Atzinums

Rīgas vācu kultūras biedrība izsaka iebildumu pret likumprojekta redakciju, kas nerēķinās ar NVO nodarbinātības aspektiem. Likumprojektā “Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" aicinām papildināt likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 panta ceturtajai daļai jaunu  punktu šādā redakcijā: "15) personu, kuras nodarbinātas biedrībās un nodibinājumos nepilnu darba laiku". 
Uzsverams, ka valstij bija ļoti labi zināmas sekas, kādas šāds regulējums radījis Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nav iespēju/ kuru aktivitātes ietvars pieļauj līdzdarboties biedrību projektos, dažādās nodarbēs ne uz pilnu slodzi. Šis bija ļoti nepareizs likumdevēja (neapšaubāmi, Finanšu ministrijas iniciēts) grozījums likumā. Ir akūti nepieciešams labot pirms pieciem gadiem izdarīto brāķi normatīvajā regulējumā.
Zemāk citējam vēstuli, kuru Latvijas Vācu savienība atbildīgajām amatpersonām rakstīja likumprojekta pieņemšanas laikā. Latvijas Pilsoniskā alianse ir apkopojusi statistikas datus, kas apliecina, ka 2021.gada vēstules aktualitāte un argumentācija nav zudusi.

Rīgā, 2021. gada 16. jūnijā Nr. LVS /06.1
Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam Finanšu ministram Jānim Reiram Labklājības ministram Gatim Eglītim Informācijai: Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Saeimas Sociālo lietu komisijai Par valsts veiktās reformas par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanu ietekmi uz nevalstisko sektoru un maznodrošinātajiem Latvijas Vācu savienība aicina veikt grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (turpmāk – likums), lai novērstu Latvijas nevalstiskā sektora darbībai un attīstībai postošu normatīvo regulējumu, kas radies, Latvijas Republikas Saeimai 2020. gada 27. novembrī pieņemot grozījumus likumā, ar kuriem cita starpā ir paredzēta kārtība, kādā veicamas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un kuri stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Tas, ka uz visām Latvijas biedrībām (kā darba devējiem) attieksies likumā noteiktais pienākums sekot līdzi un veikt darbinieku (parasti - projektu asistentu, koordinatoru, aktivitāšu vadītāju) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, liecina par valsts iedziļināšanās trūkumu likuma efektivitātes un piemērošanas dzīvē apstākļos. Biedrībām lielākoties iespēja nodarbināt personas ir tikai un vienīgi konkrētu projektu ietvaros, kam jau ir akceptēts finansējums ar eiro precizitāti. Biedrībām un nodibinājumiem lielākajā daļā gadījumu nav brīvu līdzekļu, ar ko no 1. jūlija veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Vienīgā izvēle – personu, kurai nav cita darba, atlaist. Vai tas ir valsts mērķis – personu, kura caur darbību nevalstiskā organizācijā sniedz labumu sabiedrībai, padarīt par bezdarbnieku? Šāda valsts veikta nodokļu reforma “liek sprunguļus” jau tā vārgajam nevalstiskajam sektoram, kurš pastāv galvenokārt uz brīvprātības principiem. Likuma 20.4 panta ceturtajā daļā nepieciešams papildinājums, nosakot arī biedrības un nodibinājumus kā izņēmumu, uz kuriem neattieksies minētās iemaksas. Ir secināms, ka likumdošanas procesā nav kvalitatīvi veikta likumprojekta ex ante (pirmslikumdošanas) novērtēšana1 , nav ievērots labas likumdošanas standarts, kā arī likumprojekta anotācija nepārliecina par vispusīgu nodokļu reformas ietekmes izvērtējumu attiecībā uz mazāk nodrošināto sabiedrības daļu, kā arī uz biedrību un nodibinājumu darbiniekiem. Ar cieņu Ilze Garda Valdes priekšsēdētāja
 

papildināt likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 panta ceturtajai daļai jaunu  punktu šādā redakcijā: "15) personu, kuras nodarbinātas biedrībās un nodibinājumos nepilnu darba laiku".