Atzinums

IEBILDUMI
par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”
(TAP Nr. 26-TA-744, 2.0 redakcija no 05.05.2026.)
ESTO LV AS, vienotais reģistrācijas Nr. 40103050993, juridiskā adrese: Gustava Zemgala gatve 74, Rīga (turpmāk – Sabiedrība), ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegtas speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai turētājs un viens no vadošajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Sabiedrības darbība tieši ietilpst likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (TAP Nr. 26-TA-744; turpmāk – Likumprojekts) tvērumā, tādēļ Sabiedrības tiesības un pienākumi tiks tieši un būtiski ietekmēti.
Sabiedrība konstatē, ka vairāki Likumprojektā ietvertie risinājumi nav samērīgi ar Likumprojekta mērķi, neatbilst tiesiskās paļāvības un vienlīdzības principiem un faktiski palielina, nevis mazina administratīvo un finansiālo slogu lielākajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Atsaucoties uz Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. panta noteikumiem, lūdzam Likumprojekta turpmākā saskaņošanas procesā ņemt vērā šādus iebildumus un priekšlikumus.
I. IEBILDUMI PAR FINANSIĀLĀ SLOGA REGULĒJUMU
1. iebildums – par Likumprojekta 1. panta jauno 8. panta 1.6 daļu (uzraudzības maksa līdz 100 000 euro gadā)
Likumprojektā ietvertais risinājums. Likumprojekta 1. pantā paredzētā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) 8. panta 1.6 daļa nosaka, ka kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci), maksā Latvijas Bankai 5 000 euro gadā un papildus līdz 0,033 % no kredītportfeļa apjoma vērtības katrā ceturksnī, kopējai gada maksai nepārsniedzot 100 000 euro.
Iebilduma pamatojums. Pirmkārt, Likumprojektā piedāvātā maksimālā gada maksa 100 000 euro apmērā ir par 81,8 % augstāka nekā šobrīd spēkā esošā ikgadējā valsts nodeva 55 000 euro apmērā (Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 245 50. punkts). Anotācijas 1.3. sadaļā netiek pamatots, kāpēc maksimālajai uzraudzības maksai ir jāpārsniedz pašreizējās valsts nodevas apmērs, ja, kā norādīts pašā anotācijā, Latvijas Bankas prognozētais kopējais resursu patēriņš patērētāju kreditētāju uzraudzībai 2027. gadā ir 880 000 euro un vienam tirgus dalībniekam vidēji 22 500 euro gadā. Pat divām lielākajām kapitālsabiedrībām aprēķinātā maksa, atbilstoši anotācijai, pārsniegtu 55 000 euro tikai marginālā apmērā, nevis tuvotos 100 000 euro robežai.
Otrkārt, 0,033 % likme, kas ar Likumprojektu tiek piemērota patērētāju kreditētāju kredītportfeļiem, ir mehāniski pārņemta no Kredītiestāžu likuma 100.¹ panta un Krājaizdevu sabiedrību likuma 26.³ panta. Šāds risinājums nav samērīgs, jo: (i) kredītiestāžu uzraudzība aptver prudenciālās prasības, kapitāla pietiekamības novērtēšanu, likviditātes uzraudzību un dalību vienotā uzraudzības mehānismā, kas patērētāju kreditētājiem netiek prasīta; (ii) kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību aktīvu bāze atšķiras no patērētāju kreditētāja kredītportfeļa bāzes pēc savas dabas un riska profila; (iii) anotācija pati atzīst (1.3. sadaļa), ka Likumprojekts “neparedz ieviest papildu prudenciālās uzraudzības prasības patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem”, tādējādi maksu kalkulēt pēc kredītiestādēm piemērojamās metodikas nav nedz funkcionāli, nedz juridiski pamatoti.
Treškārt, anotācijas 2.1. sadaļā skaidri norādīts, ka jautājums “Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?” ir atbildēts ar “Nē”. Šāds atzinums būtībā nozīmē, ka Likumprojekta autori nav veikuši izmaksu un ieguvumu novērtējumu, kas ir obligāts saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 8. punktu. Šī procesuālā nepilnība pati par sevi ir pamats Likumprojekta atgriešanai pilnveidošanai.
Priekšlikums. Lūdzam izteikt PTAL 8. panta 1.6 daļu šādā redakcijā:
“(1⁶) Kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci), maksā Latvijas Bankai 5 000 euro gadā un papildus līdz 0,02 procentiem (ieskaitot) no kapitālsabiedrības vidējās patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfeļa apjoma vērtības katrā kalendārā gada ceturksnī, bet kopējā tās maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 55 000 euro gadā.”
Vienlaikus lūdzam pārejas noteikumu 57. punktu izteikt kā pastāvīgu (nevis ierobežotu uz 2027.–2029. gadu) regulējumu, jo Latvijas Bankas tiešās uzraudzības izmaksas, kā skaidri norādīts anotācijā, nepamato augstāku ikgadējo maksu.
2. iebildums – par fiksētas un proporcionālas maksas dubulto piemērošanu
Likumprojektā ietvertais risinājums. PTAL 8. panta 1.6 daļa paredz, ka licences turētājs maksā Latvijas Bankai vienlaikus fiksētu maksu 5 000 euro gadā un papildus procentuālo maksu (līdz 0,033 % no kredītportfeļa).
Iebilduma pamatojums. Latvijas Bankas izdevumus uzraudzības veikšanai sedz pati uzraudzības maksa, kuras apmēra noteikšanai ir izmantots vai nu fiksēts, vai proporcionāls modelis. Vienlaicīga abu metožu piemērošana attiecībā uz vienu un to pašu uzraudzības funkciju ir lieks dubultais administratīvais slogs un nav saderīga ar Latvijas Bankas likuma 24. panta otrajā daļā ietverto principu, ka maksa sedz Latvijas Bankas faktiskās izmaksas. Turklāt vairākiem citiem Latvijas Bankas uzraudzītajiem finanšu tirgus dalībniekiem (piemēram, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem) tiek piemērota vienota maksas struktūra bez fiksētā komponenta dubultošanas.
Priekšlikums. Svītrot 8. panta 1.6 daļā fiksētās gada maksas (5 000 euro) komponenti, saglabājot tikai proporcionālo maksu, kas Latvijas Bankai ļauj sasaistīt iekasēto maksu ar uzraudzības faktisko apjomu un tirgus dalībnieka radīto resursu patēriņu.
3. iebildums – par plašu regulējuma deleģējumu Latvijas Bankai (Likumprojekta 1., 3., 4. un 5. pants)
Likumprojektā ietvertais risinājums. Likumprojekts paredz Latvijas Bankai pilnvaras izdot saistošus noteikumus ļoti plašā jautājumu lokā, tostarp par: licences izsniegšanas prasībām un kārtību (8. panta 1.3 daļa), pamatkapitāla prasībām, prasībām pret padomes un valdes locekļiem, pirms līguma noslēgšanas sniedzamās informācijas saturu un kārtību (anotācijas 1.3. sadaļa), gada procentu likmes aprēķināšanas metodi, ārvalstu valūtas un mainīgās procentu likmes kredītu nosacījumus, kredīta pirmstermiņa atmaksu un kopējo kredīta izmaksu samazināšanu, hipotekārās pārkreditēšanas kārtību, finanšu pakalpojumu cenu norādīšanas kārtību u.c.
Iebilduma pamatojums. Likumprojekta 3., 4. un 5. pants ietver formulējumu, kas it kā nodod plašas regulējošās pilnvaras Latvijas Bankai, vienlaikus deleģējuma normas formulētas neskaidri, piemēram: “Finanšu pakalpojumu jomā minētās prasības un to piemērošanas kārtību var noteikt Latvijas Banka” (PTAL 9. panta 2.1 daļas un 17. panta 3.1 daļas redakcija). Vārds “var noteikt” rada juridisku nenoteiktību, jo no Likumprojekta neizriet, vai PTAL 9. panta otrajā daļā un 17. panta trešajā daļā ietvertās prasības finanšu pakalpojumu jomā nepiemēro vispār (kamēr Latvijas Banka nav izdevusi noteikumus), vai piemēro spēkā esošajā formulējumā līdz Latvijas Bankas noteikumu izdošanai. Šāda nenoteiktība ir nepieņemama nozarē, kurā ikdienā tiek slēgts liels skaits patērētāju kreditēšanas līgumu.
Turklāt Satversmes tiesa atkārtoti norādījusi, ka Saeima ar likumu pati nosaka tiesiskā regulējuma būtisko saturu, deleģējot pakārtotām institūcijām tikai detalizētus tehniskus jautājumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 secinājumus). Plašs un nediferencēts deleģējums Latvijas Bankai izdot noteikumus par tādiem patērētāju materiāltiesiskām tiesībām nozīmīgiem jautājumiem, kā gada procentu likmes aprēķins, atteikuma tiesības, pirmstermiņa atmaksa u.c., rada bažas par regulējuma saskaņotību ar Satversmes 64. pantu.
Priekšlikums. (i) PTAL 9. panta 2.1 daļā, 10. panta trešajā daļā un 17. panta 3.1 daļā vārdus “var noteikt” aizstāt ar vārdu “nosaka”, novēršot juridisko nenoteiktību. (ii) Anotācijā skaidri uzskaitīt, kuri spēkā esošā Ministru kabineta noteikumu Nr. 691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” punkti tiks pārņemti Latvijas Bankas noteikumos negrozītā veidā un kuri – grozītā veidā, lai tirgus dalībniekiem būtu iespēja novērtēt regulējuma izmaiņu reālo apjomu līdz 2028. gada 1. janvārim.
II. IEBILDUMI PAR ADMINISTRATĪVO ATBILDĪBU
4. iebildums – par 36.¹ panta sankciju samērīgumu un piemērošanas kritērijiem
Likumprojektā ietvertais risinājums. Likumprojekta 21. pants ievieš jaunu PTAL 36.¹ pantu, kas nosaka soda naudas, kuru augšējā robeža svārstās no 4 300 euro (par darba laika prasību neievērošanu) līdz 75 000 euro (par patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu bez licences).
Iebilduma pamatojums. Sankciju normas formulētas tā, ka Latvijas Bankai tiek dota plaša diskrecionārā vara soda naudas apmēra noteikšanā (“no 2 500 euro līdz 75 000 euro”), bet Likumprojektā nav iekļauti kritēriji, uz kuriem balstoties Latvijas Banka piemēros konkrētu soda naudas apmēru. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu likuma 17. pantu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi (sk., piemēram, Engel pret Nīderlandi, 1976), administratīvo sodu piemērošanai jābūt paredzamai un balstītai skaidri definētos kritērijos. Šāda kritēriju trūkums rada tiesiskās paļāvības problēmu un palielina iespēju, ka līdzīgos gadījumos sankcijas tiks piemērotas atšķirīgi.
Vienlaikus norādām, ka anotācijā (1.3. sadaļa) ir tieši atzīts: “tiesāji rasties izmaiņas sankciju piemērošanas intensitātē, vienveidībā vai praksē, ja Latvijas Bankas veiktais uzraugāmā sektora vai konkrētu uzraugāmo finanšu tirgus dalībnieku risku novērtējums atšķirsies no PTAC līdz šim veiktā risku novērtējuma”. Šāda atklāta atzīšana, ka sodu prakse tiks mainīta, vienlaikus neparedzot Likumprojektā kritērijus, ir nepieņemama no tiesiskās noteiktības viedokļa.
Priekšlikums. PTAL 36.¹ pantu papildināt ar jaunu daļu, kurā noteikti soda naudas apmēra noteikšanas kritēriji: pārkāpuma būtiskums, ilgums, atkārtotība, patērētāju kolektīvajām interesēm nodarītā kaitējuma apmērs, persona finansiālais stāvoklis un sadarbība ar uzraudzības iestādi. Alternatīvs risinājums – atsauce uz Latvijas Bankas izdotajām vadlīnijām, ja tās tiek izdotas un publiski pieejamas.
5. iebildums – par juridiski tehnisku kļūdu Likumprojekta 6. pantā
Iebilduma pamatojums. Likumprojekta 6. pantā jaunajā PTAL 24. panta trešajā daļā uzskaitījuma punkti ir pārtraukti: aiz 3) punkta (“reģistrējot un uzraugot kredīta starpniekus…”) seko 5) punkts (“veicot negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību”). Trūkst 4) punkta. Šāda kļūda rada juridisku nenoteiktību par to, vai uzskaitījums ir izsmeļošs un vai 4) punkts būtu iekļaujams Latvijas Bankas kompetencē saskaņā ar citiem normatīviem aktiem.
Priekšlikums. Pārnumurēt punktus pareizā secībā vai precizēt anotācijā, ja 4) punkta iztrūkums ir tīšs (piemēram, atsauce uz Patērētāju strīdu risināšanas komisiju).
III. IEBILDUMI PAR PĀREJAS REGULĒJUMU
6. iebildums – par pārejas noteikumu 56. punktu (Latvijas Bankas atbildības ierobežošana)
Likumprojektā ietvertais risinājums. Pārejas noteikumu 56. punkts paredz: “Latvijas Banka, pārņemot patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības funkciju finanšu pakalpojumu jomā, neuzņemas atbildību par tiešiem vai netiešiem zaudējumiem, kas izriet no prasījumiem attiecībā uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieņemtajiem lēmumiem vai rīcību.”
Iebilduma pamatojums. Šāds formulējums ir pretrunīgs ar pārejas noteikumu 55. punktu, kurš nosaka, ka tiesvedībās, kas uzsāktas līdz 2027. gada 1. janvārim, PTAC saglabā atbildētāja statusu. No 56. punkta neskaidri izriet: (i) kā tiek izskatīti prasījumi par PTAC pieņemtajiem lēmumiem, kas tiek apstrīdēti vai iesniegti pēc 2027. gada 1. janvāra; (ii) kura iestāde ir atbildīga par PTAC izdoto, bet vēlāk par prettiesiskām atzītām administratīvo aktu sekām; (iii) vai šāda atbildības ekskluzija atbilst Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 2. pantam, kas paredz valsts atbildību par kaitējumu, kuru radījusi iestāde, pildot tās funkcijas.
Praksē šāda nesakritība rada situāciju, kurā tirgus dalībnieks, kuram PTAC izdots potenciāli prettiesisks administratīvais akts, bet kurš to apstrīd pēc 2027. gada 1. janvāra, nezina, pret kuru iestādi vērsties. Tas rada tiesību tālekas “melno bedri”, kas nav saderīgs ar tiesiskas valsts principu.
Priekšlikums. Pārejas noteikumu 56. punktu izteikt šādā redakcijā:
“56. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saglabā statusu kā atbildētājs vai atbildīgā iestāde par lēmumiem, kas pieņemti, un rīcību, kas veikta līdz 2026. gada 31. decembrim, neatkarīgi no tā, kad tiek iesniegti prasījumi par šādu lēmumu vai rīcības tiesiskumu. Latvijas Banka neuzņemas atbildību par šādiem prasījumiem.”
7. iebildums – par pārejas noteikumu 54. punktu (PTAC reģistru un datu nodošana)
Iebilduma pamatojums. Pārejas noteikumu 54. punkts paredz, ka PTAC līdz 2026. gada 31. decembrim nodod Latvijas Bankai dokumentus, datubāzes un reģistrus. Šāds termiņš ir pārāk īss un rada būtisku risku, ka tirgus dalībnieku informācija tiks nodota daļēji, kļūdaini vai bez pienācīgas pārbaudes. Likumprojekts neparedz: (i) procesu, kādā tirgus dalībnieks tiek informēts par tā datu nodošanu un var iebilst pret neprecizitātēm; (ii) Latvijas Bankas pienākumu pirms 2027. gada 1. janvāra darbības uzsākšanas verificēt saņemto informāciju; (iii) atbildību, ja datu nodošanas kļūdas dēļ tirgus dalībniekam tiek liegta darbības turpināšana vai piemērotas sankcijas.
Priekšlikums. Papildināt 54. punktu ar normu, kas paredz: (i) Latvijas Bankai un PTAC pienākumu kopīgi sagatavot un publicēt datu nodošanas protokolu līdz 2026. gada 1. oktobrim; (ii) tirgus dalībniekam tiesības iepazīties ar Latvijas Bankai nododamo informāciju un iesniegt iebildumus pirms tās nodošanas; (iii) skaidru pārbaudes mehānismu.
IV. IEBILDUMI PAR VIENLĪDZĪGAS ATTIEKSMES PRINCIPU
8. iebildums – par PTAL 8. panta 1.1 daļas jauno 7. punktu
Likumprojektā ietvertais risinājums. Likumprojekta 1. pants paredz papildināt PTAL 8. panta 1.1 daļu ar 7. punktu, atbrīvojot no licencēšanas pienākuma “citu finanšu pakalpojumu sniedzēju…, kura darbībai atļauju ir izsniegusi Latvijas Banka un kuram citos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības sniegt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu”.
Iebilduma pamatojums. Pēc šī grozījuma Latvijas Bankas licencēti tirgus dalībnieki (maksājumu iestādes, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki u.c.) varēs sniegt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus bez atsevišķas licences un bez atsevišķas uzraudzības maksas, savukārt specializētajiem patērētāju kreditētājiem (kā Sabiedrība) saglabājas pienākums saņemt licenci un maksāt uzraudzības maksu līdz 100 000 euro gadā. Šāda atšķirīga attieksme pret subjektiem, kas faktiski sniedz vienu un to pašu pakalpojumu (patērētāja kreditēšana), ir pretrunā ar Satversmes 91. panta vienlīdzības principu, kā to ir interpretējusi Satversmes tiesa (sk. 2020. gada 20. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-09-03 21. punktu, uz kuru atsaucas pati anotācija).
Anotācijā tiek argumentēts, ka šādiem subjektiem jau “ir noteiktas līdzvērtīgas licencēšanas vai uzraudzības prasības”, taču: (i) maksājumu iestāžu un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku uzraudzības fokuss un metodoloģija atšķiras no patērētāja kreditēšanas specifiskā regulējuma; (ii) atbrīvojums tiek piešķirts pat tādiem tirgus dalībniekiem, kuriem patērētāju kreditēšana ir tikai blakus darbības veids, savukārt specializētie kreditētāji, kuru pamatdarbība ir tieši šis pakalpojums, tiek slogoti ar augstāku regulējumu.
Priekšlikums. (i) PTAL 8. panta 1.1 daļas 7. punktu papildināt ar nosacījumu, ka atbrīvojums no licencēšanas piemērojams tikai tādiem citu finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuru patērētāju kreditēšanas portfelis nepārsniedz noteiktu robežu (piemēram, 20 % no kopējā aktīvu apjoma), pretējā gadījumā piemērojot vispārējo licencēšanas kārtību. (ii) Anotācijā detalizēti pamatot, kāpēc šie subjekti tiek atbrīvoti no Latvijas Bankai veicamās uzraudzības maksas par patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, ja faktiski to darbība ir pakļauta tādai pašai patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzībai.
V. PAPILDU APSVĒRUMI
9. iebildums – par jauno PTAL 25.³ pantu (ziņošanas mehānisms)
Iebilduma pamatojums. Likumprojekta 8. pants ievieš jaunu PTAL 25.³ pantu, kurš paredz, ka “ikviena persona” var ziņot Latvijas Bankai par iespējamiem un faktiskiem PTAL pārkāpumiem. Sabiedrība atbalsta ziņošanas mehānisma izveidi, taču atzīmē, ka Likumprojektā nav ietverti aizsardzības mehānismi pret ļaunprātīgu ziņošanu (piemēram, no konkurējošiem tirgus dalībniekiem vai personām, kas vēlas radīt Sabiedrībai reputācijas kaitējumu). Likumprojektā arī nav ietverts mehānisms, kā tirgus dalībnieks, par kuru iesniegts ziņojums, tiek informēts par ziņojuma faktu un tā saturu pēc tam, kad Latvijas Banka pabeidz pārbaudi un ziņojums izrādās nepamatots.
Priekšlikums. PTAL 25.³ pantu papildināt ar daļu, kas paredz: (i) Latvijas Bankas pienākumu izvērtēt ziņojuma pamatotību pirms procesuālo darbību uzsākšanas; (ii) tirgus dalībnieka tiesības tikt informētam par pārbaudes rezultātu, ja pārbaude pabeigta un pārkāpums nav konstatēts; (iii) atbildību par apzināti nepatiesu ziņojumu sniegšanu.
10. iebildums – par pārejas regulējumu un Latvijas Bankas noteikumu izdošanas termiņu
Iebilduma pamatojums. Pārejas noteikumu 49. punkts paredz, ka spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi (Nr. 691, Nr. 245, Nr. 772, Nr. 648) zaudēs spēku 2028. gada 1. janvārī, kad tos aizstās Latvijas Bankas noteikumi. Tomēr Likumprojektā un anotācijā nav ietverts minimālais termiņš, cik ilgi pirms 2028. gada 1. janvāra Latvijas Bankai ir jāpublicē šo noteikumu projekti, lai tirgus dalībnieki varētu sagatavoties izmaiņām (piemēram, mainīt iekšējo procesu dokumentāciju, IT sistēmas, līgumu paraugus).
Pieredze rāda, ka būtiska patērētāja kreditēšanas regulējuma izmaiņa (piemēram, līguma paraugu pielāgošana, IT sistēmu izmaiņas par gada procentu likmes aprēķinu) prasa vidēji 6–12 mēnešus no jaunās prasības publiskošanas līdz tās ieviešanai praksē.
Priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka Latvijas Bankas noteikumi, kas aizvietos esošos Ministru kabineta noteikumus finanšu pakalpojumu jomā, jāpublicē ne vēlāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam, nodrošinot tirgus dalībniekiem vismaz 6 mēnešu pārejas periodu līdz to spēkā stāšanās 2028. gada 1. janvārī.
VI. KOPSAVILKUMS UN LŪGUMS
Likumprojekta 2.0 redakcijā ietvertie risinājumi attiecībā uz uzraudzības maksu apmēru, regulējuma deleģējumu, administratīvo atbildību un pārejas regulējumu rada būtiskus juridiskās noteiktības, samērīguma un vienlīdzības principa pārkāpuma riskus.
Lūdzam:
1) ņemt vērā Sabiedrības izklāstītos iebildumus un priekšlikumus, Likumprojektu attiecīgi precizējot;
2) papildināt anotāciju ar pilnvērtīgu izmaksu un ieguvumu novērtējumu (Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 8. punkta izpratnē), kas pašreiz nav veikts (anotācijas 1.3. sadaļa);

Ar cieņu,
ESTO LV AS

 

-