTAB piedāvāto OCTA likuma 43.panta sestās daļas redakciju, gan pamatojumu).

-

LTAB uztur spēkā LTAB  01.02.2023. atzinumā paustos iebildumus par OCTA likuma 44.panta pirmās daļas redakciju (lūdzu skatīt LTAB 01.02.2023. atzinumu gan attiecībā uz LTAB piedāvāto OCTA likuma 44.panta pirmās daļas redakciju, gan pamatojumu).

-

LTAB uztur spēkā LTAB  01.02.2023. atzinumā paustos iebildumus par OCTA likuma 44.panta otrās daļas redakciju (lūdzu skatīt LTAB 01.02.2023. atzinumu gan attiecībā uz LTAB piedāvāto OCTA likuma 44.panta otrās daļas redakciju, gan pamatojumu). Vienlaikus norādām, ka  praksē nav īstenojama OCTA likuma prasība par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) darbībai nepieciešamās informācijas sistēmas iekļaušanu integrētajā valsts informācijas sistēmā. Atbilstoši OCTA likuma 58.panta pirmās daļas prasībām apdrošinātāju, LTAB, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Autotransporta direkcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri veido OCTA informācijas sistēmu — strukturētu informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopumu. Līdz ar to, izvērtējot šo regulējumu kopsakarā ar personas datu apstrādes regulējumu, ir konstatējams, ka OCTA informācijas sistēmai nav viens pārzinis. Tā kā OCTA informācijas sistēma ir vairāku atsevišķu informācijas sistēmu kopums, katrai no šīm informācijas sistēmām ir savs pārzinis.  

-

LTAB uztur spēkā LTAB  01.02.2023. atzinumā paustos iebildumus par OCTA likuma 44.panta 2.² daļas redakciju (lūdzu skatīt LTAB 01.02.2023. atzinumu gan attiecībā uz LTAB piedāvāto OCTA likuma 44.panta 2.² daļas redakciju, gan pamatojumu).

-

LTAB uztur spēkā LTAB  01.02.2023. atzinumā paustos iebildumus par OCTA likuma 44.¹ panta redakciju (lūdzu skatīt LTAB 01.02.2023. atzinumu). Atkārtoti iebilstam. Valsts pārvaldes iekārtas likumā (VPIL) ir noteiktas prasības attiecībā uz  valsts pārvaldes uzdevuma deleģējuma priekšmetu. VPIL noteikts, ka publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē, un ka, deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona (VPIL 41.panta pirmā daļa).  Šobrīd nevienā ārējā normatīvajā aktā nav atrunāta FM kompetence OCTA jomā.  Līdz ar to nav saprotams, kā var deleģēt likumprojektā paredzētos valsts pārvaldes uzdevumus. Tas, ka FM ir atbildīga par OCTA politikas veidošanu, vēl nenozīmē to, ka no šīs politikas būtu izsecināmi FM uzdevumi OCTA jomā. Tā kā šī likumprojekta mērķis ir sakārtot normatīvo regulējumu attiecībā uz LTAB-am deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, tad vienlaikus jāsakārto šie citi jautājumi, kas šobrīd ir atvērti un nenoregulēti, un bez kuru sakārtošanas nav iespējama likumprojekta tālākā virzība.

-

LTAB uztur spēkā LTAB  01.02.2023. atzinumā paustos iebildumus par OCTA likuma 44.panta otrās un trešās daļas redakciju (lūdzu skatīt LTAB 01.02.2023. atzinumu gan attiecībā uz LTAB piedāvāto OCTA likuma 44.panta otrās un trešās daļas redakciju, gan pamatojumu).

-

OCTA likuma 47.¹  panta ceturto daļu nepieciešams precizēt (lūdzu skatīt tālāk LTAB piedāvāto redakciju), jo jebkura apdrošinātāja pienākuma nepildīšana nevar būt par pamatu apdrošinātāja izslēgšanai no LTAB. FM piedāvātā redakcija nav samērīga, ja jebkura pārkāpuma gadījumā var  apdrošinātāju izslēgt no LTAB.  

Izteikt 47.¹ panta ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja apdrošināšanas sabiedrība atkārtoti nepilda šā likuma 17.panta piektajā daļā minētos pienākumus vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nodara būtisku kaitējumu, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdei ir tiesības pieņemt lēmumu par apdrošināšanas sabiedrības izslēgšanu no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja."

LTAB uztur spēkā LTAB  01.02.2023. atzinumā paustos iebildumus par OCTA likuma 51.³ pantu par iespēju Garantijas fondā trūkstošos līdzekļus aizņemties no valsts  (lūdzu skatīt LTAB 01.02.2023. atzinumu).

-

Pārejas noteikumos minētie termiņi (izņemot 30.punktu) varētu būt atbilstoši pie nosacījuma, ja grozījumi Saeimā būs pieņemti un stāsies spēkā līdz 01.06.2023. Ja būs redzams, ka grozījumi Saeimā netiks pieņemti līdz 01.06.2023., būs nepieciešamība precizēt pārejas noteikumu 27. - 29.punktu.  Pārejas noteikumu 30.punktā jāparedz 6 mēnešu  termiņš  LTAB Statūtu skaņošanai ar FM.

-

LTAB uztur spēkā LTAB  01.02.2023. atzinumā paustos iebildumus par nepieciešamību precizēt anotāciju. Atkārtoti norādām, ka:

1) no anotācijas izslēdzama šāda rindkopa  - "Laika periodā no 2017.gada līdz 2019.gadam vidēji katru gadu ir bijuši ne vairāk kā divi gadījumi, kad persona pārsūdzējusi tiesā LTAB lēmumu sertificēšanas jomā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.", jo LTAB nav zināms neviens tāds gadījums, kad pārsūdzēšana būtu nonākusi tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, jo līdzšinējā LTAB darbībā netika piemēroti administratīvā procesa principi un  to neparedzēja arī neviens ārējais normatīvais akts. 

2) no anotācijas izslēdzama vai precizējam rindkopa, kurā šobrīd noteikts, ka “Nav konstatēts, ka pašlaik šo lēmumu administratīvais apstrīdēšanas ceļš ir pārāk īss vai mazāk efektīvs. Līdz ar to ir lietderīgi arī turpmāk saglabāt kārtību, kas paredz personas tiesības LTAB izdotos administratīvos aktus tehnisko ekspertu sertificēšanas jomā apstrīdēt tieši LTAB, savukārt LTAB lēmumu -  pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”, jo minētā rindkopa sniedz faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu un nepatiesu salīdzinājumu, jo līdzšinējā LTAB darbībā netika piemēroti administratīvā procesa principi un  to neparedzēja arī neviens ārējais normatīvais akts.

3) no anotācijas izslēdzama rindkopa, kurā šobrīd noteikts, ka “Pašlaik OCTA likuma 37.panta piektajā daļā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam, kā arī Noteikumu Nr.251 saturs neatbilst Satversmes tiesas paustajām atziņām (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018.gada 18.oktobra sprieduma lietā Nr.2017-33-03 14.punktu, Satversmes tiesas 2017.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.2016-23-03 16.punktu un Satversmes tiesas 2012.gada 2.maija sprieduma lietā Nr.2011-17-03 13.3.apakšpunktu)”  vai attiecīgi precizējama, paskaidrojot konkrēti, kādām Satversmes tiesas atziņām spēkā esošā OCTA likuma 37.panta piektā daļa ir neatbilstoša.

4) no anotācijas izslēdzama rindkopa, kurā šobrīd noteikts, ka “Līdz ar to citur OCTA likumā, kur minēti LTAB lēmumi, nav nepieciešams norādīt, vai attiecīgais lēmums ir vai nav administratīvais akts. Vēršam uzmanību, ka OCTA likuma 39.panta pirmajā un piektajā daļā minētie LTAB lēmumi nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem.” Atkārtoti norādām, ka anotācijā pēc būtības skaidri jānorāda, kuros jautājumos valsts deleģējuma jomā valsts grib atkāpties no vispārējās jurisdikcijas principa un tiesiskuma kontroli nodot vispārējās jurisdikcijas tiesai, proti,  anotācijā skaidri jānorāda, ka OCTA likuma  39. panta pirmajā un piektajā daļā minētajā gadījumā notiek atkāpšanās no LTAB pieņemto lēmumu tiesiskuma pārbaudes Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un ka šie lēmumi strīdus gadījumā tiesiskuma kontrolei nododami vispārējās jurisdikcijas tiesai. OCTA likumā skaidri nenosakot šo atkāpšanos (arī citos gadījumos, kad LTAB pieņem lēmumu), attiecīgi visi pārējie deleģējuma ietvaros LTAB pieņemtie lēmumi būs uzskatāmi par pārvaldes lēmumiem vai administratīvajiem aktiem. Ja likumdevēja mērķis ir atkāpties no lēmumu jeb administratīvo aktu tiesiskuma pārbaudes Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un biedrības publisko tiesību jomā pieņemto lēmumu tiesiskuma kontroli nodot vispārējās jurisdikcijas tiesai, tam skaidri būtu jābūt noteiktam normatīvajos aktos, jo biedrība atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta pirmajai daļai ir brīvprātīga personu apvienība un pamatā darbojas privāto tiesību jomā. Publisko tiesību jomā, pildot deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, biedrība darbojas tikai normatīvajos aktos paredzētajos izņēmuma gadījumos. Tas nozīmē, ka ir jānošķir biedrības kā iestādes Administratīvā procesa likuma 1.panta pirmās daļas izpratnē darbība publisko tiesību jomā no biedrības darbības privāto tiesību jomā, līdz ar to ir jānošķir arī privāto un publisko tiesību jomā pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība (detalizētāk par šo lūdzu skatīt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022.gada 1.februāra lēmumu lietā Nr. 670016721, SKA-564/2022). Līdz ar to, anotācijā ietvertā frāze “Līdz ar to citur OCTA likumā, kur minēti LTAB lēmumi, nav nepieciešams norādīt, vai attiecīgais lēmums ir vai nav administratīvais akts.” ir neatbilstoša iepriekš minētajiem Augstākās tiesas secinājumiem lietā Nr. 670016721, SKA-564/2022.

5) anotācijas rindkopa, kurā šobrīd noteikts, ka “LTAB statūtu un to grozījumu saskaņošana ar Finanšu ministriju novērstu situācijas, ka LTAB statūtos tiek ietvertas tādas normas, kas neatbilst OCTA likuma tiesiskajam regulējumam un tā interpretācijai, piemēram, normas attiecībā uz iestāšanās naudu apdrošināšanas sabiedrībai, kura vēlas iegūt LTAB biedra statusu.”, ir precizējama, jo FM kā uzraugošā iestāde var veikt uzraudzību pār valsts deleģētā uzdevuma izpildi. FM nepiemīt tiesu vara,  kā arī FM nevar atzīt kādu no LTAB Statūtu normām par neatbilstošām likumam, jo FM nevar iejaukties biedrības darbībā. 

6)  anotācijas rindkopa, kurā šobrīd noteikts, ka  "Latvijas Republikas kā Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts pienākums ir nodrošināt nacionālā Zaļās kartes biroja darbību, kura pienākums ir kompensēt zaudējumus, ko ārvalstīs nodarījuši Latvijas Republikā reģistrēti transportlīdzekļi, un izmaksāt kompensāciju par zaudējumiem, ko Latvijas Republikā nodarījuši ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi."), ir precizējama, to izsakot šādā redakcijā: "Latvijas Zaļās kartes biroja pienākums ir:
1) kārtot prasības, kad ceļu satiksmes negadījums (CSNg) ir noticis Latvijā un zaudējumus CSNg nodarījis transportlīdzeklis, kuram ir citas valsts reģistrācijas numura zīme, un prasība jāregulē saskaņā ar OCTA likumu un Zaļās kartes (ZK) sistēmas Biroju padomes (Council of Bureaux) Iekšējās kārtības noteikumiem (Internal Regulations)  pamatā tajos gadījumos, ja citas ZK dalībvalsts apdrošinātājs nav iecēlis korespondentu (prasību kārtošanas pārstāvi) prasību kārtošanai Latvijā,
2) sniegt informāciju par atbildīgo apdrošinātāju vai nodrošināt garantiju atlīdzību izmaksām tajos gadījumos, kad CSNg noticis citā ZK dalībvalstī un zaudējumus nodarījis LR reģistrēts transportlīdzeklis un atlīdzības izmaksa no apdrošinātāja, kas sniedz OCTA pakalpojumus LR, nav pieejama.". 

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Iekšzemes transporta komitejas Autotransporta apakškomitejas 1949. gada 25. janvārī pieņemto 5. rekomendāciju (turpmāk – Rekomendācijas) 1. punkta (a) un (b) apakšpunkts paredz, ka zaļo karšu ieviešanai apdrošinātāji katrā valstī izveido centrālo organizāciju (biroju), kas saviem biedriem (apdrošinātājiem) izsniedz apdrošināšanas (zaļās) kartes, kuras ir derīgas vienā vai vairākās valstīs.

ES Direktīvas 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk – Direktīva 2009/103/EK) 1. panta 3. punkts noteic, ka valsts apdrošinātāju apvienība ir profesionāla organizācija, kas izveidota saskaņā Rekomendācijām un apvieno apdrošināšanas sabiedrības, kurām valstī ir atļauts veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Direktīvas 2009/103/EK 1. panta 5. punkts definē, ka zaļā karte ir starptautiska apdrošināšanas apliecība, kas izdota valsts apdrošināšanas apvienības vārdā saskaņā ar Rekomendācijām.

No minētā izriet, ka atbilstoši Rekomendācijai un Direktīvai 2009/103/EK zaļās kartes sistēmas nacionālā biroja pienākumus var veikt tikai apdrošinātāju izveidota profesionālā organizācija. Savukārt, ja šo darbību uzskata par valsts pārvaldes uzdevumu, būtu jāatzīst, ka tas primāri “pierēķināms” valstij un apdrošināšanas apvienība to veic tikai izņēmuma kārtā, jo pašai Finanšu ministrijai to veikt nav lietderīgi. Zaļās kartes sistēmas nacionālajiem birojiem pamatā ir divas funkcijas (pienākumi):
1) izskatīt un nokārtot zaudējumu atlīdzības prasības, kas radušās no negadījumiem, kuros iesaistīti citu valstu transportlīdzekļi;
2) garantēt mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas sertifikātus – zaļās kartes – ko izsniedz apdrošinātāji (The functions of the Green Card Bureaux. Website of the Council of Bureaux. Pieejams: https://www.cobx.org/index.php/article/45/gc-system-composed-green-card-bureaux-48-countries-participating-system).

Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka, pirmkārt, valsts apdrošinātāju apvienība (nacionālais birojs) ir apdrošinātāju izveidota profesionālā organizācija (privāttiesību subjekts). Otrkārt, Zaļās kartes sistēmas nacionālo biroju funkcijas jeb pienākumus jāpilda tieši valsts apdrošinātāju apvienībām. Proti, starptautiskās tiesības paredz, ka Latvijas Republikas zaļās kartes sistēmas nacionālā biroja pienākumus jāpilda LTAB.

No Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) regulējuma izriet, ka valsts pārvaldes uzdevumus pamatā pilda valsts pārvaldes iestādes. Atbilstoši VPIL 40. panta pirmajai daļai, valsts pārvaldes uzdevumus var deleģēt privātpersonai, tikai tad, ja privātpersona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Savukārt no VPIL 41. panta pirmās daļas izriet, ka publiska persona var deleģēt tikai tādus pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst attiecīgās publiskās personas kompetencē.

Situācija, kad zaļās kartes sistēmas nacionālo biroju funkcijas pildītu valsts pārvaldes iestāde, nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Tādēļ valsts pārvaldes iestāde nevar pildīt zaļās kartes biroja pienākumus un, secīgi, šo pienākumu deleģēšana privātpersonai nav iespējama.

Ievērojot minēto, Zaļās kartes sistēmas Biroju padomes locekļa un Latvijas Republikas Zaļās kartes sistēmas nacionālā biroja pienākumu pildīšana neietilpst valsts pārvaldes funkcijās un nav uzskatāma par deleģējumu privātpersonai.

7) no anotācijas izslēdzams šāds teikums "Līdz ar to var secināt, ka minētajiem dokumentiem pretrunā nav tāda kārtība, kur Zaļās kartes nacionālā biroja funkcijas pilda ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde.", jo nevienā ZK sistēmas dalībvalstīs ZK biroja funkcijas nepilda valsts pārvaldes iestāde, turklāt arī Direktīvā 2009/103/EK ir likts uzsvars tieši uz apdrošinātāju apvienību , t.i., minētās direktīvas 1.panta 3.punktā definēts, kas ir “valsts apdrošinātāju apvienība”, skaidrojot, ka tā ir profesionāla organizācija, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Iekšzemes transporta komitejas Autotransporta apakškomitejas 1949. gada 25. janvārī pieņemto 5. ieteikumu un kas apvieno apdrošināšanas sabiedrības, kurām valstī ir atļauts veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Līdz ar to no šīs direktīvas definīcijas un tajā ietvertā tvēruma nevar izsecināt to, ka valsts apdrošinātāju apvienība  varētu būt kāda no valsts pārvaldes iestādēm. 


8) no anotācijas izslēdzama visa rindkopa, kas sākas ar šādu teikumu "Savukārt Vācijas Likuma par obligāto apdrošināšanu mehānisko transportlīdzekļu turētājiem (pieejams: https://www.gesetze-im-internet.de/pflvg/BJNR102130965.html) 13a.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka kompensācijas iestādes uzdevumu veikšanai izveido publisko tiesību iestādi".    Šī rindkopa sniedz nepatiesu un maldinošu informāciju, jo šī rindkopa nekādā veidā neatspoguļo Vācijas tiesisko regulējumu attiecībā uz Vācijas Zaļās kartes biroja darbošanos Zaļās kartes sistēmā. Atbilstošajā Vācijas regulējumā runa ir par kompensācijas institūciju Direktīvas 2009/103/EK izpratnē. Vēršam uzmanību, ka ir nošķirama Zaļās kartes sistēmas darbība no tās sistēmas, kuras izveidi paredz Direktīva 2009/103/EK.


9) precizējama frāze, kur šobrīd noteikts, ka LTAB uzdevums ir “attīstīt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas darbībai nepieciešamo informācijas sistēmu, nodrošināt tās iekļaušanu integrētajā valsts informācijas sistēmā un datu operatīvu pieejamību”. LTAB uztur spēkā LTAB  01.02.2023. atzinumā paustos iebildumus par OCTA likuma 44.panta otrās daļas redakciju (lūdzu skatīt LTAB 01.02.2023. atzinumu gan attiecībā uz LTAB piedāvāto OCTA likuma 44.panta otrās daļas redakciju, gan pamatojumu). Vienlaikus norādām, ka  praksē nav īstenojama OCTA likuma prasība par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) darbībai nepieciešamās informācijas sistēmas iekļaušanu integrētajā valsts informācijas sistēmā. Atbilstoši OCTA likuma 58.panta pirmās daļas prasībām apdrošinātāju, LTAB, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Autotransporta direkcijas, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri veido OCTA informācijas sistēmu — strukturētu informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopumu. Līdz ar to izvērtējot šo regulējumu kopsakarā ar personas datu apstrādes regulējumu ir konstatējams, ka OCTA informācijas sistēmai nav viens  pārzinis. Tā kā OCTA informācijas sistēma ir vairāku atsevišķu informācijas sistēmu kopums, katrai no šīm informācijas sistēmām ir savs pārzinis.  

10) rindkopā, kas sākas ar šādu teikumu "LTAB lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību cietušais var pārsūdzēt vispārējās jurisdikcijas tiesā, kā to nosaka OCTA likuma 39.panta sestā daļa: “Trešā persona lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai izmaksas atteikumu var pārsūdzēt tiesā triju gadu laikā pēc tā pieņemšanas”,  izslēdzama atsauce uz Satversmes tiesas 2006.gada 14.marta spriedumu lietā Nr.2005-18-01, kur Satversmes tiesa atzinusi, kaut arī zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums pēc savām pazīmēm atzīstams par administratīvo aktu, tas nenozīmē, ka tā pārsūdzēšanas kārtība obligāti jānoteic Administratīvā procesa likuma normās.  Tikai attiecībā uz LTAB lēmumiem par apdrošināšanas atlīdzību likumprojektā paredzēta atkāpšanās no LTAB pieņemto lēmumu tiesiskuma pārbaudes Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un ar likumprojektu tiek arī turpmāk paredzēts, ka šie lēmumi strīdus gadījumā tiesiskuma kontrolei nododami vispārējās jurisdikcijas tiesai. Līdz ar to pēc būtības būtu pārskatāmi arī citi LTAB pieņemtie lēmumi atbilstoši OCTA likuma prasībām un būtu paredzama atkāpšanās no LTAB pieņemto lēmumu tiesiskuma pārbaudes Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (kur tas nepieciešams).

11) anotācijas rindkopā, kas sākas ar teikumu "Izvērtējot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otrās daļas regulējumu kontekstā ar pašlaik OCTA likumā ietverto LTAB kompetenci, pienākumiem un tiesībām, secināms, ka likumdevējs ar mērķi valstī nodrošināt OCTA sistēmas sekmīgu darbību LTAB ir deleģējis atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus ar ārējo normatīvo aktu.", jānorāda, ka šādi secinājumi izriet no Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta  2022.gada 1.februāra lēmuma lietā Nr. 670016721, SKA-564/2022. 
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka VPIL ir noteiktas prasības attiecībā uz  valsts pārvaldes uzdevuma deleģējuma priekšmetu. VPIL noteikts, ka publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē, un ka, deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona (VPIL 41.panta pirmā daļa).  Šobrīd nevienā ārējā normatīvajā aktā nav atrunāta FM kompetence OCTA jomā, izņemot politikas veidošanu OCTA jomā.  Augstākās tiesas Senāts iepriekš minētajā lēmumā arī ir norādījis, ka FM kompetencē ir OCTA politikas veidošana, tomēr atbilstoši VPIL 41. panta otrās daļas 1.punktam politikas veidošana nav deleģējama. Līdz ar to nav saprotams, kā var deleģēt likumprojektā paredzētos valsts pārvaldes uzdevumus. Tas, ka FM ir atbildīga par OCTA politikas veidošanu, vēl nenozīmē to, ka no šīs politikas būtu izsecināmi FM uzdevumi OCTA jomā. Tā kā šī likumprojekta mērķis ir sakārtot normatīvo regulējumu attiecībā uz LTAB-am deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, tad vienlaikus jāsakārto šie citi jautājumi, kas šobrīd ir atvērti un nenoregulēti, un bez kuru sakārtošanas nav iespējama likumprojekta tālākā virzība.

12) atkārtoti norādām, ka uz LTAB valdes locekli attiecināmajām prasībām ir jābūt noteiktām OCTA likumā. Anotācijā pieminēto piemērotības un atbilstības regulējumu, kas pārņemts ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma (APL) 53.panta sesto daļu izdotajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2020.gada 3.novembra normatīviem noteikumiem Nr.208 “Pārvaldības sistēmas izveides normatīvie noteikumi” nevar attiecināt uz OCTA jomu.
Eiropas Savienības līmenī pastāv trīs līmeņu regulējums.
Level I Solvency II “Maksātspēja II" direktīvas 40.–49., 93., 132. un 246. pants.
Level II  Deleģētā regula (kas ir tieši piemērojama) - deleģētās Regulas (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Direktīvu 2009/138/EK ("Komisijas Deleģētā Regula 2015/35"), 258. līdz 275. pants.
Level 3 dokuments, kas ir EIOPA vadlīnijas uzraudzības iestādēm ES.   - Saskaņā ar 16. pantu 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1094/2010, ar kuru dibināta Eiropas Uzraudzības Iestāde (turpmāk “EIOPA regula” vai “regula”) EIOPA izdod valstu kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes par to, kā rīkoties Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (turpmāk "Maksātspēja II") piemērošanas sagatavošanas posmā. Šo pamatnostādņu pamatā ir "Maksātspēja II" direktīvas 40.–49., 93., 132. un 246. pants un Komisijas Deleģētās Regulas (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Direktīvu 2009/138/EK ("Komisijas Deleģētā Regula 2015/35"), 258. līdz 275. pants.
Līdz ar to, LV ieviešot šo regulējumu,  APL tika pārņemtas direktīvas prasības, bet FKTK noteikumi ir izdoti saskaņā ar EIOPA vadlīnijām. Paralēli tam vēl ir tieši piemērojamā regula.
Ņemot vērā minēto, šo regulējumu nevar attiecināt kā analoģiju OCTA likumā paredzētajam regulējumam attiecībā uz prasībām LTAB valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtēšanai.
Ņemot vērā minēto, anotācijā:
a) precizējama rindkopa, kas sākas ar šādu teikumu "Likumprojekts paredz, ka LTAB izstrādā prasības LTAB valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtēšanai un saskaņo tās ar Finanšu ministriju.", konkretizējot, ka LTAB valdes loceklim izvirzītajām prasībām ir jābūt noteiktām ārējām normatīvajā aktā un nevis iekšējā dokumentā.  
b) jāizslēdz atsauce uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tagad Latvijas Bankas) 2020.gada 3.novembra normatīviem noteikumiem Nr.208 “Pārvaldības sistēmas izveides normatīvie noteikumi”, jo tie nav attiecināmi uz LTAB, turklāt šādu noteikumu izdošanu paredz ārējs normatīvs akts - Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 53.panta sestā daļa, kurā noteikts, ka Latvijas Banka nosaka minimālās prasības attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldības sistēmas izveidi un darbību.  LTAB gadījumā to regulē Biedrību un nodibinājumu likums, gan OCTA likums, kur noteikta LTAB valdes un kopsapulces kompetence.
c) precizējama rindkopa, kas sākas ar šādu tekstu "LTAB valdes locekļu pilnvaru termiņš tiek noteikts LTAB statūtos. Gadījumos, kad valdes loceklis pēc iepriekšējā pilnvaru termiņa vēlas pretendēt uz nākamo pilnvaru termiņu, tā atbilstības novērtēšana valdes locekļa amatam noteiktajām prasībām tiek veikta atkārtoti." Šis būtu likuma regulējuma un nevis anotācijas jautājums.
d) precizējama rindkopa, kas sākas ar šādu tekstu "Likumprojektā paredzētais risinājums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo sabiedrība sagaida zināmu uzticības un drošuma līmeni attiecībās ar LTAB, un regulējums nosaka pazīmes, kuras neatbilst sabiedrības uzticībai. Persona, kura pilda LTAB valdes locekļa pienākumus,  rīkojas ar LTAB finanšu līdzekļiem un pieņem lēmumus, kas nepieciešami LTAB uzdevumu izpildei (piemēram, lēmumus par izmaksājamās zaudējumu atlīdzības apmēru no Garantijas fonda)."  No šī teksta nav saprotams,  par kuriem finanšu līdzekļiem šeit ir runa.  Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam līdzekļi LTAB darbības nodrošināšanai ir nošķirti no  Garantijas fonda līdzekļiem. Tāpat būtu precizējams teikums, kur pieminēta p​​​​rojektā paredzētā regulējuma galvenais mērķis. Šo teikumu nepieciešams izteikt šādā redakcijā: "Projektā paredzētā regulējuma galvenais mērķis ir ne tikai mazināt iespējamos finanšu noziegumus vispār, bet veicināt uzticību OCTA sistēmai, kuras darbību nodrošina LTAB, un nepieļaut noziegumu rašanās iespēju pašā LTAB.", jo pretējā gadījumā anotācijā tiek sniegta maldinoša informācija par LTAB. Šobrīd neviena valsts institūcija, Garantijas fonda uzraugi  līdz šim nav konstatējuši pārkāpumus, kas būtu izpaudušies kā finanšu noziegumi LTAB darbībā. 

13) neskatoties uz to, ka anotācijas sadaļas 2.3.punkts "Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums"  precizēts,  nav saprotams, kā veidojas šīs administratīvās izmaksas 2000 euro gadā. Šobrīd, nezinot, kāda būs gala redakcija OCTA likuma 44.panta otrajai daļai par LTAB deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, nav iespējams aprēķināt prognozētās papildu izmaksas, kas radīsies LTAB un OCTA apdrošinātājiem, praksē piemērojot jauno OCTA regulējumu. 

14) anotācijas sadaļas 3.punktā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" nepieciešams skaidrot, kādu ietekmi uz valsts budžetu var atstāt OCTA Garantijas fonda līdzekļu nepietiekamība. Līdzīgi kā Noguldījumu garantiju likuma 21.panta redakcijā, kas spēkā ar 01.01.2023. (https://www.vestnesis.lv/op/2021/193.19), arī OCTA likumā jāparedz valsts budžeta līdzekļu pieejamība  Garantijas fonda līdzekļu nepietiekamības gadījumā, ja LTAB nesaņem piedāvājumus aizdot apdrošināšanas atlīdzības izmaksām  no Garantijas fonda nepieciešamo trūkstošo summu vai konstatē, ka izteiktie piedāvājumi nenodrošina Garantijas fonda interesēm labvēlīgāko un ekonomiskāko risinājumu, vai nesaņem aizdevumu citu pamatotu apstākļu dēļ, tad LTAB būtu jāinformē FM  par Garantijas fondā esošo līdzekļu nepietiekamību un nepieciešamās summas aizņemšanās būtu jāīsteno no valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt atbilstoši VPIL 41.panta pirmajai daļai publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona.

15) anotācijas sadaļas 4.1.punkts "Saistītie tiesību aktu projekti"  papildināms, norādot, ka grozījumi ir nepieciešami arī Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumos Nr. 195 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība", precizējot FKTK nosaukuma maiņu, kā arī atrunājot iespēju  Garantijas fondam aizņemties trūkstošos līdzekļus.

16) neskatoties uz to, ka anotācijas sadaļas 6.4.punkts "Cita informācija" ir precizēts, tajā iekļaujot arī LTAB viedokli, nepieciešams vēl precizēt šo apgalvojumu  "Jautājums par likumprojekta izstrādi ir ticis izskatīts un konceptuāli atbalstīts Finanšu ministrijas 2020.gada 28.janvāra sanāksmē ar LTAB un FKTK.", norādot to, ka šajā sanāksmē diskusiju laikā tika panākts konceptuāls atbalsts tam, ka LTABam valsts deleģētais uzdevums var būt tikai un vienīgi tehnisko ekspertu sertificēšana un administratīvo aktu izdošana tehnisko ekspertu sertificēšanas jomā.  Tikai vēlāk atbilstoši Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022.gada 1.februāra lēmumā lietā Nr. 670016721, SKA-564/2022 sniegtajai interpretācijai, tika noskaidrots, ka LTAB, uzņemot  un izslēdzot jaunu biedru, darbojas publisko tiesību jomā.  Līdz ar to lūdzam precīzi atspoguļot  vēsturisko likumprojekta izstrādes gaitu un precīzi norādīt šajā punktā minēto informāciju.

17) anotācijas sadaļas 7.4.punktā "Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru" norādīts, ka likumprojekts neatstāj nekādu ietekmi. Lūdzam precizēt šo punktu, it īpaši šo sadaļu “4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)”,  attiecīgi anotācijā paskaidrot šīs ietekmes esamību/neesamību, ievērojot to, ka ar likumprojektu būtiski tiek mainīti LTAB darbības līdzšinējie principi, kas vienlaikus paredz arī saistības FM kā LTAB pārraugošajai institūcijai, ja vien ārējos normatīvajos aktos tiek atrunāta FM kompetence OCTA jomā, kas šobrīd aprobežas tikai ar OCTA politikas veidošanos. 
 


 

-