Atzinums

Joprojām nav skaidrs kurš, kā un kur veiks krasta kāpu aizsargjoslas robežu noteikšanu.
Uzsveram, ka tā ir nesamērīga prasība pašvaldībām, jo īpaši galvaspilsētai, ik 6 gadus grozīt teritorijas plānojumu.
Neapšaubāmi, ka, notiekot krasta erozijai, ir nepieciešams koriģēt aizsargjoslas robežu, taču tādā gadījumā ir jāpiedāvā citi juridiskie mehānismi, kā šāda aizsargjosla koriģējama, jo normatīvie akti plānošanas jomā šobrīd neparedz tādu plānošanas procedūru, kuras ietvaros tiek grozīta tikai specifiski viena aizsargjosla. Tāpat nav skaidrs, kā šādā gadījumā notiktu plānojuma grozījumu publiskā apspriešana, jo nepastāv ierobežojumi tam, ko publiskās apspriešanas laikā var ierosināt iedzīvotāji un citi interesenti.
Ja valsts līmenī ir svarīgi šādu procesu organizēt, tādā gadījumā to nepieciešams noteikt, kā, piemēram, valsts nozīmes interešu objektu, kura robežas bez publiskās apspriešanas, balstoties uz speciālistu vērtējumu un saskaņojot ar iesaistītajām pašvaldībām apstiprina Ministru kabinets un tādā gadījumā, pašvaldības to ņem vērā un ievēro plānošanas procesā, kā augstāka juridiskā spēka normu”. Vārdi “teritorijas plānojums” no Noteikumu projekta jaunākās versijas ir izņemti, bet problēma ir palikusi neatrisināta.
 

-

Uzskatām, ka plānotie grozījumi metodikā neatbilst labas pārvaldības principiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir vadošā iestāde valstī gan vides aizsardzības, gan plānošanas jomā, tostarp, tās padotībā ir gan Valsts vides dienests, gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan Vides pārraudzības valsts birojs. Ņemot vērā, ka šīs iestādes gatavo atzinumus par pašvaldības iesniegto plānojuma redakciju, tostarp par piekrastes aizsargjoslu, tad loģiskāk, laiku taupošāk un ņemot vērā vides speciālistu kapacitāti, šīm iestādēm vajadzētu savstarpēji sadarboties jau atzinumu gatavošanas laikā, vienojoties par kopēju nostāju attiecībā uz pašvaldības plānojumā paredzētajiem risinājumiem jūras piekrastē, nevis veidot to kā divpakāpju procesu. Ņemot vērā, ka dokumentu aprite notiek elektroniski un attālināto sanāksmju rīkošana ir kļuvusi par darba ikdienas sastāvdaļu, šāda procesa organizēšanai VARAM nevajadzētu būt nekādām problēmām.
 

-

Uzskatām, ka plānotie grozījumi metodikā neatbilst labas pārvaldības principiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir vadošā iestāde valstī gan vides aizsardzības, gan plānošanas jomā, tostarp, tās padotībā ir gan Valsts vides dienests, gan Dabas aizsardzības pārvalde, gan Vides pārraudzības valsts birojs. Ņemot vērā, ka šīs iestādes gatavo atzinumus par pašvaldības iesniegto plānojuma redakciju, tostarp par piekrastes aizsargjoslu, tad loģiskāk, laiku taupošāk un ņemot vērā vides speciālistu kapacitāti, šīm iestādēm vajadzētu savstarpēji sadarboties jau atzinumu gatavošanas laikā, vienojoties par kopēju nostāju attiecībā uz pašvaldības plānojumā paredzētajiem risinājumiem jūras piekrastē, nevis veidot to kā divpakāpju procesu. Ņemot vērā, ka dokumentu aprite notiek elektroniski un attālināto sanāksmju rīkošana ir kļuvusi par darba ikdienas sastāvdaļu, šāda procesa organizēšanai VARAM nevajadzētu būt nekādām problēmām.
 

-

Informatīvās zīmes izvieto pie autoceļiem, kas šķērso krasta kāpu aizsargjoslu. Informatīvo zīmju izvietošanu pie pašvaldību autoceļiem un ielām izvērtē pašvaldība.
 

-

Izteikt šādā redakcijā:
15. Informatīvo zīmju izgatavošanu un izdevumus, kas saistīti ar informatīvo zīmju izgatavošanu nodrošina valsts institūcija.  Informatīvo zīmju izvietošanu sedz pašvaldība no sava budžeta.
 

15. Informatīvo zīmju izgatavošanu un izdevumus, kas saistīti ar informatīvo zīmju izgatavošanu nodrošina valsts institūcija.  Informatīvo zīmju izvietošanu sedz pašvaldība no sava budžeta.
 

Pielikuma 2.1. ; 3.2. un 3.3. punkti

Izstrādātā metodika paredz iekļaut krasta kāpu aizsargjoslā arī esošās apbūves teritorijas un inženierbūves, vairāk kā 150m attālumā no sauszemes veģetācijas sākuma un kas jau vēsturiski fragmentē kāpu biotopus. Minētās teritorijas pēc būtības nevar kalpot tādiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas izveidošana mērķiem, kā saglabāt meža aizsargfunkcijas, novērst erozijas procesu attīstību, nodrošināt piekrastes dabas resursu, atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu saglabāšanu.

Priekšlikums.
Neiekļaut fragmentētos biotopus Krasta kāpu aizsargjoslā pilsētās un ciemos aiz 150 m.
 

-

Tekstu "Krasta kāpu aizsargjoslas robežas noteikšanas pamatprincipi pilsētās un ciemos (..)
Krasta kāpu aizsargjoslā iekļauj teritorijas starp 150 metriem un 300 metriem, kuras ieskauj vienlaidu biotopu platības."
Izteikt šādā redakcijā:
"Ja biotops ir konstatēts vienlaidus platībā aiz 300 m joslas, to iekļauj krasta kāpu aizsargjoslā."

"

Ja biotops ir konstatēts vienlaidus platībā aiz 300 m joslas, to iekļauj krasta kāpu aizsargjoslā.