Atzinums

Ekonomikas ministrijas ieskatā, Datu akta ieviešana primāri un pirmām kārtām būtu jāsāk ar kompetento iestāžu identifikāciju, un tikai tajā gadījumā, ja ir vairākas kompetentās iestādes (ar pilnvarām izmeklēt un piemērot sodus, kā arī noteiktu neatkarības statusu), kādu no tām izraugās par datu koordinatoru. No informatīvā ziņojuma var secināt, ka tikai PTAC varētu būt kompetentā iestāde par Datu aktu (informatīvā ziņojuma 22.lapa), un nekur citur tekstā neatspoguļojas, kuras citas iestādes varētu būt kompetentās iestādes. Līdz ar to jautājums par datu koordinatoru ir diskutējams tikai tajā gadījumā, ja ir skaidri identificētas vismaz 2 kompetentās iestādes. 
Ekonomikas ministrija izsaka bažas, vai pieeja uzreiz identificēt datu koordinatoru būtu pareiza, pirms nav skaidri atrisināts jautājums par kompetentajām iestādēm. Ekonomikas ministrija arī pauž bažas, vai ar potenciālu VARAM nozīmēšanu par datu koordinatoru būtu korekti interpretēts Datu akta 37.pants. Ekonomikas ministrijas ieskatā atbilstoši 37.panta 1.punktā minētajam datu koordinatoram arī ir jābūt kompetentajai iestādei, kas atbilst 37.panta 5.punkta kritērijiem, un attiecīgi VARAM neatbilst šiem kritērijiem. Tāda koordinatora nozīmēšana, kas neatbilst 37.panta 5.punkta kritērijiem, un kura funkcija neietver uzraudzību un izpildes panākšanu, bet tikai un vienīgi koordinēšanu ("koordinēt koordinēšanas pēc"), būtu gan pretrunā Datu akta 37.pantam, gan Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem labas un efektīvas pārvaldības principiem.
Datu akts neliedz dalībvalstīm veidot papildus institūcijas kā VARAM piedāvātā koleģiālā institūcija (tā ir dalībvalstu brīvprātīga izvēle, vai veidot papildus padomdevēju/konsultatīvās u.c. institūcijas), taču Ekonomikas ministrijas ieskatā šādas koleģiālās institūcijas izveide pati par sevi nekādā veidā neveicina Datu akta prasību ieviešanas mērķa sasniegšanu (mērķis - noteikt 1 vai vairākas kompetentās iestādes). Papildus tam, būtu jāvērtē, vai koleģiālās institūcijas izveide būtu pareizākais veids kopumā kā Latvijā tiek uzraudzītas/koordinētas ES tiesību aktu prasības. Tas, ka Datu akts ir komplekss un pārklāj dažādas jomas pats par sevi nav pamatojums veidot sarežģītu uzraudzības mehānismu. Vēršam uzmanību, ka Datu akts nav izņēmums, bet gan daudzi jaunie ES tiesību akti ir kompleksi un starpdisciplināri (piemēram, sk. Digitālo pakalpojumu aktu, Digitālo tirgu aktu, Eiropas Mediju brīvības aktu), un koleģiālās institūcijas izveide katra kompleksa ES tiesību akta uzraudzībai radītu ārkārtīgi sarežģītu, smagnēju un dārgu uzraudzības un jautājumu koordinācijas struktūru valstī.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija novērtē, ka informatīvajā ziņojumā tiek identificēti un atspoguļoti jautājumi (22. un 23.lapa) par kuriem iestādes nav panākušas vienošanos, kas varētu atvieglot kompetences sadalīšanas problēmas atrisināšanu.

Ņemot vērā minēto, lai pārrunātu minētos jautājumus, Ekonomikas ministrija aicina VARAM organizēt divpusēju sanāksmi, pieaicinot EM resora iestādes - CSP, PTAC un KP. 

-

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs jau 2024.gada 23.maijā iesniedza iebildumus attiecībā uz Informatīvajā ziņojumā norādīto un uztur iepriekš iesniegtos iebildumus.
PTAC kompetencē ietilpst patērētāju tiesību uzraudzība, savukārt ar Informatīvajā ziņojumā norādīto PTAC tiek uzlikta funkcija uzraudzīt arī komersantu tiesības Datu akta ietvaros, kam PTAC konceptuāli nepiekrīt.
Vienlaikus PTAC norāda, ka ir sniedzis informāciju Ekonomikas ministrijai par nepieciešamajām štata vietām jauno funkciju veikšanai. PTAC ir nepieciešamas trīs štata vietas, ja PTAC kompetencē ietilps patērētāju tiesību uzraudzība Datu akta ietvaros, bet ja PTAC tiks uzlikta funkcija uzraudzīt arī komersantu tiesības Datu akta ietvaros, tad nepieciešama vēl vismaz viena štata vietā. Vienlaikus norādām, ka lai PTAC sagatavotu finanšu informāciju, nepieciešama precīza informācija par jaunajām funkcijām.
Tāpat norādām, ka Informatīvajā ziņojumā ir neprecīza informācija par PTAC kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. PTAC veic administratīvo procesu par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 37.panta pirmajā, otrajā, trešajā, piektajā, septītajā, astotajā un devītajā daļā minētajiem pārkāpumiem.


 

-

Ekonomikas ministrija atkārtoti aicina izvērtēt, kurā procesā būtu efektīvāk uzraudzīt Datu akta izpildi un izmeklēt pārkāpumus - administratīvā pārkāpuma procesā vai administratīvajā procesā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 16.pantam administratīvā pārkāpuma procesā maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām — 4000 naudas soda vienību. Attiecīgi aicinām izvērtēt, vai tiešām šāds soda apmērs būs pietiekami atturošs un adekvāts attiecībā pret uzņēmuma potenciālu gūt peļņu, pārkāpjot Datu aktu.
Tāpat arī vēršam uzmanību, ka PTAC pamatā veic pārkāpumu izmeklēšanu (piemēram, negodīgas komercprakses pārkāpumu izmeklēšanu) administratīvā procesa ietvaros, kas ir elastīgs un šai iestādei ierastāks process. Turklāt vēršam uzmanību, ka, piemēram, par negodīgas komercprakses pārkāpumiem PTAC ir tiesīgs uzlikt soda naudu līdz diviem miljoniem euro, bet, ja negodīga komercprakse īstenota tikai Latvijas Republikas teritorijā, — ne vairāk kā 300 000 euro.
Attiecībā uz informatīvā ziņojuma sadaļu "Saskaņā ar spēkā esošiem nozares normatīviem aktiem administratīvo sodu piemēro
iestādes šādas jomās:" - Ekonomikas ministrija kopumā nesaskata šīs sadaļas nepieciešamību, ņemot vērā, ka uzskaitītajiem pārkāpumu piemēriem (par kuriem iestādes var piemērot administratīvo sodu) nav nekādas saistības kontekstā ar Datu aktu. Pats par sevi fakts, ka iestādes var veikt administratīvo pārkāpumu procesu (tostarp piemērojot administratīvos sodus) jau ir norādīts Administratīvās atbildības likuma 115.pantā, un līdz ar to tas nav atkārtoti jāpierāda ar atsevišķiem piemēriem.

-

Ekonomikas ministrija iebilst pret norādi informatīvajā ziņojumā, ka "EM, KP un PTAC tās pildīs esošo budžeta ietvaros un ar esošajām amata vietām", balstoties uz to, ka iepriekš šādi aprēķini netika iesniegti. Ekonomikas ministrija uzsver, ka jaunas kompetences uzņemšanās nav iespējama bez papildus finanšu līdzekļiem. Savukārt šāda norāde var apgrūtināt papildus līdzekļu pieprasīšanu nākotnē pēc vienošanās par kompetences sadalījumu - līdz ar to šāda norāde ir svītrojama.
Primāri vēlamies vērst uzmanību tam, ka iekams nav panākta vienošanās par kompetences un tās apmēra sadali konkrēti, nepieciešamo amata vietu un finansējuma aprēķini ir apgrūtināti. Šajā saistībā vēršam uzmanību KP un PTAC iebildumiem attiecībā uz kompetences sadali. KP kopumā vispār iebilst pret jaunajām funkcijām, savukārt PTAC nepiekrīt kompetencei attiecībā uz juridisko personu aizsardzību, kā arī saistībā Datu akta prasībām par kompetentās iestādes neatkarību.

-